Intervija ar Artūru Šketovu

Kādi ir Jūsu galvenie secinājumi pēc aizvadītās otrās pārbaudes spēles pret Zviedriju un par šo nometni kopumā?

Šobrīd uz karstām pēdām veikt kādu padziļinātu analīzi būtu pāragri, jo emocijas pēc tādas otrās spēles vēl ir dzīvas. Kā jau pirms tam runājām, šīs divas spēles kalpoja par labu iespēju jauno futbolistu pārbaudei un iespēlēšanai, jo šogad mums nav kvalifikācijas turnīru. Šo uzdevumu mums izdevās sasniegt. Pie sava spēles laika tika visi izsauktie futbolisti. Kāds vairāk, kāds mazāk... Šādas spēles ir vērtīgas visiem, arī man kā galvenajam trenerim, lai novērtētu, uz ko esam šodien spējīgi tieši ar šo sastāvu. Valstsvienībā notiek paaudžu maiņas process. Mūsu jaunajiem spēlētājiem šobrīd ir nepieciešama šādu starptautisko spēļu pieredze. Ja FK Nikars spēlētājiem šāda pieredze krājas arī sezonas garumā dažādos starptautiskajos turnīros, tad pārējiem futbolistiem tā ir jāņem no spēlēm valstsvienībā.

Tie, kas redzēja abas spēles, piekritīs, ka tās aizritēja dinamiskā un interesantā cīņā, kā arī brīžiem ne tik draudzīgā atmosfērā. Varbūt pārbaudes mačos tam nav primāras nozīmes, tomēr mums nepatīkamākais ir abu spēļu rezultāts. Protams, katrā spēlē mūsu mērķis ir uzvara. Teikšu tā, šajā reizē mēs atkal radījām ne mazāk bīstamo momentu nekā mājinieki, diemžēl jau ne pirmo reizi mūs pieviļ momentu realizācija. Acīmredzot, šāds ir mūsu spēlētāju pašreizējais meistarības līmenis. Momentu realizāciju valstsvienībā nevar uztrenēt. Tas jāslīpē ikdienas treniņprocesā savos klubos. Papildus tam noteikti arī teraflex segums veica zināmas korekcijas šajā jautājumā, jo Latvijas Virslīgas čempionātā mūsu klubi pārsvarā spēlē uz parketa seguma.

Attiecībā uz otro spēli, diemžēl ielaidām astoņus vārtus. Manā vadībā tik daudz vārtus iepriekš bijām ielaiduši pret Spāniju – deviņus. Skaidrs, ka zviedri tomēr nav spāņi... Manā pieredzē jau ir spēles pret praktiski visām Eiropas izlasēm. Paredzu, ka Zviedrija ļoti ātri progresēs, jo viņiem šajā sastāvā bija seši futbolisti ar ārzemju – arābu vai bijušās Dienvidslāvijas valstu – izcelsmi. Mani neizbrīna tas, ka šī komanda divas no četrām reizēm iekļuva kvalifikācijas pamatturnīrā. Šī ir komanda, ar kuru tiekoties kvalifikācijas spēlēs, mums klātos pietiekoši grūti. Francijas, Vācijas izlašu līdzīgie piemēri apliecina tikai to, ka šīs komandas ar laiku ies tikai uz priekšu. Šajās valstīs ir laba ekonomiskā situācija. Tur noteikti var sapulcināt pārdesmit laba līmeņa telpu futbolistu, papildus tam notiek arī nepārtraukts futbolistu naturalizācijas process.

Mūsu valstī pagaidām vēl nav nepieciešamā pienesuma no telpu futbola skolām, kuru audzēkņi vēl ir jauni. Globāli esmu pret naturalizēšanas procesu ātrāka rezultāta sasniegšanai izlasēs, tomēr tāda ir pašreizējā globālā tendence, proti, praktiski visas vadošās pasaules izlases piesaista ārzemju spēlētājus. Tā pati Krievija, Kazahstāna, Spānija, Itālija, Azerbaidžāna u.c. Šīs ir komandas, kas izvēlējušās šādu attīstības ceļu, kas savukārt nozīmē, ka mums paliks arvien grūtāk un grūtāk nākotnē.

Atkārtošos, uzbrukumā mēs izveidojām ne mazāk momentus pār pretiniekiem, kā arī trīs reizes ar dažādiem futbolistiem izpildījām 10 metru soda sitienus. Ja savos klubos Latvijas čempionātā viņi ir galvenie soda sitienu izpildītāji, tomēr šajā reizē glāba mājinieku vārtsargs. Nevaru arī teikt, ka slikti izpildījām šos sitienus... Vienkārši šodien lieliski nospēlēja Zviedrijas izlases vārtsargs, kurš ne tikai atvairīja trīs 10 metru sitienus, bet arī teicami nospēlēja citās spēles epizodēs.

Slikti, ka ielaidām astoņus vārtus. Vāji nospēlējām aizsardzībā. Vairākus vārtus diemžēl ielaidām pēc mūsu pašu bērnišķīgām kļūdām. Neglāba arī vārtsargs Kaspars Žurovs, lai gan viņu nevēlos kritizēt, jo tā viņam bija pirmā tāda pieredze tieši valstsvienībā. Iespējams, šodien pirms spēles viņš nedaudz pārnervozēja... Kaspars šobrīd Latvijas čempionātā rāda stabilu sniegumu. Šodien, lai netraumētu mūsu vārtsargu, uz pēdējām 10 minūtēm laukumā sūtījām Kasparu Neretu.

Kā pret Zviedrijas izlasei sevi apliecināja jaunizsauktie un kā pieredzējušie futbolisti?

Viennozīmīgi, saņemot izsaukumu valstsvienībā, jebkuram spēlētājam jādodas uz izlasi kā uz savu, iespējams, pēdējo izsaukumu, jo var notikt arī tā, ka viņš dažādu iemeslu dēļ turpmāk netiks saukts valstsvienībā. Man nav pretenziju savu spēlētāju virzienā. Vienkārši mums ļoti gribas, lai valstsvienībā tiktu uzlaboti spēlētāju personīgie efektivitātes rādītāji un tiek realizēti radītie vārtu gūšanas momenti.

Diviem spēlētājiem šīs bija pirmās pārbaudes spēles valstsvienībā. Viņi kopumā atstāja labu iespaidu. Piemēram, Miks Babris 18 gadu vecumā šodien ņēma aktīvu dalību mūsu komandas trešo gūto vārtu brīdī, piespiežot pretinieku kļūdīties un raidīt bumbu savos vārtos. Šādā vecumā debitēt valstsvienībā – varam noteikti apsveikt Miku ar šo notikumu! Esam apmierināti ar viņa sniegumu spēlē. Ja viņš turpinās savu karjeru un progresēs tieši telpu futbolā, pie noteikta ieguldītā darba Mikam ir visas iespējas nostiprināties valstsvienības sastāvā.

Mūsu jaunajiem spēlētājiem ir nepieciešama šādu spēļu pieredze. Komandā notiek paaudžu nomaiņa. No pieredzējušajiem spēlētājiem šajā sastāvā bija vien Maksims Seņs un Igors Avanesovs. Attiecīgi jaunajiem puišiem ir nepieciešams iziet šādām spēlēm cauri, iegūt pārliecību, lai nākotnē sasniegtu rezultātu, tostarp, arī pret tādām vidusmēra Eiropas izlasēm kā mēs. Šodien valstsvienību reitingā esam 24. vietā, Somija ir 29. vietā. Komandas atrodas tuvu viena pie otras.

Es reti runāju publiski par tiesāšanu, taču šoreiz nevaru neatzīmēt, ka pirmajā spēlē radās iespaids par atklātu palīdzību mājiniekiem... Tas savā ziņā ir piemērs arī pašmāju Latvijas tiesnešiem. Bija redzams, ka vietējie tiesneši un visa valsts vēlas, lai mājinieki uzvar. Pirmajā mačā spēles gaitā trīs reizes atspēlējāmies, bet noslēgumā pašmāju tiesneša lēmums ietekmēja galarezultātu. Ielaidām mazākumā, tostarp. Šodien mēs esam paši vainīgi, ka nerealizējām radītos momentus un neiesitām trīs 10 metru soda sitienus. Bija arī daudz momentu, kur vāji spēlējām aizsardzībā. Attiecīgi mums ir, pie kā piestrādāt un par ko padomāt gan spēlētājiem, gan treneru štābam. Mēs rēķināmies ar šiem spēlētājiem nākotnē. Pozīcijas var mainīties, taču šodien tas ir mūsu komandas pamatkodols. Viņiem šī ir kārtējā skola, gatavojoties kvalifikācijas spēlēm 2019. gadā.

Klātienē hallē vērojāt arī Zviedrijas un Čehijas dāmu futbola izlašu pārbaudes spēles. Kādu iespaidu atstāja dāmu telpu futbols?

Godīgi sakot, šeit, Zviedrijā, dzīvajā es pirmo reizi redzēju starptautiska līmeņa telpu futbola spēles sievietēm. Īpaši pie šādas labas atmosfēras hallē. Emocijas tobrīd man bija pacilātas.  Patīkami iepriecināja arī vairāku spēlētāju rādītais sniegums laukumā. Uzskatu, ka arī mums ir jāveido dāmu telpu futbola izlase. Šis jautājums Latvijas Futbola federācijā sadarbībā ar Latvijas Telpu futbola asociāciju jau tika pārrunāts. Uz šo brīdi tas atrodas lēmuma pieņemšanas stadijā. Taču jau tagad zināms, ka šī gada augustā startēs kvalifikācijas priekšsacīkšu spēles. Sieviešu telpu futbols savas dinamikas, radīto emociju un iespaidu ziņā neatpaliek no vīriešu telpu futbola. Vērojot spēles klātienē, es guvu tikai pozitīvas emocijas. Noteikti arī visa mūsu komanda skatījās šīs spēles un futbolistu emocijas ir pielīdzināmas mani aprakstītajām.

---

Latvijas Futbola federācija
no Zviedrijas