Latvijas nacionālās futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs pirmsspēles intervijā LFF.lv mājaslapā stāsta par kalendārā gada pirmo aizvadīto treniņnometni Turcijā, valstsvienībā izsaukto futbolistu parādīto sniegumu treniņos, kā arī norādīja uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas jāņem vērā mūsu komandai pirms šodien Antālijā paredzētās pārbaudes spēles pret Pasaules kausa finālturnīra dalībnieci Dienvidkoreju.

PIRMSSPĒLES INTERVIJA AR ALEKSANDRU STARKOVU

  • Esam pavadījuši jau trīs dienas Turcijā. Vai komanda ir paspējusi aklimatizēties pēc Latvijas ziemas apstākļiem?

Aklimatizācija vēl ir procesā. Šogad satikāmies pirmo reizi, aizvadījām vienu treniņu hallē Rīgā, pēc tam ieradāmies Antālijā, kur futbolistiem arī vajadzēja pierast pie zālāja laukuma. Tie, kas profesionāli ikdienā strādā futbolā, lieliski zina, ka pārejas process no mākslīgā seguma uz dabīgo ne vienmēr notiek tik viegli... Lai arī šī pāreja ir ar pluss zīmi, tomēr tā nereti sagādā grūtības. Tomēr es redzu, ka visi izsauktie spēlētāji šobrīd ar lielu entuziasmu attiecas pret sagatavošanās procesu pirms gaidāmās spēles.

Puiši saprot, ka šim mačam pievērsta pietiekoši liela uzmanība. Pašlaik Antālijā savas nometnes aizvada vairāki pazīstami ārzemju klubi un valstsvienības, attiecīgi tribīnēs būs daudz ārzemju speciālistu, jo šeit ir pieņemts apmeklēt arī citu komandu pārbaudes spēles. Tāpēc interese no visām pusēm ir jūtama. Vēlamies kalendāro gadu iesākt ar labu spēli!

Skaidrs, ka Dienvidkorejas izlase ir šīs spēles favorīte. Tajā sapulcināti laba līmeņa futbolisti. Tikmēr mēs, izrietot no saviem esošajiem resursiem, gatavojamies parādīt savu maksimumu. Ceru, ka mums tas izdosies. Treniņi notika ļoti labā darba atmosfērā, futbolisti strādāja ar lielu entuziasmu.

  • Ko štābs praktiski var ietekmēt valstsvienības spēlētāju sagatavotībā tik īsā laika posmā pirms šādas spēles [Dienvidkorejas izlase nometnē Antālijā atrodas jau vairāk kā nedēļu – LFF.lv]?

Pirmkārt, pamatā tas ir darbs pie komandas morālās un mentālās gatavības. Ar dažādu praktisko uzdevumu un teorētisko sapulču palīdzību cenšamies panākt, lai visiem puišiem būtu vienota izpratne par katru spēles situāciju laukumā. Futbolistiem jādomā vienādi. Tad arī mums visiem kopā izdosies sekmīgi aizsargāties un pašiem veidot uzbrukumus.

Otrkārt, tas ir darbs pie kolektīva izveides. Neskatoties uz atjaunoto sastāvu, mūsu komandā ir tādi līderi kā Gints Freimanis, Vitālijs Jagodinskis – tie ir spēlētāji, kas stiprina kolektīvu. Šādā situācijā arī mūsu jaunizsauktie futbolisti jūtas komfortablāk. Visi ir gatavi izmantot sev doto iespēju apliecināt sevi valstsvienības rindās.

  • Vai varat atcerēties savā pieredzē, kad iepriekšējo reizi strādājāt ar vidējā vecuma un spēļu pieredzes ziņā tik jaunu valstsvienību? Kas ir kopīgs vai atšķirīgs no tiem laikiem?

Ar tik jaunu izlasi tiešām neesmu strādājis iepriekš. Taču futbolisti jebkādā vecumā vienmēr būs dažādi. Arī agrāk, kad vēl pats spēlēju vai tikai sāku trenera karjeru, mums bija kautrīgi futbolisti, bija arī tādi, kas mīl daudz parunāt... Vienmēr bija un būs arī tādi, kam nedaudz trūkst pārliecības par saviem spēkiem. Komandās pa lielam vienmēr spēlētāji būs dažādi.

Ja salīdzinām ar valstsvienību septiņu vai desmit gadus atpakaļ, tad pašlaik izsauktajiem futbolistiem elementāri trūkst pieredzes gan saspringtu treniņu, gan arī izlasē aizvadīto spēļu ziņā. Antālijā redzam daudzas komandas trenējamies, visi strādā ļoti cītīgi. Tā ir laba skola un vērtīga informācija arī mūsu jaunajiem puišiem. Ir ļoti daudz jāstrādā! Mazāk jārunā, vairāk jātrenējas! Protams, ideālajā gadījumā ir jāiekļūst labā klubā, kurš Tevi novērtēs utt. Taču, lai iekļūtu šādā klubā, manuprāt, svarīgi to izdarīt, esot jau attiecīgā kluba pamatsastāva līmeņa spēlētājam. Citādāk augstāka līmeņa klubā ierindas spēlētājs vienkārši tā arī paliks uz rezervistu soliņa...

Labs piemērs ir Marians Pahars, kurš 22 gadu vecumā no Latvijas Virslīgas čempionāta pārcēlās uzreiz uz Anglijas Premjerlīgu. Viņš ne tikai vienkārši devās uz turieni, bet arī kļuva par vadošo komandas uzbrucēju. Protams, arī viņam bija nepieciešams zināms laiks, lai adaptētos pie jaunajiem apstākļiem.

Šajā nometnē es redzu, ka mums ir ļoti labi jaunie spēlētāji. Piemēram, Raivis Andris Jurkovskis. Šobrīd nevaru pateikt, kā viņš debitēs spēlē pret Dienvidkoreju. Dod Dievs, lai viss ir labi! Pašlaik svarīgākais ir tas, ka Raivis ir nopietns spēlētājs, kas zina savu vērtību. Šāda rakstura futbolists karjerā var sasniegt ļoti daudz. Šīs nometnes laikā esam viņu iespēlējuši pamatsastāvā... Ja nenotiks nekas ārkārtējs, esmu pārliecināts, ka viņš spēlēs sestdien jau no pirmajām minūtēm.

Mūsu jaunie futbolisti nāk pārsvarā no U-21 izlases, bet pirms tam viņi ir gājuši cauri jauniešu izlašu tīklam. Šiem futbolistiem jau tagad ir uzkrāta pietiekoši laba spēļu bagāža. Ir redzams, ka šie spēlētāji iepriekš ir ļoti labi izskoloti un valstsvienībā ieradušies no ļoti labiem kolektīviem. Šeit jāsaka paldies par ieguldīto darbu visiem mūsu jauniešu izlašu treneriem, tostarp, arī U-21 izlases galvenajam trenerim Dainim Kazakevičam! Nacionālajā izlasē mēs darām visu iespējamo, lai futbolisti šeit nonāktu maksimāli labā vidē, kurām savukārt viņi varētu pilnībā parādīt savu meistarību laukumā.

  • Kopā ar Latvijas izlasi šajā nometnē tomēr nav ieradies un netrenējas pussargs Jānis Ikaunieks. Vai tas arī saistīts ar viņa kluba beidzamo lēmumu nepalaist spēlētāju uz valstsvienību?

Jā, tā tiešām ir. Jānis Ikaunieks šobrīd nav kopā ar mums. Es nezinu visas detaļas šobrīd, kāpēc tā noticis, bet iepriekšējo nedēļu laikā esmu daudz runājis ar Jāni personīgi. Viņš sākumā teica, ka ieradīsies uz nometni, vēlāk teica, ka ir radušās problēmas... Pēc tam atkal teica, ka atbrauks. Situācija bieži mainījās, mēs gaidījām un beigu beigās saņēmām ziņu, ka viņš nebūs.

Tā ir normāla situācija, jo klubs ir futbolista īpašnieks. Lai spēlētu valstsvienībā ārpus FIFA starptautiskajiem datumiem, nepietiek tikai ar vēlēšanos spēlēt izlasē... Ir jāmāk pastāvēt par savu vēlēšanos attiecībās ar klubu! Respektīvi, futbolistam ir jābūt zināmai autoritātei un ietekmei profesionālās attiecībās ar kluba vadību. Uz šo brīdi Jānim Ikauniekam savā pašreizējā klubā Francijā tas diemžēl vēl neizdodas.

Man ir ļoti žēl šajā situācijā, jo daudziem futbolistiem, kam valstsvienībā nav stabilas vietas sastāvā, šī būtu bijusi lieliska iespēja sevi apliecināt. Papildus tam jebkura valstsvienības spēle kalpo par kārtējo pakāpienu jebkura futbolista profesionālajā izaugsmē. Piemēram, Kaspars Ikstens, kurš ilgus gadus tika iekļauts Latvijas izlases kandidātu sarakstā, šobrīd atrodas ļoti tuvu tam, lai debitētu valstsvienībā.

Vai arī Jevgeņijs Nerugals, kuram piemīt uzticama spēles maniere un kurš savās darbībās vārtsarga pozīcijā nedara neko lieku laukumā (неброская манера игры – krievu val.), atrodas tuvu valstsvienības sastāvam. Šajā nometnē redzam, ka Jevgeņijs ir nopietns cilvēks un ļoti kvalificēts sportists. Ne tāpat vien viņš aizvadītajā Virslīgas sezonā tika atzīts par čempionāta labāko vārtsargu. Tas pats attiecas arī uz tādiem spēlētājiem kā Mārcis Ošs, Vitālijs Jagodinskis, kuriem šī arī ir iespēja nostiprināties valstsvienības sastāvā.

Atceros to maču. Spēle bija ļoti grūta. Toreiz mūsu komandas sniegumu ietekmēja arī jaunās sezonas sākums. Futbolisti nebija savā optimālajā formā. Otrs moments – Dienvidkoreja tomēr ir augstas klases pretinieks. Šādās spēlēs futbolisti mēdz teikt, ka pietrūkst pusmetrs vai pussekunde... Mums šāda spēle drīzāk nepieciešama, lai futbolisti novērtētu savas pašreizējās spējas un saprastu, pie kā viņiem jāstrādā nākotnē.

Kad piekritām spēlēt ar šo pretinieku, apzinājāmies, ka mūs sagaida grūta cīņa, kura, iespējams, ne visiem spēlētājiem arī izdosies. Jo, spēlējot pret stiprāku pretinieku, vienmēr ir šāds risks. Tomēr arī mēs centīsimies izmantot savas iespējas, veidot savus uzbrukumus, centīsimies neļaut pretiniekam gūt vārtus, īsāk sakot, spēlēsim futbolu, lai laukumā izskatītos cienīgi. Papildus plānotajiem vingrinājumiem, treniņprocesā atkārtojām arī vairākas taktiskās lietas, kuras starpsezonas posmā futbolisti bija nedaudz piemirsuši. Atkārtot svarīgas nianses būs nepieciešams vienmēr – to darām gan mēs, gan arī citas komandas savā treniņprocesā.

...

Valstsvienības pirmsspēles treniņā piektdien pēc individuālās programmas trenējās FK Ventspils aizsargs Vadims Žuļevs, par kura dalību mačā pret Dienvidkoreju izlases štābs izlems neilgi pirms spēles sākuma. Lūk, Aleksandra Starkova komentārs attiecībā uz Vadima Žuļeva pašreizējo situāciju:

“Vadims valstsvienības treniņos šonedēļ ļoti labi sevi parādīja. Jā, piektdien viņš trenējās pēc individuālā plāna. Spēles dienā mēs redzēsim, kāda būs viņa kondīcija un neilgi pirms mača sākuma izlemsim attiecībā uz viņa iekļaušanu spēles pieteikumā.”

Gints Freimanis: futbolistam vienmēr jābūt gatavam izsaukumam valstsvienībā​Raivis Andris Jurkovskis: spēlēt izlasē bija mans sapnis un mērķis

 

Latvijas Futbola federācija
no Antālijas, Turcijā