Latvijas WU-17 meiteņu izlases galvenais treneris Romāns Kvačovs intervijā LFF.lv atskatās uz valstsvienības aizvadīto kalendāro gadu, kā arī iezīmē plānus šai sezonai. Treneris vienlaikus atzīmē, ka 2017. gadā notikušais UEFA Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs bija grūtākais viņa profesionālajā karjerā līdz šim, tomēr spēles pret stipriem pretiniekiem ļauj futbolistēm novērtēt savu pašreizējo līmeni, vairo sportisko rūdījumu un attīsta raksturu.

INTERVIJA AR ROMĀNU KVAČOVU

  • Kādi ir Jūsu galvenie secinājumi par aizvadīto gadu darbā ar Latvijas WU-17 izlasi?

Ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, 2017. gads man personīgi kā trenerim bija visgrūtākais. Es runāju nevis par saturu, bet tieši par spēļu rezultātiem. Kaut kā mums negāja... Spēlējām ar stipriem pretiniekiem. Diemžēl pagaidām mēs nevaram spēlēt līdzīgi pret komandām, kur mums pārsvarā jāspēlē no aizsardzības.

Ļoti labi, ka Latvijas Futbola federācija pagājušajā gadā mums sniedza iespēju realizēt visu, kas sākotnēji bija ieplānots - devāmies uz treniņnometnēm, spēlējām UEFA Attīstības turnīrā, savukārt Rīgā notika Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs. Bija daudz spēles starptautiskā līmenī, turklāt pretinieku ģeogrāfija bija ļoti plaša. Labi, ka nespēlējām pret vienu un to pašu izlasi divreiz. Spēlējām pret dažāda stila komandām - gan britu futbols, proti, Anglija un Skotija, gan tādi pretinieki, kam patīk vairāk pašiem spēlēt ar bumbu - Gruzija un Skotija, gan arī Baltkrievija, kas piekopj fizisku spēli.

Runājot par selekcijas procesu, mūsu darba pieeja šajā jautājumā nemainījās. Gada sākumā bija divas selekcijas nometnes. Pirmajā nometnē aicinājām visas futbolistes, kuras tobrīd mums rekomendēja klubu treneri. Otrajā nometnē izvēlējāmies jau 20 – 30 futbolistes atkarībā no viņu parādītās spēles kvalitātes. Aizvadītajā gadā bija vērojama diezgan liela iekšējā konkurence komandā, tāpēc uz dažiem turnīriem ņēmām līdz pat divdesmit futbolistēm. Iepriekš to nedarījām spēlētāju kvalitātes atšķirību dēļ. Pagājušajā sezonā mums bija vairāk pārstāvēto klubu no visas Latvijas – kopumā 14. Selekcijas procesa ietvaros kopumā izvērtējām ap 60 futbolistes. Dažādiem turnīriem aicinājām dažādas spēlētājas. Uzskatu to arī par pozitīvu faktoru, jo komandā tādējādi veidojas konkurence par vietu sastāvā.

Atmiņā palika Baltijas kausa izcīņa, kur līdz uzvarai mums šoreiz pietrūka vieni gūtie vārti. Diemžēl palikām 2. vietā. Ja salīdzinām sevi ar mūsu kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, uzskatu, ka uz doto brīdi esam labāki gan individuāli, gan taktiski, gan fiziski.

Attiecībā uz Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru, jāsaka, ka mums ļoti nepaveicās ar izlozi. Anglija, Skotija un Slovākija bija diezgan labas komandas. Pēc pirmās spēles vispār domāju, ka Slovākija ieņems otro vietu mūsu grupā un izies tālāk... Šī komanda tika ielozēta no trešā groza, taču arī tā bija ļoti stipra komanda ar ļoti labu treneri un kvalitatīvām futbolistēm. Anglija bija izteikts favorīts. Skotija un Slovākija arī pierādīja, ka viņi bija stiprāki par mums, ja skatāmies pēc tādiem faktoriem kā, piemēram, lēmumu pieņemšanas ātrums laukumā. Kvalifikācijā mums šoreiz klājās ļoti grūti.

Esmu jau vairākkārt stāstījis, ka katru gadu vairāk kā 60% no izlases sastāva mainās. Spēlētājas aug un dodas tālāk uz WU-19 izlasi. Attiecīgi mums vienmēr jāskatās uz jaunajām futbolistēm, katru gadu jāveido jauna izlase. Tomēr lielākā atšķirība ir tā, ka divus gadus atpakaļ mums bija trīs četras līderes komandā gan laukumā, gan ārpus tā. Tās bija individuāli spēcīgas futbolistes katrā līnijā, uz kurām arī balstījām savu spēli. 2017. gadā komandā arī bija līderes, taču tikai divas spēlētājas, kas futbola komandā tomēr ir par maz, lai sekmīgāk varētu nospēlēt pret Angliju, Skotiju un Slovākiju. Ja salīdzinām abus kvalifikācijas ciklus, tad vidējais komandas līmenis bija aptuveni tas pats. Atšķirība bija tieši līderu skaita ziņā.

  • Ko šādā situācijā Jūs kā treneris sakāt spēlētājām, lai pirms un pēc spēlēm pret stiprām komandām saglabātu viņu motivāciju palikt futbolā?

Kvalifikācijas turnīra laikā mēs likām uzsvaru uz to, ka spēlējam savās mājās. Mēs zinām laikapstākļus, spēlējam savā laukumā, mūs klātienē atbalsta draugi un radinieki. Allaž grūti atrast kādus vārdus lielu zaudējumu brīdī, tomēr kopējais noskaņojums komandā visu gadu bija tāds, ka vairāk koncentrējamies uz mūsu spēles saturu – ko mēs darām, kā darām, piemēram, kā spēlējam aizsardzībā un kā pārejam uzbrukumā... Pirms mača pret Angliju noskaņojums visiem bija labs, taču vienlaikus arī kļuva skaidrs un mūsu meitenes saprata, ka šī komanda ir apakšgrupas favorīts, tāpēc mums būs diezgan grūti ar viņām spēlēt līdzīgi. 

Noskatoties spēļu video atkārtojumus, redzējām, ka pret Skotiju un Slovākiju nebija jau tik traki... Vislielākā problēma, ar ko saskārāmies, bija mūsu kopējais uztraukums, jo futbolistēm šajā vecumā vēl nav pietiekošas pieredzes spēlēt pret tik stiprām komandām. Attiecīgi mēs spēlējam tā, kā mums ļauj to darīt pretinieks. Kvalifikācijas spēles arī parādīja, ka mūsu komandai rodas grūtības, ja ielaižam vārtus pirmie. Ja mums būtu izvēle, varbūt šajā vecumā vēl nespēlētu pret tik stiprām komandām... Taču mums to vajag darīt, lai redzētu savu līmeni un progresētu ilgtermiņā!

Šādās spēlēs pārtraukumā meitenes ļoti pārdzīvo, bet, no otras puses, cepuri nost viņām par to, ka viņas klausa treneru norādījumus, ievēro spēles disciplīnu, arī grūtā brīdī turpina rādīt savu cīņassparu. Priecē, ka arī šādā situācijā meitenes māk savākties, māk paciesties, tādējādi rāda savu raksturu un attīsta savu cīņassparu. Es pats savulaik spēlēju futbolu, attiecīgi es zinu, ko nozīmē spēlēt 90 minūtes aizsardzībā... Tas ir grūti fiziski un vēl vairāk psiholoģiski. Šādās spēlēs futbolistēm vienkārši nepieciešams rādīt raksturu!

Kopā ar klubu treneriem izveidotais saraksts šobrīd iekļaut 80 spēlētājas. Salīdzinot ar pagājušo gadu, ir parādījušies arī jauni pašmāju klubi. Pirmais iespaids ir tāds, ka šogad komanda būs ātrāka. Futbolistes izceļas ar labām fiziskajām un ātruma īpašībām. Uzbrukuma veidošanā tas ir ļoti pozitīvs moments.

Martā mums būs nākamā selekcijas nometne, kurā plānojam uzaicināt ap 24 spēlētājām. Uz šo brīdi mums pat ir grūti izvēlēties, kuras tās būs, jo 30 spēlētājas ir aptuveni līdzīgā līmenī. Desmit meitenes jau tagad izceļas uz kopējā fona, bet vidējais līmenis ir līdzvērtīgs. Attiecīgi vēl domājam, varbūt futbolistes aicināsim vairākās nometnēs...

Šobrīd ir ļoti interesanti, jo sākas jaunais gads un mums atkal jāveido jauna komanda. Skaidrs, ka futbolistes mēs jau pazīstam, jo sekojām viņu sniegumam Sieviešu 1. līgā un Latvijas meiteņu futbola čempionāts U-16 vecuma grupā. Var redzēt, ka meitenes trenējas, attiecīgi labs darbs jau notiek klubos, kur treneri nodarbojas gan ar tehniskām, gan taktiskām lietām. Pirmajā selekcijas nometnē patīkami pārsteidza labā meiteņu fiziskā gatavība šajā starpsezonā. Pirmais iespaids mums šobrīd ir ļoti labs.

  • Vai kvalifikācijas turnīra norise šogad ārzemēs ietekmēs arī sagatavošanās plānu visai sezonai?

Līdz kvalifikācijas turnīram rudenī šobrīd mums vēl ir pietiekoši daudz laika. Jā, kvalifikācijas spēles notiks Nīderlandē uz dabīgā zālāja laukuma, attiecīgi šajā laika posmā Latvijā atrast labus dabīgos laukumus būs grūti, tāpēc mēs plānosim doties uz turnīru vairākas dienas iepriekš. Man kā trenerim atšķirība starp mākslīgo un dabīgo laukumu pie dažādiem klimatiskajiem apstākļiem ir ļoti būtiska. Attiecīgi mums būs jāierodas Nīderlandē ātrāk, lai pierastu pie apstākļiem, laukuma un citām organizatoriskajām lietām.

  • Kāds ir Jūsu novēlējums futbolistēm un treneriem jaunās sezonas ievadā?

Izmantojot iespēju, vēlējos pateikt lielu paldies treneriem un futbolistēm, ka viņi vispār nodarbojas ar futbolu. Liels paldies treneriem, kas var savos klubos organizēt labu treniņprocesu! Futbolistēm vēlos novēlēt to, ka tikai ar plānotajiem treniņiem klubā mūsdienās ir par maz. Nepieciešams vairāk trenēties arī individuāli, proti, atnākt uz treniņu savlaicīgi vai arī palikt pēc treniņiem ilgāk. Futbolistēm šajā vecumā mazliet vairāk laika nepieciešams veltīt tīri futbola lietām!

Latvijas Futbola federācija