VAIRĀK DARBĪBU AR BUMBU AGRĪNĀ VECUMĀ

"Gada laikā globāli vislielākā izmaiņa jauno futbolistu sagatavošanā Latvijā ir tā, ka pamainījām spēles formātus vecumā līdz 13 gadiem. Iepriekš daudzus gadus ilgstoši spēlējām futbolu astoņi pret astoņi, tagad pakāpeniski pārejam. Vispirms spēlējam pieci uz pieci, pēc tam septiņi uz septiņi, tad deviņi uz deviņi, un tikai tad jaunie futbolisti pāriet uz lielo futbolu vienpadsmit pret vienpadsmit," A. Gluščuks ieskicēja vienu no būtiskākajiem pārmaiņu punktiem jauno futbolistu sagatavošanas plānā.

"Izmaiņu nepieciešamības galvenā doma ir ļaut bērniem pakāpeniskāk adaptēties lielajam futbolam, paralēli tam visam spēlējot formātos, kas palielina vienā spēlē reālo skaitu darbībām ar bumbu. Lielāks pieskārienu skaits, mazāka spēles telpa un tā tālāk. Īstenībā šajā jautājumā “urbāmies” ļoti dziļi, skaitījām kvadrātmetrus uz vienu spēlētāju, un šajos aprēķinos arī balstījāmies, veidojot rekomendācijas, kāds spēles laukums konkrētā formātā būtu visoptimālākais," skaidro LFF sporta direktors.

"Ja spēlētāju skaits ir mazs, bet laukums – liels, futbolistiem sanāk daudz skriet un veikt mazāk darbību ar bumbu. Savukārt pārāk mazā laukumā ar pārāk lielu blīvumu spēlētāju trūkst laika kvalitatīva lēmuma pieņemšanā. Tāpēc skaitījām ļoti rūpīgi, cik kvadrātmetru uz vienu spēlētāju sanāk. Spāņu futbola zinātniskajā vidē ir ļoti daudz pierādījumu tam, cik svarīgs šis faktors ir, tajā arī balstījāmies."

Viena lieta ir izstrādāt rekomendācijas, bet cita lieta – vai ikdienas darbā ar bērniem tas tiek ievērots. Šajā ziņā vēl nepieciešami uzlabojumi un klubu treneru aktīvāka atsaucība jauno rekomendāciju ieviešanai praksē. Viens no ceļiem ir treneru izglītības kursi, kas trīs gadu griezumā aptvers visus LFF licencētos spēlētājus. Otrs ceļš ir bērnu turnīru spēļu tiesnešu izglītošana, piemēram, par atkāpšanās līniju. Abi instrumenti tiek aktīvi darbināti, un Gluščuks nešaubās, ka progress jau ir panākts, bet LFF cer, ka pēc iespējas vairāk klubos šīs rekomendācijas tiks īstenotas iespējami drīzāk.

Vienlaikus Gluščuks uzsver, ka šīs rekomendācijas, iespējams, nav galējas, jo daudzi pētījumu apliecina, ka arī U-13 vecumā vēl vajadzētu turpināt spēlēt deviņi pret deviņi. "Daudzās futbola asociācijās tieši tā arī tiek darīts, viņi mēdz brīnīties, ka mēs tik ātri pārejam uz lielo futbolu. Mūsu bijušais Latvijas izlases futbolists Imants Bleidelis maijā uztaisīja pētījumu, ar divām kamerām filmējot četru Latvijas akadēmiju komandas. Spēles bija gan 9:9, gan 11:11 formātos, un no spēles ierakstiem tiek veikta analīze. Pagaidām viņš vēl nav apkopojis pilnīgi visus datus, bet no tiem, kas jau apkopoti, viņš secinājis, ka U-13 vecuma grupā vēl aizvien prasās spēlēt 9:9. Sanāk vairāk pieskārienu bumbai, saturīgāka spēle. Gaidīsim pilnā pētījuma secinājumus, prezentāciju un domāsim par to, kā nākotnē paildzināt 9:9 futbola formāta spēlēšanu. Domāju, uz to ir jāiet."

FUTBOLA AKADĒMIJĀ JĀATTĪSTA SPĒLĒTĀJI, NEVIS JĀUZVAR

Plašas izmaiņas pēdējā gada laikā notikušas arī LFF izlašu segmentā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tikai vienai izlasei palicis tas pats galvenais treneris (Aleksandrs Basovs turpina strādāt ar Latvijas U-21 izlasi), visās pārējās izlasēs notiekot treneru maiņām. Tās nav tikai kadru izmaiņas, bet ietekmē arī spēles stilu, treniņnometņu stratēģijas un mērķus, turklāt skar ne tikai jauniešu izlases, bet efekts sakņojas daudz dziļāk – pat darbā ar U-13 vecuma grupām, kas ir jaunākais vecums LFF Futbola akadēmijā.

"Nevēlos teikt, ka viss jau ir pamainījies, viss vēl aizvien ir procesā, bet tendences jau ir skaidri redzamas. Vēlos uzsvērt, ka LFF Futbola akadēmijā jau pirms manis tika paveikts liels un vērtīgs darbs. Kad sāku strādāt federācijā, vispirms nonācu pie LFF Futbola akadēmijas vadīšanas, un mēs likām vēl lielāku akcentu uz noteiktiem principiem katrā spēlē, katrā treniņā," A. Gluščuks norāda uz mērķtiecīgu darbu jauno futbolistu sagatavošanā jau no agrīnām vecuma grupām.

"Sporta direktora amatā ļoti vēlos to pašu ideju ieviest arī jauniešu izlašu kontekstā. Un te milzīgs atbalsts un pluss ir tas, ka mūsu nacionālo izlasi tagad vada Paolo [Nikolato], kurš to pilnībā atbalsta un ir līdzīgi domājošs. Mana nostāja bija tāda, ka līdz U-19 vecumam mēs fokusējamies vairāk uz spēlētāju sagatavošanu un attīstīšanu, nevis komandas kopējo rezultātu. Paolo šo latiņu pacēla līdz pat nacionālajai izlasei," saka LFF sporta direktors, norādot, ka šobrīd visas izlases ir ceļā uz to un ka varbūt ne uzreiz uz sitiena to būs iespējams ievērot arī spēlēs.

Vienlaikus jāpatur prātā, ka lielais ikdienas darbs ar jaunajiem spēlētājiem notiek akadēmijās, tāpēc būtu svarīgi, ja šie paši spēles un treniņprocesa principi tiktu ievēroti arī ikdienas darbā, nevis tikai dažas reizes gadā izlašu nometnēs. LFF sporta direktors dalās savos novērojumos, ka citreiz mūsu jauniešu treneri vairāk domā par savu, nevis spēlētāju karjeru. Bet līdz 17 gadu vecumam fokusam būtu jābūt tikai uz spēlētāju. Ja treneri mēdz pakļauties vecāku spiedienam uz rezultātu, tas nozīmē, ka arī vecākiem jāapzinās – līdz 17 gadu vecumam snieguma rezultāts var būt svarīgāks par cipariem uz tablo.

JAUNIEŠU VECUMĀ JĀATTĪSTA SPĒLĒTĀJI, NEVIS JĀDOMĀ PAR CIPARIEM UZ TABLO

"Es arī treneru kursos saku tēzi, ka, kā minimums, līdz 17 gadu vecumam mērķis ir spēlētāja attīstīšana un prasmju uzlabošana, savukārt komanda un spēles ir tikai līdzeklis, kā to panākt. Vēlākā vecumposmā galvenais mērķis jau ir komandas rezultāts, bet spēlētājs – līdzeklis, kā to panākt."

Gluščuks norāda, ka vismaz līdz U-17 vecuma izlasei kā minimums, bet, cerams, arī Latvijas U-19 izlasē mērķis ir un būs spēlētāju attīstība. Un tieši šis rezultāts būtu jāvērtē, nevis ciparus uz tablo. “Es te visu laiku pieminu principus, bet kādi tad tie īsti ir? Lai mēs būtu labāki spēles veidošanā pret pretinieka presingu. Un otrādi – lai mūsu presings būtu efektīvāks nekā pretinieku uzbrukumu sākumfāze [build-up]. Tas ir ļoti būtiski, vēlamies uzlabot savu jauniešu rezultātu šajos elementos. To es aizguvu no Paolo. Viņš tādu pašu principu prasa no nacionālās izlases.”

Latvijas Nacionālās futbola izlases galvenais treneris Paolo Nikolato ir ticies ar LFF Futbola akadēmijas reģionu treneriem un klātienē vēro LFF Futbola akadēmijas spēles un treniņus Staicelē.

Oktobra beigās Latvijas U-17 izlase sāks UEFA Eiropas čempionātu ar kvalifikācijas pirmo kārtu, mini turnīrā Maltā samērojot spēkus ar mājiniekiem, zviedriem un angļiem. "Es uz to turnīru skatos kā uz eksāmenu, kurā noskaidrosim, ko esam iemācījušies konkrētā gada laikā."

Vai eksāmena rezultāti tiks vērtēti pēc vietas turnīra tabulā un vārtu starpības? Gluščuks ieskicē citus vērtēšanas kritērijus. "Nē, rezultātus vērtēšu pēc tā, cik spēlētāju pēc tam iekļūs Latvijas U-19 izlasē, cik U-21 izlasē un cik beigās iekļūs nacionālajā izlasē, cik spēlētāju pēc tam spēlēs Eiropas top-20 čempionātos. Tikai uz to vajag koncentrēties."

Nesen pārcilājis vecās mapes, LFF sporta direktors atradis informāciju, ka 2018. gadā viņš FS "Metta" akadēmijā trenējis 2005. gadā dzimušos zēnus. Latvijas Jaunatnes futbola čempionāta Elites grupā komanda ieguva 5. vietu. Nākamajā gadā tie paši puiši bija jau trešie labākie Latvijā. Bet visu to laiku liels akcents bija uz spēlēšanu ar bumbu, uz cenšanos izspēlēt bumbu, koncentrējoties uz spēles saturu. Tas trenerim nedeva nevienu titulu, bet šogad septiņi futbolisti no tās komandas tika saukti uz Latvijas U-19 izlasi, ar kuru spēlēts arī Eiropas čempionāta kvalifikācijas Elites kārtā. Un vienā no spēlēm pieci bija sākumsastāvā. Savukārt no komandām, kas LJFČ mačos vienkāršoja spēli, līdz Latvijas U-19 izlasei tika pa vienam futbolistam.

Pagājušajā gadā Latvijas Futbola federācija pirmoreiz vēsturē ieguva tiesības uzņemt kādu no Eiropas jaunatnes čempionātu finālturnīriem – 2027. gadā Eiropas labākās komandas U-17 vecumā pulcēsies Latvijā, tāpēc 2010. gadā dzimušie puiši ir pastiprinātā uzraudzībā un apgādībā.

"Jau tikai šogad vien viņiem ir piecas treniņnometnes, tā ka, jā – ar šo gadu strādājam sevišķi aktīvi. Nākamajā gadā gribētos palielināt treniņnometņu skaitu un noorganizēt starptautiskās spēles. Citādi sanāk tā jocīgi, ka mēs visi gribam starptautiska līmeņa spēlētāju, bet bez starptautiskām spēlēm to grūti sasniegt."

Šai kontekstā lieti noder Baltijas Jaunatnes futbola līga (BYFL), kas ļauj U-15 un U-16 vecuma puišiem samērot spēkus ne tikai iekšējā konkurencē, bet arī ar tuvāko kaimiņvalstu labākajām komandām.

Paralēli tam visam nav krāsnī iemesti sapņi par vienotas LFF akadēmijas izveidi, kas strādātu kopā visu gadu, taču šajā jautājumā viss atduras pret budžeta iespējām. Kā iespējama alternatīva ir kopā sanākšana divreiz mēnesī, kas būtu jau reālistiskāk paceļams risinājums. Tāpat nupat notika sapulce ar 2010. gadā dzimušo futbolistu vecākiem, pārrunājot to, kas jauniešu futbolā ir rezultāts, kādai jābūt attieksmei treniņos un spēlēs, par psihoemocionālajiem aspektiem, par individuālo papildu darbu un citas vērtīgas nianses. Kopējais vēstījums bija tāds, ka top līmeņa sasniegšanai nepieciešams mērķtiecīgs darbs. Ar pamata programmas apgūšanu nepietiek ne tam, lai uzaugtu par nākamo Vestardu Šimku, ne par nākamo futbola zvaigzni.

Darbs pie jauno futbolistu sagatavošanas sistēmas nekad nebūs pabeigts, vienmēr būs jaunas idejas. Piemēram, varbūt LJFČ vecākā vecuma grupa jāpārbīda uz U-17 vecumu, jo prakse rāda, ka labākie U-18 vecuma grupas spēlētāji jau sacenšas pieaugušo līmenī. Tāpat briest pārmaiņas UEFA Youth League izspēles kārtībā, uz ko var reaģēt arī mūsu jaunatnes futbola piramīda. Skaidrs, ka darba lauks ir plašs, rezultāti parādīsies tikai pēc vairākiem gadiem. Cerams, ka pēc vairākiem gadiem mūsu futbolistu Eiropas top-20 līgās būs vairāk nekā līdz šim.

ANDREJS GLUŠČUKS

futbola treneris, treneru instruktors, LFF sporta direktors

Pirms pievienošanās LFF Gluščuks paguva iekrāt bagātu pieredzi visu vecumposmu trenera darbā, ir maģistra grāda īpašnieks sporta zinātnē. 2021. gadā speciālists ieguva UEFA Pro trenera licenci, kas ļauj strādāt visaugstākajā līmenī Eiropā. FS "Metta" jaunatnes sistēmā treneris strādāja kopš 2013. gada, tāpat arī kā galvenā trenera palīgs bija darbojies Latvijas U-17 un U-19 izlasēs.

Gluščuks 2015. gadā tika atzīts par Latvijas labāko jaunatnes treneri, bet pēdējos gados strādājis arī kā LFF treneru instruktors, palīdzot jaunajai pašmāju futbola speciālistu paaudzei. Savu trenera karjeru A. Gluščuks uzsāka 2001. gadā, toreizējā Latvijas futbola flagmanī "Skonto", kur nostrādāja 11 gadus ar U-6 līdz U-14 vecuma posmiem.