Latvijas Telpu futbola asociācija (LTFA) piedāvā interviju ar desmitkārtējās Latvijas čempiones FK Nikars direktoru Aleksandru Dibrivniju.
Pērn ieguvāt desmito Latvijas čempiona titulu. Sezonu noteikti vērtējat kā izdevušos?
Manā skatījumā aizvadītā sezona bija viena no veiksmīgākajām, kāda FK Nikars komandai jebkad bijusi. Ne tikai uzvarējām Latvijas čempionātā, bet arī izcīnījām vēsturisko pirmo panākumu UEFA Futsal Cup Elites raundā, pārspējot Kosovas komandu FC Feniks. Pirms tam šajā sacensību stadijā bijām spēlējuši tikai neizšķirtus, uzvarēt nebija izdevies. Lielā mērā šis sasniegums palīdzēja mums tikt pie rekordaugstās astotās vietas UEFA reitingā. Teikšu kā ir – esam ļoti lepni par sasniegto. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pie tik lielas spēlētāju noslodzes izdevās izpildīt arī vairākus citus mērķus. Bijām nosprauduši uzdevumu nezaudēt punktus nevienā regulārā čempionāta spēlē. To arī paveicām. Izslēgšanas mačos zaudējām pa vienai cīņai pret FK BEITAR un FK RABA, bet pašu galveno – čempiona titulu – izcīnījām.
Latvijas kausa titulu gan neizdevās iegūt...
Jā, šo trofeju neieguvām. Tad mūsu kontā būtu visi reāli iespējamie sezonas tituli. Nevar teikt, protams, ka šim turnīram nepiegājām nopietni, bet pie tik lielas spēlētāju noslodzes ir saprotams, ka ne vienmēr var visu uzvarēt.
Kā kopumā vērtējat Latvijas čempionāta sportisko līmeni. Vai pēdējo gados ir jūtams progress? Jūsu klubam paliek grūtāk?
Kopumā čempionāta līmenis aug, bet klubu attīstībā ieskicējas dažādi scenāriji. Ir klubi, kuri attīstās, ir arī tādi, kuriem viss process iet uz leju. Nemitīgi progresē FK BEITAR komanda, ļoti interesanta man likās arī Rēzeknes vienība – sava vietējā futbola skola un neslikti leģionāri. Daudz vairāk gaidīju no FC Petrow un New Project komandām, jo šo klubu sistēmās strādā bijušie FK Nikars spēlētāji. Tomēr zināmā mērā daudzu klubu stāvoklis atspoguļo situāciju valstī. Spēlētāji trenējas pārāk maz. Pie lielāka treniņu skaita rezultāti būtu labāki.
Nesen sākāt pilnvērtīgu gatavošanos jaunajai sezonai. Kādi ir tuvākie plāni?
Jā, 7. augustā sākām treniņu procesu. Šīs nedēļas ietvaros aizvadīsim [intervija notika 17. augustā – aut.] pārbaudes spēles ar FC Petrow un Lietuvas čempioni Vytis. No 24. līdz 28. augustam piedalīsimies starptautiskā turnīrā Baltkrievijā, kur spēlēs divas vietējās un viena Krievijas komanda. Septembrī meklēsim iespējas pārbaudes spēlēm, lai turpinātu gatavošanos UEFA Futsal Cup sacensībām, kas risināsies no 10. līdz 15. oktobrim.
Vai sezonas gaitā plānojat arī dalību tradicionālajā Jerjomenko kausa izcīņā?
Jā, spēlēsim šajā turnīrā, taču sīkākas skaidrības par tā norises vietu šobrīd nav. Pastāv teorētisks variants, ka sacensības varētu notikt Rīgā, taču līdz tam vēl garš ceļš ejams, jo jāatrisina daudzi organizatoriskie jautājumi. Paredzēts, ka turnīrs, kā ierasts, notiks februāra beigās/marta sākumā.
Kādas ir būtiskākās sastāva izmaiņas?
Pašreizējā brīdī ar komandu sezonai gatavojas trīs jauni vietējie spēlētāji. To vidū ir no FK RABA pārnākušie Oskars Ikstens un Artūrs Strazdiņš, kā arī Aleksejs Sergejevs, kurš iepriekš spēlēja FC Petrow vienībā. Savukārt sportista karjeru noslēdzis pieredzējušais Igors Dacko, kurš gan pavisam no telpu futbola aiziet negrasās – viņš vēlas īstenot sevi kā treneris mūsu kluba jauniešu sistēmā, tādēļ patlaban pievēršas apmācībām, iziet kursus.
Kad laukumā varētu pilnvērtīgi atgriezties Artjoms Koļesņikovs?
Patlaban viņš pēc individuāla treniņu plāna strādā trenažieru zālē. Grupas darbā Artjoms varētu atgriezties ne agrāk kā oktobra mēnesī. Forsēt notikumus šajā ziņā netaisāmies, jo Ahileja cīpslas trauma tomēr ir ļoti nopietns savainojums.
Vai ir jau kādi konkrēti plāni par viesspēlētājiem nākamajā sezonā?
Pats personīgi darbojos šajā jautājumā, un katru dienu izvērtējam dažādu kandidātu iespējas pievienoties komandai. Skaidrs, ka piedāvājuma ziņā mums nav viegli konkurēt ar tādām valstīm kā Spānija, Itālija, Portugāle vai Krievija, kuras spēj nodrošināt labākus ekonomiskos apstākļus spēlētājiem. Pašlaik nekādi konkrēti lēmumi pieņemti nav, bet nopietns un analītisks darbs notiek nepārtraukti. Pastiprinājums no ārvalstīm noteikti būs.
Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka darbu ar komandu turpinās Orlando Duarte?
Jā, Orlando kopā ar pārējo treneru štābu turpinās strādāt ar komandu – ieskaitot viņa asistentu Serhio Nevesu.
Nobeigumā nedaudz par bērnu telpu futbolu un FK Nikars skatījumu šajā ziņā. Kāda ir pašreizējā situācija?
Mums klubā ir divu vecumu grupas – 9-10 un 10-12 gadus vecie futbolisti. Galvenā problēma ir tā, ka nav čempionāta, kur viņiem spēlēt, tādēļ puikas spēlē visādos turnīros – arī 8 pret 8, 11 pret 11. Esam spiesti darboties ar universālu pieeju.
Iespēja bērniem trenēties telpu futbolu ārpus Rīgas šobrīd ir arī Rēzeknē, tāpat liela vēlme to īstenot Liepājā ir trenerim Egilam Trušēlim. Telpu futbols ir ātrs, dinamisks un skatāms sporta veids, vecāku interesi bieži piesaista kaut vai nejauši ieslēgts mačs Eurosport, kur spēlē vadošās izlases. Tad viņi atrod informāciju, ka arī Latvijā var ar šo sportu nodarboties, nāk pie mums un šādā veidā arvien biežāk iegūstam gan jaunus futbolistus, gan arī līdzjutējus.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Telpu futbola asociācija
Foto - FK Nikars
