"Jauno Virslīgas čempionātu gaidu ar nepacietību, jo esam soli tuvāk tam, lai 2020. gadā Virslīgas sezonu uzsāktu ar desmit komandām. Ir patiess gandarījums par to, ka šis pārejas process norit veiksmīgi," uzsver Gorkšs.

LFF prezidents atzīst, ka sacensību organizēšanas kvalitāte pakāpeniski ir uzlabojusies. Viņaprāt, uzslavas vērta ir Virslīgas vadības cilvēku enerģija un entuziasms, kā arī uzlabojumi biedrības Latvijas Futbola Virslīga darba kvalitātē.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, Optibet Virslīgas turnīrs tiek organizēts, LFF deleģējot noteiktas turnīra komerctiesības biedrībai Latvijas Futbola Virslīga. Abu pušu sadarbības līgums noslēgts līdz šīs sezonas beigām, turklāt pēc LFF valdes lēmuma LFF uzņēmusies gaidāmās sezonas tiesnešu un inspektoru darba apmaksu, novirzot čempionāta organizēšanai papildus aptuveni 100 000 eiro. 2020. gada sezonā LFF plāno pilnībā organizēt Virslīgas čempionātu un nodrošināt tā tālāku attīstību.

"Mūsu galvenā vērtība ir mūsu spēlētāji, tādēļ vienmēr cenšamies aizstāvēt Latvijas futbolistu iespējas spēlēt augstākajā vietējā līmenī augstas konkurences apstākļos. Tas ilgtermiņā ceļ gan paša turnīra, gan Latvijas izlases līmeni. Virslīgas čempionāts ir lielisks atspēriena punkts jaunajiem spēlētājiem, kurā attīstīties kā profesionāliem futbolistiem un pievērst sev lielāku ārvalstu klubu uzmanību. Tā ir milzīga vērtība, kas čempionātam ir jāsaglabā," uzsver Gorkšs.

LFF atgādina, ka, sākot ar šo sezonu, Latvijas klubu futbola sacensībās tiek ieviests federācijā sagatavota spēlētāja regulējums, kas nosaka pakāpeniski ieviešamas izmaiņas pašmāju un citu federāciju sagatavotu spēlētāju izmantošanas ierobežojumos. Adaptējot iepriekšējo kārtību un dodot klubiem skaidru izpratni par pakāpenisko izmaiņu ieviešanu, jau pērn tika nolemts, ka šosezon Virslīgas spēlē laukumā vienā komandā jābūt vismaz sešiem federācijā sagatavotiem spēlētājiem, 2020. gadā – vismaz pieciem, bet 2021. un 2022. gadā – vismaz četriem. Tāpat, sākot ar 2020. gadu, komandas Virslīgā drīkstēs pieteikt 25 spēlētājus, no kuriem vismaz 13 jābūt federācijā sagatavotiem spēlētājiem.

Viena no galvenajām LFF ilgtermiņa darba prioritātēm ir klubu sacensību reorganizācija, turnīru kvalitātes, kā arī pakāpeniska klubu darba apstākļu uzlabošana. Iesāktās pārmaiņas nav vienkāršas ne federācijai, ne arī pašiem klubiem, jo ir izvirzītas stingras licencēšanas prasības, lai LFF būtu pārliecība par klubu finansiālo stabilitāti un spēju aizvadīt pilnvērtīgu čempionātu, pauž Gorkšs. LFF kā savu mērķi saredz atbalstu klubu ikdienas darba apstākļu uzlabošanai, lai tiem būtu iespējami lielāki resursi, ko veltīt savai stratēģiskajai attīstībai, spēlētāju kvalitātes celšanai un līdzjutēju piesaistīšanai.

"LFF, sadarbojoties ar Eiropas Futbola asociāciju savienību (UEFA), saredz milzīgu potenciālu Virslīgas čempionāta kvalitātes celšanai, tādēļ jau tuvākajā nākotnē turnīra organizēšanu plānojam nodrošināt pilnībā federācijas paspārnē. Mums ir iespēja turnīram iedot vēl lielāku pievienoto vērtību un stratēģisko izaugsmi, un šī mērķa labad turpinām darbu, diskutējot ar UEFA par sadarbības modeļiem, kas varētu tikt ieviesti jau tuvākajā laikā," saka Gorkšs.

UEFA ir gatava ieguldīt ievērojamus finansiālos līdzekļus Virslīgas čempionāta izaugsmē – jo īpaši no līdzjutēju piesaistīšanas un zīmola attīstības skatupunkta, kā arī nodrošināt intelektuālo resursu pieejamību gan LFF, gan pašiem Virslīgas klubiem, piesaistot starptautiskus UEFA speciālistus nepieciešamajās jomās.

"Gaidāmā futbola sezona noteikti būs ļoti aizraujoša. Īpaši tādēļ, ka nav iespējams nosaukt ne izteiktu favorītu, ne arī kādu neapšaubāmu pastarīti. Uz vietu labāko trijniekā var pretendēt kā minimums piecas komandas, un tas pats par sevi pasaka daudz. Vēlu visām komandām veiksmi sacensībās, bet līdzjutējiem – piedzīvot daudz pozitīvu emociju," novēl LFF prezidents.