Galvenokārt spēlēja labējā malējā uzbrucēja pozīcijā, lieliski izpildīja stūra sitienus, bieži tika dēvēts par labāko uzbrucēju Latvijas izlasē.
Futbolu sāka spēlēt JKS sistēmā, par pirmās komandas spēlētāju kļuva 1932. gadā. Pēc 1933. gada sezonas pievienojās Rīgas futbola flagmanim RFK. Jau savā pirmajā sezonā ar RFK izcīna Latvijas meistara titulu, ir viens no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem, debitē Latvijas izlasē (kā JKS spēlētājs viņš tika vairākkārt iesaistīts "Rīgas sastādītajā" pret citām Latvijas pilsētām, taču šādās komandās lielākoties spēlēja tāli izlases rezervisti). Ar RFK Raisters kopā izcīnīja 3 Latvijas meistara titulus (arī 1935. un 1940. gados), kā arī divreiz uzvarēja Latvijas kausa izcīņā (1937, 1939). Latvijas izlases sastāvā Baltijas kausa ieguvējs (1937). Kopumā Latvijas izlasē aizvadīja 27 spēles, guva 5 vārtus.
Latvijas izlases rindās Raisters demonstrēja tik pārliecinošu sniegumu, ka bija piesaistījis arī ārzemju klubu interesi un Latvijas prese 1938. gada rudenī pilnā nopietnībā rakstīja par interesi par Raisteru no franču un čehu profesionālo komandu intereses, paužot cerības, ka vismaz Latvijas izlasē Raisters turpinās spēlēt. Tomēr šādas baumas neapstiprinājās un Raisters palika RFK sastāvā.
Baigajā gadā spēlēja Rīgas Dinamo sastāvā, bet 1941. gada pavasarī kā Minskas Dinamo futbolists aizvadīja dažas spēlēs PSRS čempionāta augstākajā līgā.
Atbilstoši Raistera brāļa Vilhelma liecībām, pats Ēriks par sava mūža labāko spēli uzskatīja 1936. gadā Rīgas ASK laukumā notikušo RFK spēli pret ungāru Budafok, kur pēc 30 spēles minūtēm RFK jau zaudēja ar 0:3, bet spēle noslēdzās neizšķirti, visus trīs vārtus gūstot Ērikam Raisteram.
