Gaidot Latvijas valstsvienības spēli 25. martā Ženēvā pret Šveices izlasi, LFF.lv aprunājās ar vienu no mūsu izlases vārtsargiem 28 gadus veco Kasparu Ikstenu. FK Jelgava pirmais numurs turpina cītīgi strādāt izlases treniņos un gaidīt debiju!
Latvijā spēlējošiem futbolistiem tagad pārsvara sanāk trenēties un spēlēt mākslīgajos laukumos. Kā tu pirmajās dienās izjuti pāreju uz dabīgo segumu, ko teica tavs ķermenis?
Svarīgi, ka pirmais treniņš nebija grūts, pēc lidmašīnas mierīgā režīmā varēja adaptēties, jo laukumā starpība ir, to jūti. Varbūt ne tik ļoti fiziski, kā tehniski ir jāpierod pie laukuma, arī bumbas te ir citādas. Man personīgi ir ok. Galvenais nedabūt milzīgu slodzi uzreiz, tad varbūt ķermenis reaģētu citādi.
Vārtsargiem līdzīgi kā laukuma spēlētājiem pēc pārlidojumiem pirmie treniņi ir apzināti mierīgi, vai arī jums, kam tomēr skriešanas ir mazāk, var slodzi likt augstāku?
Protams, mēs arī adaptējamies, jo mākslīgajā laukumā bumbas ripo un atlec pavisam citādāk. Ir daudz dažādu nianšu. Kad to visu saliec kopā, tas var dot rezultātu, vai arī - otrādi... Ir jāierod pie niansēm.
Spēlei pret Šveici gatavojāties ar Puma bumbām. Ar ko tās atšķiras?
Liekas tādas viegliņas, vieglākas. Tu jūti atšķirību, kad tu pa to bumbu sit vai ķer, svarīgas ir trajektorijas un tas, kā tā atlec. Tas viss ir jāņem vērā. Tāpēc pirmajā treniņā to izjūti, aprodi un tad jau aiziet automātiski. Bet sākumā tu jūti tādu kā diskomfortu.
Tas, ka tās bumbas šķiet vieglākas, tas vārtsargam dzīvi padara grūtāku vai vieglāku?
Personīgi man - tam nav nozīmes, vai bumba ir smagāka vai vieglāka. Galvenais saprast trajektoriju, ko no tās gaidīt. Galvenais pierast, izjust.
Bumbas īpašības vairāk ietekmē vārtsargu atsitienos no vārtiem un pretinieku tālsitienos?
Īpaši tad, ja ir stiprāks sitiens. Ja bumba netiek iegriezta, bet planē, skaidrs, ka var kaut ko sagaidīt, vai nesagaidīt... Vai centrējumos. Arī krāsas ietekmē. Mums, vārtsargiem, vizuālajam ir liela nozīme.
Bumbas protektors - cita raupjāka, citai zīmējums – arī ietekmē?
Pats trakākais, ja tā bumba ir zaļa, kā tas ir šajā reizē ar Puma bumbām. Ja stipri iegriež pa zemi, vai ātri lido, kādreiz vari nepareizi aprēķināt un... Vārtsargam jau pietiek vienu sekundes simtdaļu nokļūdīties, lai sanāktu podi.
Vēl jau ir apgaismojuma faktors. Viens ir spēlēt dienā, otrs – vēlu vakarā pie stadiona mākslīgā apgaismojuma!
To nianšu ir daudz. Kad to visu saliec kopā, tas var radīt diskomfortu, bet pierodam.
Ar kādām domām gaidi nākamo spēli?
Kā jebkurā iepriekšējā izsaukumā, treniņos cenšos pierādīt, ka esmu cienīgs būt tikt izsaukts. Gaidīšu savu iespēju! Pat, ja ar mani vairāk rēķinās kā ar trešo vārtsargu, viskautkas var notikt. Man psiholoģiski, mentāli jābūt gatavam, ka varbūt būs jāiziet pamatsastāvā, jo futbolā viskautkas var gadīties. Es ceru un gaidu, vienmēr esmu gatavs. Esmu priecīgs, ka esmu izlasē, mēģināšu pierādīt, ka arī es varu spēlēt, ne tikai veidot konkurenci. Ja tevi izsauc uz izlasi un pārstāvi valsti, man tas ir gods.
Pastāsti par pārliktņu sacensībām treniņu laikā starp vārtsargiem?
Tās nav pirmo reizi. Mūsu vārtsargu trenerim Andrejam Piedelam ir plāns visam treniņam. Ja pabeidzam ātrāk, vai ievelkas pārējās komandas nodarbība, mēs, ja paliek laiks, kādreiz šo uzspēlējam. Princips tāds – ja trāpi pārliktnim, neatspiedies. Ja kāds trāpa, tie, kas netrāpa, attiecīgi atspiežas desmit reizes, bet, ja netrāpa neviens, sit vēlreiz, bet tad nāk pieci atspiedieni klāt. Un tā tas var aiziet uz augšu.
Cik ir lielākais skaits, kas kādam bijis jāatspiežas?
Neatceros. Vienreiz bijām līdz 35 vai 40 aizgājuši. Nekādi nevarējām trāpīt. Vakar treniņā īstenība bija diezgan labi, beigās tikai sanāca viena sērija, kad ar neērtajām kājām sākām sist. Tas viss vairāk emocijām treniņa beigās. Ja godīgi, visbiežāk pa pārliktni trāpa treneris [Andrejs Piedels]. Tā ir meistarība, tava tehnika, izjūta.
Klubā arī šādi sacenšaties?
Šad tad uzspēlējam.
Tur toni nosaki tu?
Trenerim kaut kā baigi labi sanāk (Piedels ir arī FK Jelgava vārtsargu treneris) Tas ir viņa vingrinājums, viņš to labi prot.
Tad jau būsiet labi atspiedienus uztrenējuši!
Gadās. (Smaida.)
Varbūt treneris ir viltīgs, zina, kurā vingrinājumā ir stiprākais un to izmanto?
Mēs labāk žonglējam, tas ir skaidrs. Kad bija jāžonglē, tad viņam bija problēmas. (Labsirdīgi smiekli!)
Latvijas Futbola federācija
no Šveices
