Latvijas U-21 izlases futbolists Krišs Kārkliņš uzsver, ka būs nepieciešama dzelžaina disciplīna un spēles plāna ievērošana, lai stātos pretī Nīderlandes vienaudžiem. 2019. gada UEFA Eiropas čempionāta spēli no Nīderlandes pulksten 19:00 translēs Sportacentrs TV!
- Esi viens no tie retajiem šā brīža U-21 spēlētājiem, kurš pirms vairākiem gadiem piedalījās mačā pret Nīderlandes vienaudžiem vēl U-17 izlases rindās. Lūdzu, restaurē, ko atceries no tās spēles?
- Ļoti daudz atmiņā nav palicis. Atceros, ka zaudējām ar 1:2, taču rezultāts varēja būt gan 2:2, gan 0:6. Toreiz vārtos stāvēja Emīls Nemše – pat nezinu, kurš viņš ir šobrīd, bet tolaik bija labs vārtsargs – izvilka trīs četrus momentus. Paši arī neiesitām vienu ļoti labu momentu, kad Jurijs Krivošeja, spēlējot uzbrukumā, izgāja viens pret vienu [ar vārtsargu - LFF] un trāpīja pārliktnim. Mēs bijām 1996. gadā dzimušo izlase, viņš bija gadu jaunāks. Toreiz iesitām pēc 80. minūtes - no standarta trāpīja Ņikita Koļesovs, kurš šobrīd ir nacionālajā izlasē.
- Tas trāpījums pārliktnim bija spēles beigās?
- Man šķiet, ka tobrīd rezultāts bija 0:2.
- Kādu maču sagaidi tagad pret Nīderlandes U-21 izlasi?
- Lielos vilcienos - to pašu, ko redzējām Anglijā. Ceru, ka izdosies nedaudz labāka pretspēle. Spēlēt pret viņiem var, ja vien visi būs gatavi. Protams, ka viņi gribēs ierādīt to, ka nav [jābūt] zem mums tabulā, bet, ja mēs parādīsim mūsu spēli, viss ir iespējams. Taču viņi mums noteikti nedos nekādas atlaides.
- Tu esi viens no tiem, kurš izgājis cauri visam Latvija jaunatnes izlašu sietam. Vai ar to pieredzes bagāžu, kas tev jau ir, pirms tādām lielām spēlēm pret smagsvariem vēl ir satraukums?
- Man personīgi tas vairāk ir atkarīgs no trenera nekā komandas. Ja komandā pie trenera jūtos brīvi, uztraukums nav tik liels. Zinu, ja gadīsies viena vai otra kļūda, no trenera nebūs tik liels spiediens. Taču, ja ir treneris, kas tik ļoti netic, tu visu laiku domā, ka nedrīkst kļūdīties. Izlasē es jūtos diezgan brīvi. Arī pirms spēles Anglijā es neteiktu, ka bija lielais uztraukums.
- Zinot, ko pirms spēles saka galvenais treneris Dainis Kazakevičs, to, ka tik tiešām iedrošina, aicina nebaidīties kļūdīties, pieļauju, ka šajā U-21 modelī tu tik tiešam jūties pietiekami komfortabli!
- Jā, man nav problēmu. Dažam labam šīs var būt vienīgās pāris iespējas nospēlēt pret tādiem labiem pretiniekiem. Mazums - tev izdodas ļoti laba spēle, kāds kaut ko ievēro, vēl kāda apstākļu sakritība, un tu vari kaut kur aizbraukt [uz stiprāku klubu un čempionātu]. Tāpēc neredzu iemeslu baidīties spēlēt.
- Vai U-21 izlašu līmeni var kaut kā salīdzināt ar Virslīgu? Piemēram, jūsu spēli pret Angliju, arī viņu futbolistu kvalitātes!
- Mēs ar šā brīža Latvijas U-21 izlasi Virslīgā noteikti pacīnītos par trijnieku. Domāju, ka mēs pat cīnītos par čempionu titulu. Salīdzināt Anglijas U-21 izlasi un Latvijas Virslīgu nav jēgas, jo pēc mūsu spēles [Bornmutā] četras dienas vēlāk septiņi futbolisti izgāja lakumā Premjerlīgā. Tur arī visa tā lielā atšķirība.
- Kādām lietām jāsakrīt mūsu izlases izpildījumā, lai varētu uzvarēt Nīderlandes vienaudžus?
- Visiem jāaizvada viena no savām labākajām spēlēm. Jābūt dzelžainai disciplīnai, ar vēsu galvu jāstrādā ar bumbu, jābūt gataviem skriet 95 minūtes.
- Tava pozīcija laukumā ir balsta pussardzībā. Pagājušajā sezonā FK Liepāja rindās redzējām tevi aizsardzības labajā malā, bet U-21 izlasē pēdējās spēlēs uzticēta vieta aizsardzības centrā. Kā esi iejuties šajā pozīcijā?
- Aizsardzības centrs man nav nekas svešs, jo bērnībā tieši sāku kā centra aizsargs. Tikai pēdējos piecus gadus es spēlēju vidū. Neteiktu, ka man būtu grūti, bet, protams, ja man ir iespēja, virzītos kaut kur augstāk.
- Līdzšinējā karjerā bijušas vēl kādas pozīcijas, kurās kaut kādu iemeslu dēļ esi spēlējis?
- Pagājušajā gadā uzspēlēju gandrīz visur, izņemot centra uzbrucēja pozīciju. Mums bija diezgan spēcīgs vidus, un tur es īsti netiku konkurencē. Sanāca, ka nospēlēju gan pa labo, gan kreiso aizsargu, dažās spēlēs, kurās vajadzēja vairāk eksplozivitātes, nākot uz maiņu, uzspēlēju malējā uzbrucēja pozīcijā.
- Tas, ka esi spiests darboties dažādās pozīcijās, droši vien ir krietni labāk, nekā ir šajā sezonā, kad laukumā tevi redzam salīdzinoši maz!
- Protams, esmu ar mieru spēlēt jebkurā pozīcijā, ja es varu spēlēt, jo sēdēt uz soliņa nepatīk nevienam.
- Izstāsti, kādi tam ir iemesli, ka pagājuša sezonā bijis stabils FK Liepāja pamatsastāva spēlētājs, bet šajā sezonā laukumā redzam tevi mazāk?
- Noteikti patraucēja savainojumi, kas vajāja sezonas pirmajā pusē - apmēram trīs mēnešus, bet tad, sākot no jūnija, mums klubam bija Eiropas kausi, kur treneris centās sastāvu pārāk nerotēt, tāpēc bija diezgan grūti tajā ielauzties. Pēc izlases spēlēm nāca divas trīs spēles, kurās piedalījos, bet tad atkal atgriezās spēlētāji no savainojumiem, un konkurence bija diezgan liela.
Latvijas Futbola federācija
