Latvijas nacionālās futbola izlases debitants Roberts Uldriķis pēc piedzīvotā zaudējuma Igaunijas valstsvienībai (1:2) pēcspēles intervijā žurnālistiem atskatījās uz savu pirmo izsaukumu valstsvienības rindās un atcerējās savas emocijas debijas brīdī. Futbolists vienlaikus ir pārliecināts, ka skatītāji tribīnēs atgriezīsies tad, kad komanda sāks rādīt labāku sniegumu un gūs vairāk vārtus.
"Emocijas pēc piedzīvotās debijas? Ļoti labas. Ilgi gaidīts brīdis, par kuru es sapņoju jau kopš bērnības... Vienmēr gāju uz Skonto stadionu atbalstīt mūsu izlasi. Debija ir fantastisks brīdis, jo man izdevās beidzot būt laukumā nevis vērot no malas," piedzīvotās emocijas savā debijā nacionālās izlases rindās atceras RFS uzbrucējs.
"Savu debijas brīdi atceros labi. Izgāju laukumā 69. minūtē, nomainot Šabalu. Tobrīd mums bija auts. Pēc tam arī sanāca veiksmīgi aizskriet pa malu, iedevu gan neprecīzu piespēli... Pēc tam izdevās vēl aizķerties aiz bumbas, iedevu piespēli Indrānam. Visu atceros, nebija liels satraukums tobrīd. Galvenais treneris Starkovs pirms došanās laukumā pateica, lai nesatraucos, spēlēju savu spēli un rādu ko māku! Diemžēl arī skatītāju nebija tik daudz, tāpēc šoreiz varbūt arī spiediens nebija tik liels kā pret Portugāli, kad bija pilnas tribīnes un lielāka ažiotāža... Protams, gribēju debitēt trīs dienas atpakaļ, pārbaudīt savus spēkus pret ļoti labiem spēlētājiem, bet tas nesanāca. Es nenokāru galvu, centos turpināt strādāt treniņos un gaidīju savu iespēju šajā spēlē, kas arī pienāca," piebilst Roberts Uldriķis.
"Salīdzinot ar jauniešu izlasi, valstsvienībā treniņos ir spēcīgāki spēlētāji. Visi šeit ir profesionāļi, ikdienā nodarbojas tikai ar futbolu. Neteiktu, ka spēle bija super grūta. Spēlē pieauguši vīri, tāpēc ir pašsaprotami, ka līmenis bija labāks nekā jauniešu izlasēs," līmeņu starpību raksturo Latvijas jauniešu futbola izlasēs spēlējošais uzbrucējs.
"Zaudējuma iemesli pret Igauniju? Negribās šobrīd meklēt attaisnojumus, par iemesliem runās galvenais treneris. Šodien bijām sliktāki par igauņiem gan rezultātā, gan arī spēlē. Nav kur atkāpties! Jāturpina strādāt treniņos, lai nebūtu vairāk šādas spēles, kad zaudējam savu skatītāju priekšā. Protams, zaudēt savās mājās ir liels sarūgtinājums, jo debija it kā ir pozitīvs notikums, taču šāds zaudējums atņem šo pozitīvo brīdi. Gribēju sākt ar uzvaru, vārtu guvumu vai kādu piespēli, kas beigās arī gandrīz sanāca, taču tajā epizodē Gutkovskis nedaudz nepaspēja..." apņēmību trenēties un kļūt labākam pauž Roberts Uldriķis.
"Kad biju maziņš, man patika ļoti Māris Verpakovskis, vienmēr skatījos, kā viņš spēlē... Viņš vienmēr sita golus, bija aktīvs. Vēl man patika Ģirts Karlsons, kurš vienreiz ļoti labi pret Islandi nospēlēja. Šie divi futbolisti bija mani mīļākie spēlētāji Latvijas nacionālās izlases rindās," savus bērnības elkus pēcspēles sarunā ar LFF.lv atceras talantīgais uzbrucējs.
"Man ir ļoti žēl, ka tribīnēs šobrīd mums neizdodas savākt tik daudz skatītājus, kā gribētos, taču arī skatītājus var saprast. Tas ir tāpat kā teātri - ja ir slikta izrāde vai slikti aktieri, tad protams skatītāji nenāks. Tā arī futbolā - ja mēs nerādam labu sniegumu, negūstām vārtus un nav nekādas skaistas epizodes, tad arī skatītāji nenāk. Viss ir mūsu rokās. Kad mēs sāksim rādīt labu spēli, arī skatītāji parādīsies un atbalstīs mūs. Redzējām, ka pret Portugāli bija pilns stadions. Tas bija vairāk uz Portugāles rēķina, taču, ja mēs spēlēsim tuvu viņu līmenim, tad mums izdosies uz katru šādu spēli sapulcināt kulpu skatītāju skaitu un iepriecināt viņus. Mēs ticam, ka šādas spēles mums ir priekšā!" spēles līmeņa ietekmi uz skatītāju skaitu tribīnēs uzsver un uz valstsvienības nākotni pozitīvi raugās komandas debitants.
LATVIJA - IGAUNIJA 1:2, spēles oficiālais protokols
Latvijas Futbola federācija
