Latvijas valstsvienības spēlētājiem pēc 4:0 uzvaras pār Andoru 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīra noslēgumā bija daudz sakāmā, jo bija gan uzvaras prieks, gan netrūka virkne interesantu faktu, kas tika ierakstīti savos futbolistu dosjē – kam kapteiņa apsējs un pirmie vārti, kam divas rezultatīvas piespēles un pirmā spēle izlases starta sastāvā!
Latvijas izlases spēlētāju pēcspēles komentāri
Vārtsargs Andris Vaņins: “Šī bija otrā reize, kad man uzticēja kapteiņa apsēju. Pirmā reize bija [2015. gadā Euro 2016 kvalifikācijas spēlē - LFF] pret Turciju, kad nospēlējām 1:1. Bija forši. Treneris Starkovs par to, ka būšu kapteinis, pateica teorijas sapulcē pirms izbraukšanas [uz spēli]. Kad ej laukumā [ar kapteiņa apsēju], tas izraisa īpašas sajūtas. Vajag noskaņot komandu, pateikt vārdus pirms spēles, uzmundrināt. Komandai teicu, ka spēlējam mājās, ka ir cikla pēdējā spēle un mums vajag uzvarēt, jo ilgu laiku neesam to izdarījuši. Teicu, ka līdzjutēji no mums gaida uzvaru un labu spēli. Šodien parādījām, ka varam spēlēt. Lai arī spēlējām pret Andoru, mums daudz kas sanāca. Viens moments viņiem bija, paldies Dievam, ka netrāpīja vārtos.”
Uzbrucējs Valērijs Šabala: “Zinājām, ka līdzjutēji negaida neko citu kā uzvaru. Tas arī mazliet spieda. Un arī tas, ka sen nebija uzvaras. Pirms spēles bija grūti. Protams, bija grūts pārlidojums, bet mums bija nodrošināti vislabākie apstākļi - lidojām ar čarteri. Tajā ziņā viss bija kārtībā, ļoti labi atjaunojāmies. Protams, gribējām iziet laukumā un parādīt, ka mākam spēlēt.
Vārti? Gaidīju savu iespēju uz tālo stabu, un sagaidīju divreiz. Bija labi centrējumi, pats neko īpašu neizdarīju. Protams, gribēju iesist [trešos], bija laiks, bet neizdevās. Varbūt sanāks citreiz. [Lai būtu stiprāki], turpinājumā jāstrādā klubos, lai visi kļūtu labāki un tiktu labākās komandās. Tas ir ļoti atkarīgs no spēlētāju individuālās meistarības, katram [pie tās] jāstrādā.”
Uzbrucējs Dāvis Ikaunieks: “Cerams, ka [līdzjutēju acīs] atguvām kaut kādu ticību. Īstenībā biju pārsteigts, ka atnāca tik daudz cilvēku. Paldies viņiem, jo ciklu nevar nosaukt par veiksmīgu. Tas vairāk bija neveiksmīgs. Vārti? No malas labāks redzams, vai tie bija skaisti vārti. Bija laba piespēle no malas, un veiksmīgi trāpīju ar galvu. Sen nebiju ar galvu iesitis - pat neatceros, kad tas pēdējo reizi notika. Vakar jokoju ar [aizsargu Kasparu] Dubru: viņš mani tramdīja, ka es ar galvu vispār nevaru iesist, bet šodien veiksmīgi trāpīju.
Ja divas nulles uz tablo būtu ilgāk, iespējams, tas mums sagādātu problēmas. Tā bija Andorā, bet tur bija savādāki apstākļi, viņi spēlēja mājās. Labi, ka iesitām pirmo momentu, un tad aizgāja. [Pirmo reizi izlases pamatsastāvā bija Kristians Damians Torress], nezinu, kā citiem, bet man jau patīk ar viņu kopā. Ilgu laiku spēlējām [Liepājā], apmēram zināju, kur un kad viņš dos [piespēles].
Šodien vienkārši bija jāiet uz priekšu, jāgūst pēc iespējas vairāk vārtu un jāuzvar ar lielāku vārtu starpību. Ko treneris teica pārtraukumā? Vislabāk atceros to, ka jāņem no autiem ātrāk bumbas, jāspēlē ātrāk un jāuzbrūk.”
Aizsargs/pussargs Igors Tarasovs: “Man šie ir īpaši vārti. Gribēju uzsist ar galvu, sanāca - ar roku, bet pirmie vārti [valstsvienībā] ir un paliek pirmie. Bumba lidoja, gāju tai pretī, bet neredzēju, kur tieši tā atrodas. Kaut kur pa priekšu man gāja roka. Ja bumba netrāpītu pa roku, varbūt trāpītu pa seju.
Šodien spēlējām nevis ar pieciem aizsargiem, bet - trijiem, jo malējie aizsargi bija kā pussargi. Labi kontrolējām bumbu. Varbūt varam nedaudz ātrāk spēlēt, bet domāju, ka sanāca ļoti labi. Mums, aizsargiem, sanāca laba pozicionālā saspēle. Kad ir vairāk laika, varu precīzāk nospēlēt uz priekšu. Katrā spēlē cenšamies spēlēt ar bumbu: dažreiz sanāk labāk, dažreiz - nē. Šodien gribējām turēt augstu tempu. Laika apstākļi bija tādi, ņemot vērā, ka viņi ir pusprofesionāļi, ja turam tempu, viņiem ir grūtāk. Fēru salām nacionālā izlase ļoti labi spēlē ar bumbu, viņi neļāva mums neko izdarīt. Mēs centāmies spēlēt, bet sanāca, kā sanāca.
Mēs vienmēr spēlējam ar tādu pašatdevi. Dažreiz pietrūkst tehnikas, bet ar pašatdevi nekad nav problēmu. Dažreiz tehniski un taktiski labi spēlējam, bet mums vajag spēlēt precīzāk. Domāju, ka viss būs labi, kad spēlēsim tā kā pret andoriešiem. Kad kontrolējām bumbu, bija pārliecība pār saviem spēkiem. Protams, ka vienmēr varēs prasīt, kāpēc nespēlējam tik labi, kā šoreiz. Varu pateikt, ka vienmēr gribam šādi, cīnāmies, bet mēs spēlējam, kā varam, darām to, ko varam!
Teikšu tā: visu domā, ka Fēru salas ir ļoti slikta komanda, ka neprot spēlēt ar bumbu, ka neprot futbolu. Taču tagad Eiropā visi spēlē futbolu. Varbūt visi domā, ka varam spēlēt labāk nekā viņi. Mēs arī to gribam, bet dažreiz sanāk tā, ka sanāca. Tur bija ļoti grūta spēle, jo [arī] viņi ir cīnītāji, spēlē ar lielu pašatdevi. Mēs ļoti to gribam un darām visu, kas mūsu spēkos, lai būtu augstāk FIFA rangā.
Mēs, futbolisti, spēlējam līdzjutējiem, un mums tas ir liels stress, arī mēs pārdzīvojam, ja daudz kas nesanāk, bet tas ir sports, tā ir dzīve. Ka jau teicu, šobrīd darām, ko varam. Mēs domājām par to, kā nospēlēt ar Andoru. Ja [iepriekš] spēlētu labāk, atnāktu pilns stadions. Mēs to gribam. Tagad esam situācijā, kad jāpanāk, lai fani no jauna nāk atpakaļ.
Iepriekšējā ciklā spēlējām ar tādām izlasēm kā Čehija, Islande, Turcija un parādījām, ka varam ar šādām komandām spēlēt. Tas ir tikai laika jautājums. Būs jauns cikls, ceru un zinu, ka varam nospēlēt labāk nekā šo ciklu, kam bija dažādi iemesli. Mēs strādājam, visi gribam, lai fani un arī mēs paši ar sniegumu būtu apmierināti. Tāpēc, ka mēs strādājam par savu izlasi, par savu karogu!”
Pussargs Gļebs Kļuškins: “Bijām labāki visas spēles garumā, kontrolējam bumbu, kontrolējam visu spēli un realizējām četrus vārtu guvumus. Viss izdevās, viss bija labi! Visi kopumā nospēlēja labi. Atceros, ka piedalījos divos vārtu guvumos: veicu divus centrējumus, un no tiem guva vārtus. Trešajos, neatceros, man šķiet, piespēlēju, un pēc tās izdarīja centrējumu.
[Kopš spēles ar Fēru salām] vairāk piestrādājām uzbrukumā, un tas izdevās. Fēru salās par maz spēlējām ar bumbu, vajadzēja vairāk to pieturēt, bet neizdevās, jo pretinieki spēlēja mazliet augstāk, neļāva to darīt.
[Uzstādījumi pirms spēles pret Andoru bija, ka] vajadzēja mainīt taktiku: vienreiz mēģināt izspēlēt pa zemi, otrreiz ar garu piespēli mainīt flangu un veikt centrējumu. Visu laiku vajadzēja mainīt stilu.”
Pussargs Kristians Damians Toress: “To, ka spēlēšu, uzzināju pirmsspēles dienā. Bija treniņš, pienāca treneris un prasīja, kā jūtos. Teica, ka grib mēģināt mani starta sastāvā. Atbildēju, ka tad, ja būs iespēja, protams, centīšos nepievilt un palīdzēt izlasei uzvarēt. Biju gatavs spēlēt arī Fēru salās, bija daudz enerģijas, taču komandā boss ir treneris. Ja neliek, zina labāk, piemēram, to, ka tagad labāk atpūsties un spēlēt nākamo maču. Vienmēr cenšos trenēties pēc iespējas labāk. Ja nespēlēju, atbalstīt tos, kuri ir laukumā.
[Pret Andoru] spēlējām gudru futbolu. Kad spēlē pret komandu kā Andora, visi runā, kā tā ir tikai Andora, bet šī komanda [šajā ciklā] uzvarēja Ungāriju! Ja neiesit ātrus vārtus, var būt grūti, [jo pretinieki] var zemu nosēsties aizsardzībā un radīt problēmas. Tad tu sāc nervozēt, ka jāiesit, un tā nervozēšana var slikti beigties. Iesitām skaistus vārtus, labi kustinājām bumbu, bet pēc tam nespēlējām tās tālās piespēles, centāmies pieturēt un pieturējām bumbu. Spēlējām tā, kā prasīja treneris - spēlējam gudri!
Esmu priecīgs par uzbrucējiem, ka abi iesita. Viņi bija to pelnījuši. Abi ir labi jauni spēlētāji, smagi strādā, bet dažreiz nav to momentu. Šoreiz abi labi nospēlēja un iesita skaistus vārtus. Jauniem puišiem saku, ka nedrīkst baidīties, ka jācenšas spēlēt futbolu. Cilvēkiem ir jāparāda, ka varat spēlēt labu futbolu.”
Pussargs Dāvis Indrāns: “Treneris teica: kamēr būs 2:0, viss vēl nav skaidrs. Iesitīs vienu – būs 2:1, un tad jau sāksies nervozitāti. Kas zina, 90. minūtē iebakstītu vēl un sanāktu 2:2. Tāpēc otrajā puslaikā izgājām motivēti, zinājām, ka noteikti jāgūst trešie vārti, kas izdevās. Pēc tam iesitām arī ceturtos. Kad bija 4:0, bija skaidrs, ka viss ir skaidrs. Taču neviens neapstājās, gribējās iet uz priekšu un reabilitēties par sliktajām spēlēm un iepriecināt skatītājus, kas bija atnākuši kuplā skaitā. Paldies viņiem! Kad rezultāts bija 2:0, Andorai bija izgājiens uz mūsu vārtiem, drusciņ sabijos, bet [reizē arī] biju pārliecināts, jo vārtos tomēr ir Andris Vaņins, ka viņš var izglābt, ka nevajag uztraukties. Mēs mazliet nogulējām, es centrā ne īpaši labi nospēlēju. Andris droši vien uz mani rājās, ka mani apgāja. Labi, ka labi beidzās. Vairāk tādas lietas neatļāvām.”
Aizsargs Kaspars Gorkšs: “Ar skaļiem paziņojumiem šodien klajā nenākšu. Visiem šiem paziņojumiem droši vien ir loģiskā secība – pirmie par to uzzinās treneri, man tuvi cilvēki, bet apsolu jūs, dārgos preses pārstāvjus, iepazīstināt ar savu lēmumu. Tad mēs varēsim runāt konkrētāk. Vērot spēli no malas - ļoti nepatīk man tas. Jutos daudz nervozāk nekā tad, ja pašam jāiet laukumā. Bija jādomā dažādi veidi, kur likt nervus. Paldies Dievam, guvām ātrus - pietiekami ātrus vārtus, un tas adrenalīns noplaka. Diemžēl uzreiz palika auksti. Patīkami, ka spējām gūt divus salīdzinoši ātrus vārtus, un tad spēle principā bija izšķirta.
Ka jau iepriekš esmu teicis, mēs esam tāda maza futbola komūna - esmu gan izlases spēlētājs, gan maza deviņgadīga futbolista tētis, gan Latvijas izlases fans. Ja nespēju būt laukumā, izmantoja iespēju paskatīties no fanu skatpunkta, kā spēle izskatās. Un pie viena - mazliet sasildīties, mazliet plaukšķinot. Jāatzīstas, man ar ritma izjūtu ir ļoti lielas problēmas, un no dziesmām laikam zināju tikai vienu. Visu cieņu [līdzjutējam] Kārlim, kurš spēja nostāvēt un neskatīties futbolu visu spēli, jo to es tiešām nemāku. (Smaida.) Līdzjutēju un futbolistu attiecības ir svarīgas jebkurā sporta veidā. Mūsdienu futbols, sports kopumā ar dažādiem sociāliem tīkliem līdzjutējus maksimāli pietuvina spēlētājiem. Tas būtu loģisks solis, ja Latvijas futbola izlasei uzlabotos saikne ar līdzjutējiem.”
LATVIJA - ANDORA (4:0) spēles oficiālais protokols
Latvijas Futbola federācija
