Latvijas Futbola federācijas (LFF) Valde 22. marta tikšanās reizē apstiprināja Krišjāni Kļaviņu kā federācijas prezidenta amata kandidātu gaidāmā 29. aprīļa Kongresa vēlēšanām. Uzskatām par savu pienākumu respektēt tās Latvijas futbola sabiedrības daļas viedokli, kuri izvirzījuši K. Kļaviņu šim amatam, un vienlaikus uzskatām par nepieciešamu Latvijas futbola sabiedrības rokās nodot federācijas rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar K. Kļaviņu un viņa iespējamajām futbolam kaitējošajām darbībām.

Mūsu vērtējumā K. Kļaviņš neatbilst tām profesionālajām un ētiskajām prasībām, kādas uzliek tik nozīmīga amata pienākumu veikšana, un šo viedokli atbalsta atzinumi gan no LFF Godīgas spēles un ētikas komitejas, gan arī no LFF Disciplinārlietu komisijas. Tomēr vēl augstāk par šiem atzinumiem mēs vērtējam Latvijas futbola sabiedrību, kuras daļa šo cilvēku ir izvirzījusi kā savu pārstāvi. Vēlamies atgādināt, ka tieši federācijas biedri jeb Latvijas futbola sabiedrība būs tā, kas 29. aprīlī izvēlēsies savu nākotni, tāpēc šajā paziņojumā apkopoto informāciju nododam tās rokās K. Kļaviņa darbību un personības izvērtēšanai.

LFF rīcībā ir sekojoši dokumenti un izdarīti sekojoši secinājumi:

  1. 1) LFF rīcībā ir vēstule no UEFA, kurā ir norādīts, ka K. Kļaviņš ir vairākkārt pieminēts Bochum lietas izmeklēšanas materiālos. Bochum lieta ir Vācijas pilsētā Bohumā notikusī tiesvedība par plaša apmēra spēļu sarunāšanas lietu, kurā tika konstatēts, ka vairākiem spēlētājiem un tiesnešiem tika piedāvāts iesaistīties manipulācijās ar spēļu rezultātiem. Minētā lieta noslēdzās ar vairāku personu notiesāšanu un cietumsodu piespriešanu. Pagājušā gada 27. novembra UEFA vēstulē ir norādīts, ka viens no starpniekiem attiecībā uz manipulācijām ar spēļu rezultātiem minētajā Bochum lietā, Manuel Pekosek, ir veicis 30 000 EUR pārskaitījumu Krišjānim Kļaviņam. Papildus tam, minētajā UEFA vēstulē ir norādīts, ka Krišjānis Kļaviņš ir pieminēts ierakstītā sarunā starp sporta totalizatora kompānijas SAMVO darbiniekiem, kuri sadarbojās ar personu Ante Sapina, kuram 2011. gadā tika piespriests cietumsods uz pieciem ar pusi gadiem par spēļu sarunāšanu. Minētās sarunas ietvaros SAMVO darbinieki apsprieda bankas konta atvēršanu uz tādas personas vārda, kurš mēdz “uzvarēt likmes” un viņš varētu iemaksāt minētajā kontā 100 000 ASV dolārus. Izmeklēšanas ietvaros tika konstatēts, ka minētā persona ir Krišjānis Kļaviņš.
  2. 2) Martā LFF saņēma papildus informāciju no UEFA, kurā ir norādīts, ka iepriekšējā UEFA vēstulē minētais maksājums no Manuel Pekosek, pēc visa spriežot, ir saistīts ar likmēm, kas tika veiktas uz sarunātajām spēlēm.
  3. 3) LFF rīcībā ir arī LFF licencēta trenera Viktora Ņesterenko liecība, kurā norādīts, ka 2005. gadā viņam ir zvanījis Krišjānis Kļaviņš (tobrīd LFF preses sekretārs) ar piedāvājumu satikties. Tolaik Viktors Ņesterenko bija futbola kluba “Venta” treneris. Krišjānis Kļaviņš uz minēto tikšanos bija ieradies ar kādu neidentificētu personu no ārzemēm, kurš Viktoram Ņesterenko izteica piedāvājumu apzināti zaudēt Virslīgas čempionāta spēli pret “Liepājas Metalurgu” ar konkrētu vārtu starpību. Šis LFF Disciplinārlietu komisijai lika secina, ka Krišjānis Kļaviņš, izmantojot trešo personu, iespējams, ir veicis darbības, kuras ir vērstas uz spēļu rezultātu ietekmēšanu.
  4. 4) Krišjānis Kļaviņš ir publiski paudis informāciju, ka viņam ir zināmi fakti un informācija par prettiesisku spēļu iznākumu ietekmēšanu. Piemēram, šogad Sportacentrs.com organizētā diskusijā ar biedrības Latvijas Futbola Virslīga izpilddirektoru Emīlu Latkovski par sarunātajām spēlēm Latvijas futbolā, norādot, ka viņam ir “Skonto” FC spēlētāju sniegta informācija, ka 2015. gada 23. jūlija UEFA Eiropas līgas spēle “Debrecen” – “Skonto” FC bija ietekmēta. Krišjānis Kļaviņš gan atsakās sniegt informāciju gan par konkrētiem spēlētājiem, kuri šo informāciju sniedza, gan par naudas summām, kas tika saņemtas. Šeit izceļams, ka arī UEFA Disciplinārais reglaments paredz pienākumu jebkurai personai brīvprātīgi informēt UEFA par jebkādām darbībām, kas ir saistītas ar spēļu iznākumu ietekmēšanu.
  5. 5) Februārī LFF Godīgas spēles un ētikas komiteja atzina, ka ir ticama informācija, ka Krišjānis Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kas ir pretējas sporta ētikas un godīgas spēles principiem. Komitejas ieskatā minētās personas kandidatūra LFF prezidenta amatam ir pretrunā ar LFF statūtos noteiktajām prasībām, kā arī UEFA un FIFA prasībām.
  6. 6) Martā LFF Disciplinārlietu komisija ir atzinusi, ka ir pietiekošs pierādījumu kopums, kas liek secināt, ka Krišjānis Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kuras ir pretrunā ar godīgas spēles principiem un ir veicis darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas futbola Ētikas kodeksu.
  7. 7) Saskaņā ar LFF Statūtiem LFF institūcijas un amatpersonas savā darbībā ievēro FIFA, UEFA un LFF statūtus, reglamentus, direktīvas, lēmumus un ētikas kodeksu. Tāpat LFF Statūti nosaka, ka ikvienai personai un organizācijai, kas saistīta ar futbolu, jāievēro normatīvie akti, reglamenti un godīgas spēles principi, kā arī lojalitātes, godīguma un sportiskās meistarības principi. LFF prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju
  8. 8) Krišjāņa Kļaviņa izteikumi masu medijos nav savienojami ar LFF Statūtiem un Latvijas futbola Ētikas kodeksu, jo ar tiem Krišjānis Kļaviņš atklāti diskreditē un rada necieņu, pirmkārt, pret LFF biedriem, kā arī pret LFF kā organizāciju, tās juridiskajām institūcijām un Latvijas nacionālo izlasi.

Dārgie LFF biedri, Latvijas futbola un sporta sabiedrības pārstāvji, ja mēs tikpat aktīvi, cik aktīvi esam ļāvušies Krišjāņa Kļaviņa radītajam pret futbola sabiedrību vērstajam negāciju vilnim, iesaistīsimies nepilnību atrisināšanā, labo darbu novērtēšanā un savas nākotnes pilnveidošanā, tad futbola vide visiem tajā iesaistītajiem būs vienlīdz attīstīta, caurspīdīga un vienojoša. Aicinām būt aktīviem situācijas vērtētājiem, lai gan gaidāmajā Kongresā, gan futbola attīstības jautājumos tiktu pieņemti lēmumi, kas sekmē futbola ilgtspēju un mūsu kopējo mērķu īstenošanu.

Latvijas Futbola federācijas Valde