Viens no izcilākajiem vārtsargiem Latvijas futbola vēsturē, pirmais Latvijas futbolists, kas spēlējis profesionālā ārzemju klubā.
Ar futbolu sāka nodarboties 1920. gadā, mācoties Viļa Olava komercskolā. Drīzumā viņš iestājās Rīgas JKS komandā, sākotnēji spēlēja trešajā komandā, bet pamazām virzījās uz priekšu komandas rangā. 1921. gadā vairāk spēlēja Arturs Ezertēvs, bet 1922. - Hermanis Saltups. Par pamatvārtsargu Jurgens kļuva 1923. gadā jau RFK sastāvā, bijušajam pamatvārtsargam Saltupam beidzot futbolista karjeru studiju dēļ. Pirmais nopietnais uzvarētais turnīrs - Latvijas olimpiāde 1923. gadā. Turpinājumā kā RFK futbolists Jurgens trīs reizes kļuva par Latvijas meistaru (1924-1926) un divas reizes uzvarēja Rīgas kausā (1924, 1925). RFK vārtus viņš sargāja līdz 1927. gadam, bija neapstrīdams komandas pirmais numurs.
No RFK viņš pārgāja uz jaundibināto Rīgas Vanderera komandu, kuras rašanās lielā mērā bija saistīta tieši ar Jurgena personību un līdzdalību dažādās biedrībās atšķirīgos sporta veidos. Vandereram Jurgens palīdzēja iekļūt Virslīgā. Jurgena - Vanderera spēlētāja - karjeras posmā ietilpa arī viņa īslaicīgā uzstāšanās Austrijas augstākās līgas komandas Austria Wien sastāvā.
Vīnes komandai Jurgens pievienojās 1928. gada septembra beigās, Austrijas sporta laikraksti viņu prezentēja kā "Austria Wien" jauno pamatvārtsargu. Austrijas augstākajā līgā gan reāli Jurgens aizvadīja tikai divas spēles - vispirms tā paša gada 14. oktobrī ar 2:0 uzvarēja Vienna komandu, bet 21. oktobrī ar 1:2 piekāpās Admira vienībai. Tāpat Jurgens aizvadīja vairākas spēles zemāka līmeņa turnīrā ar nosaukumu "gemischte Meisterschaft" (jauktās meistarsacīkstes), kā arī draudzības spēles. Rīgā Jurgens atgriezās 1928. gada novembra beigās - viņa Vīnē pavadītais laiks nebija sevišķi ilgs, taču tas viņam deva ne vien daudz jaunu zināšanu par futbolu, bet arī tobrīd Latvijā vēļ loti mazzināmajā ledus hokejā.
Pirms 1932. gada sezonas viņu savās rindās pārvilināja Armijas sporta klubs, kas kļuva par pēdējo Jurgena pārstāvēto komandu.
ASK sastāvā Jurgens 1932. gadā ceturto reizi izcīnīja Latvijas meistara titulu, bet gadu vēlāk tika arī pie savas trešās uzvaras Rīgas kausā. Vairākus gadus viņš ASK bija neapstrīdams pirmais numurs un vienīgi 1937./1938. gada sezonā ASK viņam parādījās cienīgs konkurents Jura Kļaviņa personā. Šīs sezonas noslēgumā Jurgens arī beidza savas aktīvās gaitas.
Kad pats vairs nespēlēja, Jurgens turpināja tiesāt futbola spēles, bija viens no ievērojamākajiem futbola tiesnešiem Latvijā trīsdesmitajos gados (ieguva FIFA licenci). Vadījis trīs izlašu spēles ar Baltijas valstu piedalīšanos.
Latvijas izlasē debitēja Olimpiskajās spēlēs Parīzē 1924. gadā, tajā turpināja spēlēt līdz 1935. gadam, bija Latvijas izlasē visvairāk spēles aizvadījušais vārtsargs starpkaru periodā (36 spēles). Līdz 1928. gadam viņš izlasē bija stabils pirmais numurs, vēlāk biežāk nācās konkurēt par vietu vārtos ar Hariju Lazdiņu un Jāni Kļaviņu. 1928. un 1933. gada Baltijas kausa uzvarētājs Latvijas izlases sastāvā.
No 1932. līdz 1937. gadam spēlēja Latvijas hokeja izlasē, gan kā uzbrucējs, gan kā aizsargs. Aizvadīja 17 valstsacīkstes, piedlaījās Eiropas čempionātā Berlīnē (1932), pasaules čempionātos Prāgā (1933) un Davosā (1935), Ziemas olimpiskajās spēlēs 1936. gadā. Latvijas izlases kapteinis 1933. gada pasaules čempionātā un vienīgajā oficiālajā izlases spēlē 1937. gadā. Bija Latvijas izlases trenera palīgs 1939. gadā. Bija viens no hokeja popularizētājiem Latvijā. 1930./1931. g. sezonā organizēja Rīgas Vanderera hokeja komandu, pats tajā spēlēja. No 1931. gada līdz 1937. gadam spēlēja ASK, trīs reizes kļuva par Latvijas meistaru (1934-1936), bija ASK kapteinis. Bija ASK spēlējošais treneris, pēc 1937. gada - tikai treneris. Kā treneris vēl divas reizes (1938, 1939) kļuva par Latvijas meistaru. Vadīja Rīgas ASK hokeja sekciju.
Tāpat četrus mačus aizvadījis arī Latvijas basketbola izlasē (1925-1927).
