Latvijas Futbola federācija (LFF) sadarbībā ar „SMScredit.lv” Virslīgas čempionāta klubiem 2014.gadā Latvijas nacionālās futbola izlases fiziskās sagatavotības trenera spāņu speciālista Alehandro Munjeza Lopeza (Alejandro Muñoz Lopez – spāņu val.) vadībā veica pastiprinātu futbolistu fiziskās kondīcijas un spēļu laikā realizētās slodzes monitoringu.
Šogad februāra pirmajā nedēļā Alehandro M. Lopezs kopā ar pašmāju fiziskās sagatavotības treneri Dāvi Cauni prezentēja veiktā monitoringa rezultātus un kopā ar Virslīgas čempionāta klubu pārstāvjiem un nacionālās izlases treneriem pārrunāja galvenos secinājumus. Zīmīgi, ka šāda veida padziļināts pētījums ir unikāls Latvijas futbolā, jo iepriekš Virslīgas futbola čempionāta pastāvēšanas vēsturē tamlīdzīgi dati centralizēti netika fiksēti, savukārt starptautiskajās oficiālajās spēlēs jebkāda veida elektronisko ierīču izmantošana, kurai ir tieša saskarsme ar futbolistu ķermeņi, atbilstoši FIFA noteikumiem pašlaik ir aizliegta.
Plašāk par notikušo pētījumu, tā mērķiem un secinājumiem intervijā LFF.lv stāsta viens no pētījuma autoriem spāņu fiziskās sagatavotības treneris Alehandro M. Lopezs.
LFF.lv: Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc nepieciešams regulārs spēlētāju fiziskās kondīcijas monitorings sezonas laikā?
A.M. Lopezs: „Regulāru futbola treniņu laikā klubos vienmēr nepieciešams sekot līdzi spēlētāju fiziskajai kondīcijai. Šodien turklāt vēlams to darīt specifiskā veidā. Tas nozīmē, ka treniņos pastiprināta uzmanība jāpievērš ne tikai darbam ar bumbu, bet vienlaikus arī jāmodelē tās situācijas, kurās vēlāk futbolisti nokļūs spēlēs un turnīros. Lai kvalitatīvi plānotu futbolistu treniņu programmu, savukārt nepieciešama detalizēta informācija par to, kāda veida slodzēm futbolistu ķermenis tiek pakļauts oficiālu turnīru un spēļu laikā.
Pagājušajā sezonā LFF kopā ar šajā projektā ieinteresētajiem Virslīgas klubiem veica futbolistu fiziskās kondīcijas pētījumu, izmantojot GPS un citu elektronisko monitoringa ierīču datu sniegto informāciju – noskrietā distance laukumā, ātrums, paātrinājumi, sirds darbības mērījumi utt. Saņemt informāciju, kāda veida slodzēm pakļauts futbolists Virslīgas spēļu laika, treneri klubos var noteikt, vai nepieciešams palielināt vai gluži pretēji – samazināt fizisko slodzi ikdienas treniņos.
Balstoties uz saņemtajiem datiem, tālāk tiek veidota attiecīgā treniņu programma un izstrādāti specifiski vingrinājumi, modelējot situācijas, kurās spēlētājs nonāks spēļu laikā.”
LFF.lv: Kādus galvenos secinājumus ieguva Virslīgas klubu treneri, iepazīstoties ar monitoringa rezultātiem?
A.M. Lopezs: “Starptautiskajās spēlēs, kurās tiek veikti šādi pētījumi, ir pieejama informācija, piemēram, par futbolistu noskrieto distanci mača laikā vai veiktajiem paātrinājumiem atkarībā no ieņemtās pozīcijas laukumā, taču bieži vien šie dati tiek pārvērtēti. Kā zināms, šāda informācija pārsvarā tiek iegūta no augstākā līmeņa turnīriem, kamēr Latvijas Virslīgas čempionātā iepriekš tādi pētījumi centralizēti netika veikti. Attiecīgi starptautisko ārzemju klubu sacensību laikā iegūtie dati nav pielietojami Latvijas apstākļiem.
Svarīgākais šobrīd ir tas, ka veiktā monitoringa laikā saņemtā informācija ļauj mums visiem kopā veikt nepieciešamos secinājumus par to, kāda veida slodzēm tiek pakļauti futbolisti tieši Virslīgas čempionāta spēlēs. Tagad Virslīgas klubiem pašiem ir jānolemj: vai viņi tādējādi vēlas sasniegt Eiropas top līmeni vai arī iegūtā minimālā informācija jāņem vērā tikai Virslīgas čempionāta ietvaros.”
LFF.lv: Vai iegūtā informācija tālāk nonāks arī līdz pašiem spēlētājiem jeb tā paliks tikai pašu treneru rīcībā?
A.M. Lopezs: “Ja es būtu Virslīgas čempionāta kluba galvenais treneris, es noteikti izskaidrotu saviem futbolistiem to, cik nopietna ir šī informācija. Domāju, ka galvenie treneri to paši lieliski saprot! Protams, varbūt ne visi dati pilnībā ir jānodod spēlētājiem, jo monitoringa laikā iegūtās un klubu rīcībā nonākušās informācijas apjoms ir pietiekoši liels… Tomēr tieši svarīgākie secinājumi noteikti ir jāizskaidro arī spēlētājiem. Abpusējās atsauksmes no trenera un spēlētāju puses šajā procesā ir ļoti svarīgas, lai uzlabotu fiziskās sagatavotības procesu treniņos nākotnē.”
LFF.lv: Vai šāds monitorings ir jāveic regulāri vairāku sezonu garumā un cik lietderīgi tādā veidā iegūtos būtu datus savstarpēji salīdzināt?
A.M. Lopezs: “Protams, jo biežāk un pilnīgāk tāda veida pētījumi tiks veikti, jo precīzākus datus un informāciju būs iespējams iegūt. Vienlaikus arī jāsaprot, ka futbols šodien nestāv uz vietas un mūsdienās spēle nepārtraukti attīstās! Ja šāds monitorings tiks veikts turpmāko 20 gadu laikā Virslīgā, tad vidēji aritmētiskos secinājumus nākamajiem gadiem pielietot nebūs īsti lietderīgi. Laikam ejot, futbolā parādās jauni trendi, spēle evolucionē, mainās arī dažādi taktiskie risinājumi…
Taču arī ar vienu gadu šādam monitoringam ir pietiekoši, lai iegūtu klubu kopējo un futbolistu individuālo profilu, savukārt treneri vispār saprastu, kas ar futbolistiem notiek pašlaik – protams, pie nosacījuma, ja vieni un tie paši klubi spēlē regulāri katru gadu un spēlētāji tāpat. Svarīgi ir pateikt, ka šodien ne visās valstīs ir iespējams spēlēt ar GPS mērierīcēm oficiālās spēlēs. Šāda prakse, piemēram, tiek pielietota Francijas čempionātā. Tikmēr Baltijas valstu mērogā, manuprāt, Virslīgas čempionāts ir pirmais šajā reģionā, kurā tika pielietota šāda monitoringa prakse.”
LFF.lv: Kādi ir praktiskie iemesli, kāpēc šodien GPS ierīču izmantošana netiek pielietota augstākā līmeņa turnīros?
A.M. Lopezs: “GPS tehnoloģijas spēlētāju fiziskās kondīcijas monitoringā kā tādas nāk no regbija un Austrālijas futbola. Tur tā jau ir kļuvusi par daļu no oficiāli apstiprināta spēlētāju ekipējuma! Viens no iemesliem, kāpēc klasiskajā futbolā šī nav kļuvusi par izplatītu praksi augstākā līmeņa čempionātos ir tā, ka šīs ierīces spēlētāju kritiena gadījumā var nodarīt kaitējumu pašam futbolistam, ko visbiežāk arī uzsver spēles tiesneši.
Otrs iemesls ir tāds, ka mūsdienās strauji attīstās tādas tehnoloģijas, kas spēj reģistrēt spēlētāju datus distancēti, pārlūkojot spēles laukumu ar vairākām video kamerām, kas izvietotas stadionā uz jumta. Problēma arī ir tā, ka šodien mēs nevaram salīdzināt GPS sniegtos datus ar šāda veida kameru sniegtajiem datiem, jo bieži vien mērījumi būtiski atšķiras. Protams, arī izmaksu faktors šādā situācijā ir noteicošs. Tāpat, ja skatāmies no praktiskā pielietoja viedokļa, multi-video-kameru izmantošana bieži vien iespējama tikai spēļu laikā stadionā, savukārt treniņu laikā pārsvarā tā pati sistēma nav pieejama, un šādā situācijā atkal nāktos izmantot GPS datus. Šādi dati nav salīdzināmi.
Praktiskā pieredze rāda, ka bieži vien arī multi-video-kameru sniegtā informācija tiek pārvērtēta un dati nav tik precīzi kā GPS ierīcēm. Esmu pārliecināts, ka nākotnē kādā brīdī lielajos stadionos būs monitori, kuros klātesošajiem skatītājiem spēles laikā būs iespējams sekot līdzi arī futbolistu biometriskajiem datiem. Uzskatu, ka futbolam ar laiku jākļūst modernizētam un jāļauj iespēja pielietot modernās tehnoloģijas spēlētāju fiziskās kondīcijas monitoringam arvien plašāk!
Vienlaikus arī saprotu FIFA un citas atbildīgās iestādes, jo moderno tehnoloģiju attīstības laikmetā praktiski nav iespējams katru gadu mainīt turnīru reglamentus, pieskaņojot arvien jaunākajam tendencēm un strauji progresējošajam. Jebkura tamlīdzīga jaunieveduma ieviešanas brīdī jābūt veiktai dziļai un detalizētai izpētei pirms apstiprināt šādu ierīču pielietošanu globālā mērogā pasaules futbolā!”
FIZISKĀS KONDĪCIJAS PĒTĪJUMS VIRSLĪGĀ, 2014.gadā
MĒRĶIS
Pētijuma mērķis bija analizēt fiziskās prasības oficiālu Virslīgas čempionāta spēļu laikā, lai noteiktu futbolistu fizisko kondīciju, lai Latvijas futbolisti būtu gatavi Virslīgas spēles aizvadīt labā līmenī. Šos rezultātus var izmantot, lai labāk izprastu mācību procesu, pielāgojot slodzes un atdevi saskaņā ar reālajām prasībām, spēlētāja pozīciju laukumā, spēles momentu un izvēlēto taktisko shēmu.
METODOLOĢIJA
Pētījumā piedalījās septiņi Virslīgas klubi. Kopumā 11 spēlēs no 2014. gada augusta līdz oktobrim katrs spēlētājs no katras komandas valkāja multi-sensora ierīci (WIMU, Realtrack Systems, Spānija), lai izsekotu iekšējās un ārējās slodzes, piemēram, sirdsdarbības, attālumus, paātrinājumus (ACC) un ietekmes. Tika analizēti vidējie rādītāji no pilnas spēles, puslaikiem un ceturtdaļām (ik pēc 15 minūtēm). Katrs spēlētājs pēc spēles beigām aizpildīja subjektīvu anketu pašnovērtējuma anketu. Dažādas salīdzinājumi un korelācijas tika analizētas, izmantojot visus fitnesa pasākumus, subjektīvu informāciju no anketām un citus spēles norisi aprakstošos mainīgos lielumus.
Svarīgākie kopējie monitoringa rezultāti
Vidējais futbolistu noskrietais attālums spēles laikā - 9718,3 ± 1882,1 m (115.4 ± 10.2 m / min)
Kopējais ietekmes apjoms - 825,9 ± 412,4.
Vidējās sirdsdarbības rādītāji spēles laikā - 86,5 ± 4,1% (% HRmax).
Malējie pussargi aptvēra lielāko distanci (119.5 ± 10.3), kamēr centra aizsargi - mazāko (106.9 ± 7.1) distanci no visiem laukumā esošajiem futbolistiem, skatoties pēc pozīcijām.
Intensīvākā taktiskā shēma: 4 - 3 – 3
Korelācijas analīze parādīja, ka spēlētāji, kas spēles dienā laukumā atradās augstākā pozīcijā (Cramer-V = 0,327 p <0,001), veica lielāku distanci (m / min).
SECINĀJUMI
Šis ir viens no pirmajiem pētījumiem, kas izmanto GPS sistēmu, lai izsekotu spēlētāju sniegumu oficiālās spēlēs Eiropas valsts nacionālā čempionāta (Latvijas Virslīgas) laikā. Virslīgas čempionāta fiziskās sagatavotības prasības oficiālu spēļu laikā bija līdzīgas citām Eiropas top līgām (Di Salvo 2007 et al.), neraugoties uz augstākiem kritumiem par ceturkšņiem (Bradley et al. 2010). Rezultātus var izmantot, lai pielāgotu mācību procesu un slodzes labākam sniegumam spēļu laikā, lai gan ir nepieciešama papildus izpēte, jo šoreiz tika izmantoti monitoringa dati tikai no 11 spēlēm.
Latvijas Futbola federācija
