Latvijas WU-17 meiteņu futbola izlases (2000. gadā dzimušo un jaunāku spēlētāju) galvenais treneris Romāns Kvačovs intervijā LFF.lv atskatās uz Rīgā notikušo UEFA Eiropas čempionāta kvalifikācijas priekšsacīkšu kārtas turnīru, kurā mūsu komanda atzina Vācijas izlases pārākumu (0:6), piekāpās Turcijai (1:2), savukārt vienīgo punktu komandai izdevās iegūt mačā ar Velsu (1:1). Neskatoties uz to, ka iekļūt sacensību Elites raundā mūsu komandai šogad neizdevās, valstsvienības galvenais treneris lepojas ar savu komandu, uzsverot, ka visa turnīra laikā tajā valdīja brīnišķīga atmosfēra un brīnišķīgs kolektīvs, kuram bija viens kopējs mērķis.
INTERVIJA AR ROMĀNU KVAČOVU
LFF.lv: Kādi ir Jūsu kā galvenā trenera kopējie secinājumi pēc aizvadītajām spēlēm pret Vāciju, Turciju, Velsu? Kādu mācību Jums un futbolistēm sniedza pirmā spēle ar Vāciju?
“Šobrīd jau pagājis mazliet laiks pēc pēdējās spēles. Varēju mazliet izanalizēt turnīru, un gribu pateikt, ka mums bija liels prieks nospēlēt pret vadošo izlasi šajā vecumā - Vāciju. Mēs zinājām pretinieku. Tā ir komanda, kurai praktiski nav vājo vietu, tā ir ļoti labi nokomplektēta komanda, kura spēlē ļoti ātru, kombinacionālu futbolu. Domāju, ka pret Vācijas izlasi mums izdevās nospēlēt disciplinēti, par ko liels paldies mūsu spēlētājām. Mēs spēlējām no aizsardzības, kompakti un mēģinājām spēlēt ar pretuzbrukumiem. Atkārtošos, domāju, ka mums tas izdevās. Domāju, ka mums ļoti paveicās, ka mēs varējām nospēlēt šajā turnīrā pret Vācijas izlasi, mēs ieguvām milzīgu pieredzi, kura mums būs ļoti noderīga un palīdzēs nākotnē.
Abas pārējās komandas - Turcija un Velsa – bija apmēram vienādā līmenī ar mums, atšķirība starp šīm divām komandām ir tikai tāda, ka Turcija vairāk spēlēja kombinacionālu futbolu un šajā komandā ir labas spēlētājas, kuras ir ļoti tehniskas un meistarīgas spēlē viens pret vienu. Tikmēr Velsas izlase spēlēja tipisku britu futbolu, kur pārsvarā tiek izmantotas garas piespēles un laukumā notiek daudz divcīņas.
Ja savu spēli pret Vāciju mēs veidojām no aizsardzības, tad pret Turciju un Velsu centāmies jau rādīt uzbrūkošu futbolu, ar augstu presingu, bumbas kontroli. Domāju, ka mums tas izdevās. Ja paskatīsimies vēlreiz grupu izlozi, tad no pirmā groza mums tika ielozēta Vācija, no otrā groza - Turcija un no trešā - Velsa, mēs attiecīgi bijām ceturtajā grozā.
Uzskatu, ka mūsu grupā bija trīs līdzīgas komandas - mēs, Turcija un Velsa. Abās spēlēs ar šiem pretiniekiem mēs parādījām labu, saturīgu futbolu, ar ļoti labu bumbas kontroli, ar labu domāšanu laukumā, ar labu izpildījumu, ar vārtu gūšanas momentiem. Katrā spēlē guvām vārtus. Mūsu mērķis bija uzvarēt šajās spēlēs, un mēs bijām ļoti tuvu tam. Par to gribu pateikties meitenēm! Paldies viņām par cīņassparu, par fantastisku pašatdevi katrā spēlē, par komandas garu, par atbalstu!
Šajā turnīrā tiešām mēs bijām kā viena komanda, kā brīnišķīgs kolektīvs, kuram bija viens mērķis - uzvarēt un iekļūt Elites raundā! Paldies arī visiem, kas pārdzīvoja par mums gan klātienē Hanzas vidusskolas stadionā, gan arī pie TV ekrāniem. Milzīgs paldies meitenēm, treneru kolektīvam un ārstiem!”
LFF.lv: Kas, Jūsuprāt, komandai pietrūka, lai sasniegtu sekmīgu rezultātu mačā ar Turciju? Vai mūsu komandas vārtsardze pārlieku nepārdzīvoja pēc šīs spēles beigām?
“Futbolā nav tā, ka kļūdās viens cilvēks. Mēs visi kopā zaudējam, visi kopā uzvaram! Sofja ir ļoti labs vārtsargs, un viņai viss vēl priekšā. Manuprāt, viņa ļoti labi nospēlēja šajā turnīrā.”
LFF.lv: Kura spēle / puslaiks šajā turnīrā Jums palika atmiņā kā vislabākais Latvijas izlases izpildījumā?
“Godīgi sakot, man atmiņā paliks visas trīs spēles, es lepojos ar mūsu komandu, lepojos ar meitenēm! Līdz pēdējai spēlei mēs saglabājām izredzes iziet tālāk, un tas mūsu komandai bija ļoti labs motivējošs faktors visa turnīra garumā.”
LFF.lv: Kuras meitenes, reāli skatoties no pašreizējā sastāva, Jūsuprāt, nākotnē var pastiprināt Latvijas nacionālās sieviešu futbola izlases rindas?
“Futbolā allaž ļoti daudz kas ir atkarīgs no pašām spēlētājām - kā viņas trenēsies klubos, kā parādīs sevi dažādās izlasēs – gan WU-17, gan WU-19, gan arī nacionālajā izlasē... Bet, atbildot uz šo jautājumu, uz doto brīdi Karlīna Miksone jau tagad regulāri spēlē nacionālajā izlasē. Domāju, ka tuvākajā laikā arvien nozīmīgāku lomu valstsvienībā ieņems gan Viktorija Zaičikova, gan Jeļena Tarasova, gan Sofja Nesterova. Pārējām meitenēm nevajadzētu aizmirst, ka vienmēr vajag ticēt un iet pretim saviem sapņiem. Sapņi piepildās!”
Intervijas laikā Latvijas WU-17 izlases galvenais treneris arī atzīmēja, ka komandas sastāvā šajā turnīrā bija desmit spēlētājas, kas dzimušas 2000. gadā, kā arī astoņas futbolistes, kas dzimušas 2001. gadā – ar šīm meitenēm treneru štābs rēķinās arī nākotnē WU-17 izlases kontekstā.
Latvijas WU-17 izlases spēlēm un jaunumiem seko līdzi šeit
Latvijas Futbola federācija
