Latvijas U-21 futbola izlase 7. oktobrī Maltā un 11. oktobrī Beļģijā aizvadīs divas pēdējās spēles 2017. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā. Par komandas gatavību Latvijas Futbola federācijas (LFF) saruna ar U-21 izlases galveno treneri Daini Kazakeviču.
Kvalifikācijas cikls ir finiša taisnē. Kādā noskaņojumā to sagaida galvenais treneris?
Galvenajam trenerim vienmēr ir jābūt labā noskaņojumā, jo šīs emocijas tiek nodotas tālāk izlases štābam un futbolistiem. Kā jau pirms jebkuras spēles noskaņojums ir kaujiniecisks, lai arī cikla noslēgumā pēdējos divos mēnešos esam saskārušies ar diezgan lielām sastāva problēmām. No otras puses, tas dod iespēju atklāt jaunus spēlētājus, dod iespēju tiem, kam cikla laikā nav bijis tik daudz iespēju sevi pierādīt. Šajā jautājumā ir tāpat kā jebkurā citā – ir gan savi plusi, gan mīnusi.
Kādā gatavībā ir šobrīd pieejamais sastāvs?
Ja mēs abstrahējamies no tā, ka šobrīd nav pieejami 11 futbolisti, kas varētu spēlēt šajās spēlēs pamatsastāvā vai kandidēt uz to, puiši, kuri ir veseli un gatavojas spēlēm, pirmajos treniņos parādīja sevi no vislabākās puses. Redzams, ka ir liela vēlme sevi pierādīt, ir maksimāla pašatdeve, viņi centīgi izpilda uzdevumus. Ar puišu attieksmi esmu apmierināts, un mans noskaņojums ir pozitīvs.
No vienas puses, Jums kā trenerim droši vien ir mazliet sāpīgi, ka nemitīgi zaudējat komandas līderus, jo tos paņem nacionāla izlase, no otras puses, droši vien gandarī, jo redzat, ka puiši aug un progresē!
Viennozīmīgi! Ja mums šobrīd trūktu tikai to spēlētāju, kas ir nacionālajā izlasē, mums nebūtu par to vērts pat runāt, jo tas taču ir mūsu galvenais uzdevums - gatavot spēlētājus valstsvienībai. Tāpēc, piemēram, Dāvja Ikaunieka un Vladislava Gutkovska prombūtne ir vērtējama ar plusa zīmi. Lielākā problēma ir tā, ka ir ļoti liels skaits spēlētāju, kas tagad reāli varētu spēlēt U-21 izlasē, bet ir traumēti. Īpaši uzbrukuma grupā – Iļja Šadčins, Andris Krušatins, Andrejs Cigaņiks - spēlētāji, kas reāli varētu uzņemties līderu lomu. Īsi sakot, situāciju vairāk sarežģī spēlētāju traumas, nevis tas, kas ir izsaukumi uz nacionālo izlasi. Ja vēl pieskaita Ņikitu Koļesovu, Andreju Kiriļinu, Ingaru Sarmi Stugli un citus, rodas ļoti liels iztrūkums jebkurā līnijā. Taču es esmu priecīgs par izsauktajiem puišiem uz nacionālo izlasi un pārliecināts, ka tie noteikti nav pēdējie, kas no esošās U-21 izlases jau pēc mūsu cikla beigām izpelnīsies iespēju tajā debitēt. Esmu pārliecināts, ka ir vēl vairāki, kuri ir ļoti tuvu šādam izsaukumam.
Nākamā spēle U-21 puišiem ir pret Maltu. Zinot, ka ciklu sākām pret šo komandu Liepājā, turklāt – ar sāpīgu zaudējumu, droši vien lieki vaicāt, ar kādām domām pošaties uz šo spēli!
Protams, ka tikai ar domām par pozitīvu rezultātu, ar domām par uzvaru! To diktē gan situācija turnīra tabulā, gan pirmās spēles rezultāts, ņemot vēl vērā spēles gaitu. Skaidrs, ka Maltas izlase mājās spēlē mazliet citādi nekā izbraukumā, ka centīsies vairāk uzņemties iniciatīvu, pacentīsies vairāk uzbrukt nekā Latvijā. Taču mēs esam noskaņoti pozitīvi. Nešaubos, ka visi spēlētāji, kas ir mūsu rīcībā un izpelnīsies iespēju doties pamatsastāvā, būs maksimāli motivēti, lai cīnītos par uzvaru. Skaidrs, ka mūs gaida divas ļoti sarežģītas spēles, ka saskaramies ar zināmām grūtībām, bet tas ir normāli jebkurai komandai, jo jebkurā komandā būs kādi iztrūkumi. Jā, varbūt ne tik lieli, kādi tie mums ir šobrīd, bet arī tas ir pārbaudījums, kuram jāiziet cauri. Puišiem, kuri izpelnīsies tiesības iziet pamatsastāvā, tā būs iespēja. Šoreiz mums ir divi futbolisti, kas U-21 treniņnometnē piedalās pirmo reizi - Ričards Korzāns un Marks Kurtišs. Viņi sevi pierāda no vislabākās puses. Tāpēc var teikt, ka mums ne tikai ir iztrūkumi, bet arī papildinājumi. Iepriekšējā treniņnometnē izlasē debitēja Devids Dobrecovs. Mums ir futbolisti, kas pacentīsies aizstāt tos, kuri traumu dēļ diemžēl šoreiz nevar palīdzēt.
Latvijas Futbola federācija
