Latvijas valstsvienības uzbrucējs Ģirts Karlsons sarunā ar LFF.lv atzīst, ka ar katru nākamo dienu ķermenis arvien labāk aprod ar pāreju no mākslīgajiem laukumiem uz zālienu. Jau 25. martā mūsu futbolistiem mačs pret Šveici 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijā.

“Pirmās dienas bija tādas smagākas, jo jau kādu laiku [klubā – LFF.lv] trenējamies uz sintētikas. Spēlēt zālienā, tā tomēr ir liela atšķirība,” 35 gadus vecais Karlsons bilst, ka Latvijas valstsvienības treniņlaukums Nionā esot “tāds mīkstāks”. “Ar katru dienu paliek labāk. It kā bijām (domāta FK Ventspils Virslīgas komanda pirms sezonas) nometnē Kiprā, bet tur tie laukumi atšķiras - tādi cieti, nav tāda kvalitāte, arī cits klimats, tāpēc [te] kājas uzreiz piedzenās, nosēžās. Taču zālienā viennozīmīgi ir daudz patīkamāk spēlēt. Tas, ka spēlei gatavojamies Šveicē, nešaubīgi ir pluss, jo varam pierast pie klimata un apstākļiem, kādos būs spēle.”

Kad Latvijas valstsvienība tikās ar Šveices izlasi 2010. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas ciklā, Ģirts abos mačos izgāja laukumā starta sastāvā. “Labāk atceros to spēli Šveicē, kad zaudējām ar 1:2,” turpina Karlsons, kurš valstsvienībā aizvadījis 50 spēles un guvis deviņus vārtus! “Tolaik Šveicei bija tādi spēlētāji kā Sendeross, kurš pārstāvēja Arsenal, bija Frajs un Lihštainers. Tie trīs kaut kā spilgti iespiedušies atmiņā. Un atceros, ka treneris bija vācietis Otmārs Hicfelds. Mums diezgan grūti gāja - ielaidām, viņiem bija daudz momentu. Mūsu labā pēc standartsituācijas [aizsargs Deniss] Ivanovs iesita ar galvu.”

Runājot par gaidāmo tikšanos ar Šveices izlasi, Karlsons saka: “Vienmēr jau gribas cerēt uz to labāko, bet tas, cik stipri esam, parādīs spēle. Treniņos visi cenšas atrast kopsaucēju, atcerēties komandas saites. Katrs pretinieks ir citāds tāpat kā katra spēle - pret vienu iet grūtāk, cits ir parocīgāks. Būs grūti, vieglu spēļu mums nav, jācīnās ir visās.”

Latvijas valstsvienība, gaidot spēli, apmetusies Ženēvas ezera krastā blakus Nionas pilsētai, kur atrodas UEFA mītne. “Kalnos ir sniegs, bet tajā pat laikā vari staigāt kreklā. Šeit ir ļoti skaisti!” bilst liepājnieks. “Brīvajā laikā mums nav obligāti jāsēž tikai numuriņā, četrās sienās. Protams, neviens neiet blandīties kaut kur pa veikaliem, bet svaigā gaisā pa taciņām, parciņā – to var. Es pa dienu gulēt nemēdzu, tāpēc brīvajā laikā parunājamies ar čaļiem, pasēžam, iedzeram kādu tēju, kafiju.”

Gļebs Kļuškins: Mēs esam tā komanda, kurai vienmēr ir jācīnās laukumā!Kaspars Gorkšs: Vēlamies pierādīt, ka kvalifikācijas cikla sākums bija neveiksmīga apstākļu sakritība​Astafjevs: Pret Šveici iesitu savus pēdējos vārtus izlasēArtis Lazdiņš: Nedrīkstam baidīties – jāiet un jāspēlē


Latvijas Futbola federācija
no Šveices