17 gadus vecais centra pussargs Kristers Tobers ir kaujinieciski noskaņots pirms Latvijas izlases pirmās spēles UEFA Eiropas U-19 čempionāta Elites raunda sacensībās 21. martā Skopjē pret Maķedoniju. “Mēs izlasē esam viens par visiem un visi - par vienu,” FK Liepāja/Mogo pussargs ar gandarījumu izceļ komandas lielisko garu.
INTERVIJA AR KRISTERU TOBERU
- Ar kādām domām tu vispār kāpi lidmašīnā un lidoji uz šo Elites raunda turnīru?
Galvā bija daudz domu, taču tagad pats svarīgākais ir būt gataviem pirmajai spēlei pret Maķedoniju. Par pārējām tagad nedomājam.
- Pēc tam, kad kvalificējāties, vajadzēja kādu laiku, lai šo brīnišķīgo faktu sagremotu? Ei, veči, mēs taču esam Elites raundā starp 28 labākajām sava vecuma komandām Eiropā!
Kad uzzinājām, ka esam tikuši tālāk, vēl nesapratām, ko īsti esam paveikuši. Kad atgriezāmies Latvijā un aizgājām uz pirmajiem treniņiem, sākām lēnām aptvert, ka esam paveikuši kaut ko tiešām lielu.
- Kāda bija reakcija, uzzinot, ka Elites raundā pretī stāsies Anglija, Ungārija un Maķedonija?
Personīgi es biju ļoti priecīgs, ka būs tik spēcīgi pretinieki, jo varēs salīdzināt līmeni, cik stipri esam mēs un un kādā līmenī ir pretinieki.
- Ceļazīme uz finālturnīru šovasar Somijā no mūsu grupas ir tikai viena. Uz ko Latvijas U-19 izlase Skopjē ir spējīga?
Katrā nākamajā spēlē ir jāparāda maksimums - tad rezultāts neizpaliks. Izdarīsim visu, ko spējam.
- Kas ir šīs izlases centrālā ass – proti, spēks, kas ļāvis tikt uz Elites raundu?
Komandas ķīmija! Mēs izlasē esam viens par visiem un visi - par vienu. Mēs viens otru atbalstām un palīdzam. Mūs uz Elites raundu aizveda tas, kas esam draudzīgi, palīdzam viens otram laukumā un ārpus tā.
- Daudzi uzsver to, ka izlasē ir virkne leģionāru, kas spēlē ārzemēs!
Tas noteikti ir papildu pluss, ka mums ir spēlētāji, kas spēlē augstākā līmenī. Tas dod pieredzi un pārējiem arī stimulu strādāt pašiem un attīstīties.
- Kāds tev bijis šo pēdējo mēnešu periods, no kvalificēšanās mirkļa līdz šim turnīram Skopjē?
Tagad esmu pilnvērtīgs pirmās komandas futbolists Liepājā. Kopā trenējos un spēlēju ar pirmo komandu.
- Pie kā esi strādājis, ko izdevies savā spēlē uzlabot?
Strādāts ir ļoti daudz. Esmu uzlabojis fizisko sagatavotību, pats strādājis individuāli, lai šo sezonu varētu nospēlēt labā līmenī. Domāju, ir ielikti labi pamati.
- Tev ir 17 gadi, briest Virslīgas debija...
Iespējams. Esmu nospraudis mērķus, taču tie lai sākumā paliek pie manis.
- Atgriezīsimies mazliet vēl pie kvalifikācijas turnīra. Kā tu atceries ceļu uz Elites raundu?
Pirmā spēle bija pret Dāniju. Varēja redzēt, ka viņi bija mazliet tā kā pa gaisu - jau pirmajās minūtēs visi tādi priecīgi, smaidīgi un pašpārliecināti. Izskatījās, ka ir ļoti augstās domās par sevi. Mēs to redzējām, bijām ļoti koncentrējušies jau no pirmajām minūtēm un iesitām ātrus vārtus. Laikam zemapziņā tas nosēdās, ka esam vadībā pret tādu komandu kā Dānija, un nosēdāmies. Paši ātri ielaidām, un beigās nācās zaudēt. Otrais puslaiks gan viesa cerības, jo sākām spēlēt aktīvāk, veidojām momentus un bija iespējas izraut neizšķirtu.
- Nākamā spēle bija pret Horvātiju, kas bija mājiniece, un droši vien daudzi to uzskatīja arī par favorīti!
Personīgi man tā spēle bija vieglāka. Laikam pirmajā bija tas mazais stresiņš, bet tas jau bija nost no pleciem. Situācija gan pasliktinājās, kad kapteinis pirmajā puslaikā nopelnīja sarkano kartīti un nesanāca to spēli aizvadīt tā, kā velējamies. Nācās vairāk atsisties, taču bija prieks, ka komanda spēja būt kā viena kopiena un nosargāt neizšķirtu. Pret Horvātiju sākumā biju balsta pussarga pozīcijā, bet pēc sarkanās kartītes nogāju zemāk un spēlēju kā centra aizsargs. Šajā pozīcijā biju spēlējis dublieru komandā un vienā spēlē – arī U-17 izlasē, taču šādā līmenī tā bija pirmā pieredze. Līdz šim karjerā pārsvarā esmu spēlējis balsta un uzbrūkošā centra pussarga pozīcijās.
- Trešā spēle bija pret Sanmarīno, kad jau zinājāt, kāds rezultāts vajadzīgs pašiem un kas vajadzīgs paralēlajā spēlē starp Dāniju un Horvātiju!
Zinājām, ka pašiem jāuzvar ar vairāku vārtu starpību, un tas radīja spriedzīti, jo pa katru cenu bija jāiesit vārti. Sākumā spēle negāja tā, kā vēlētos. Sanmarīno arī bija liels moments, ko iesist. Sanāca, kā sanāca - prieks, ka puslaika beigās iesitām un otrā sākumā aktivizējāmies un guvām vēl vārtus.
- Kurā brīdī pats toreiz juti, ka varat sasniegt Elites raundu – jau pirms turnīra vai tikai tā gaitā?
Personīgi es - jau no paša sākuma, kad vēl tikai braucām uz turnīru. Uzskatīju, ka mums ir jātiek tālāk, ka viss ir iespējams, taču tad ir jāparāda sava labākā spēle. Arī Skopjē centīsimies parādīt labāko, ko spējam!
U-19 izlases spēļu tiešraides EČ Elites raundā translēs sportacentrs.com
Latvijas Futbola federācija
no Skopjes, Maķedoijā
