Latvijas Futbola federācija (LFF) piedāvā valstsvienības spēlētāju Vladislava Gabova, Dāvja Ikaunieka un Valērija Šabalas komentārus pēc 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīra spēles Rīgā pret Ungāriju (0:2).

FUTBOLISTU PĒCSPĒLES KOMENTĀRI

Aizsargs Vladislavs Gabovs: “Pirmās pārdomas pēc spēles? Esam zaudējuši, un tas ļoti sāp. Pēc mača ar Fēru salu izlasi jutāmies ļoti slikti un tagad - tas pats. Paši redzējāt, ka varējām gūt daudz labāku rezultātu, bet atkal šis 0:2. Un par to ļoti sāp sirds. Šodien mums vairs nebija ko zaudēt. Pret Fēru salām rezultāts bija švaks, tāpēc pret ungāriem bija jāatdod spēki par 200 procentiem, lai atgūtu gan līdzjutēju cieņu, gan arī pašcieņu. Protams, ka bija jūtams spiediens pēc zaudējuma Fērām un ne tikai no ārpuses. Protams, ka var gadīties visādi, taču mēs visi labi sapratām, ka tā nedrīkst būt. Labi, ka jau pēc divām dienām bija spēle un mums bija iespēja to izlabot. Diemžēl - atkal 0:2. Man kā aizsargam vairāk darba bija pret ungāriem – daudz vairāk bija jādomā un jāpārvietojas, lai aizvērtu bīstamās zonas. Var teikt, spēle pret ungāriem mūsu izpildījumā bija kvalitatīvākā no trijām šajā ciklā, bet tas, protams, neattiecas uz rezultātu. Protams, ka gaidas bija lielākas nekā trīs punkti. Arī spēles ziņā. Sliktākais, ka mēs patiešām varējām izcīnīt vairāk. Nekas cits neatliek, kā tagad censties Portugālē pret Eiropas čempioniem. Noteikti gribu pateikt paldies līdzjutējiem, kas arī pēc mūsu zaudējuma Fēru salām tomēr atnāca diezgan kuplā skaitā. Manās acīs tas izpelnās lielu cieņu, tas dod mums lielu spēku!”

Pussargs Dāvis Ikaunieks: “Gribu pateikt paldies līdzjutējiem - tiešām paldies, ka atnācāt un atbalstījāt. Momenti iesist mums bija, vajadzēja tik tos izmantot... Izgājienā pret vārtsargu pirmā puslaika beigās diemžēl pazaudēju līdzsvaru. Likās, ka aizsargs ir blakus, gribēju likt korpusu, bet viņš jau bija aiz muguras, pazaudēja līdzsvaru un sitiens nesanāca - vajadzēja citādi. Var teikt, man un Valērijam Šabalam bija divi atslēgas momenti spēlē – man pirmā puslaika beigās, viņam - otrā sākumā. Iesistu, būtu pavisam citādi, bet tas jau būt no sērijas: kā būtu, ja būtu. Kopumā sākām labi – ar presingu, kā bija licis treneris. Tas, ka desmitajā minūtē ielaidām, protams, drusku iesēdās galvās, taču mēs turpinājām spēlē tā, kā bijām sākuši – atkal ņēmām bumbu un gājām uz priekšu. Ja jāsalīdzina, Ungārijas izlase bija meistarīgāka par Fēru salām – pieredzējušāka, labāk saspēlējās, kustējās. Redzams, ka ikdienā spēlē augstākā līmenī. Žēl, ka nespējām nedz vieniem, nedz otriem iesist, jo momenti mums bija. Teikšu godīgi, pat domu nepieļāvu, ka mēs varētu abās šajās spēlēs zaudēt, bet tāda ir dzīve. Paši vien esam vainīgi. Taču jāturpina cīnīties – priekšā vēl ir septiņas spēles.”

Uzbrucējs Valērijs Šabala: “Ja nav gūtu vārtu, protams, jāprasa uzbrucējiem – kāpēc tā? Mums bija pietiekami daudz momentu gan pret Fēru salām, gan Ungāriju. Dāvis Ikaunieks man labi piespēlēja otrajā puslaikā, taču labi nospēlēja vārtsargs - samazināja distanci. Kad pacēlu galvu, jau bija man ļoti tuvu. Bet, protams, ka vajag sist golus, izmantot šādas iespējas - tāds ir uzbrucēju uzdevums. Mums visiem ir daudz jāstrādā pie momentu realizācijas - man, Dāvim, Gļebam Kļuškinam. Mēs to zinām. Pirms spēles bija kritika ne tikai pār galvenā trenera galvu, bet arī pār mums. Tāpēc mēs šajā spēlē gribējām reabilitēties, ka varam spēlēt labāk, gūt rezultātu. Diemžēl neizdevās, bet man šķiet, ka nospēlējām mazliet labāk, nekā pret Fēru salām. Mēģinājām pašu, treneru un radinieku dēļ, lai kaut mazliet iepriecinātu līdzjutējus. Varu pateikt paldies visiem, kas atnāca un atbalstīja. Mēs tiešām mēģinājām izdarīt visu, lai jūs iepriecinātu. Protams, ka vēlējāmies gūt vairāk punktu, paņemt maksimumu, bet ir tā, kā ir. Vairāk jāstrādā! Jā, varbūt nebija mūsu labākās spēles, bet momenti gūt vārtus un punktus mums bija.”

 

Latvijas Futbola federācija