Futbolu sāka spēlēt RFK rindās, pārstāvēja klubu vismaz sākot ar 1930. gadu. Virslīgā - sākot ar 1932. gadu. Divkārtējs Latvijas meistars futbolā (1934, 1935). Līdzās spēlēšanai RFK Virslīgas komandā pārstāvēja arī VEF ierēdņu meistarsacīkstēs, bet 1937. gadā pārgāja pilnībā uz savas darbavietas - VEF - komandu, bija tās līderis, palīdzot VEF tikt Virslīgā. Gan savās pēdējās divās sezonās RFK, gan vienīgajā VEF sezonā Virslīgā guva ne mazāk kā 8 vārtus (precīzs vārtu guvēju saraksts nav noskaidrojams). VEF turpināja pārstāvēt arī okupācijas gados līdz pat savai traģiskajai nāvei, bija komandas kapteinis. Latvijas izlasē debitēja 1934. gadā. Atzīmējās ar diviem vārtu guvumiem spēlē pret Poliju 1936. gadā, kad Latvija pēdējās pusstundas laikā atspēlējās no 0:3. 1937. gadā ar Latvijas izlasi ieguva Baltijas kausu, guva vārtus spēlē pret Igauniju. Kopumā Latvijas izlases rindās aizvadīja 26 spēles, guva 7 vārtus. 1939. gadā apbalvots ar Latvijas Futbola savienības Zelta nozīmi.