Latvijas nacionālās futbola izlases galvenais treneris Marians Pahars ir paziņojis valstsvienības kandidātu sarakstu 13. novembrī Belfāstā paredzētajai draudzības spēlei ar “EURO 2016” finālturnīra dalībnieci Ziemeļīriju. Valstsvienības galvenais treneris intervijā LFF.lv mājaslapā pamatoja sastāva izvēli konkrētajam mačam. Marians Pahars vienlaikus izteicās, ka plašākus secinājumus par “EURO 2016” kvalifikācijas ciklu un aizvadīto gadu kopumā varēs sniegt pēc atgriešanās no Ziemeļīrijas, kad noslēgsies sezona Latvijas futbolā.
Intervija ar Latvijas izlases galveno treneri
LFF.lv: Kā radās iespēja aizvadīt draudzības spēli ar “EURO 2016” finālturnīra dalībniekiem? Cik svarīga būs šī spēle un ko valstsvienības galvenais treneris sagaida no šī mača?
Marians Pahars: “Pirmkārt, liels prieks, ka mums radās iespēja aizvadīt draudzības spēli ar Eiropas čempionāta finālturnīra dalībnieci. Mēs meklējām sparinga pretinieku, un Ziemeļīrija pati uzrunāja mūs nospēlēt šo maču. Skatoties no daudziem aspektiem, šis bija interesants piedāvājums un mēs uzreiz piekritām tam. Par to, kādi bija ziemeļīru puses motīvi nospēlēt ar mums, viņu komandas galvenais treneris jau izteicās publiski. Arī savstarpējā komunikācijā viņi apstiprināja, ka mēs kā komanda priekš viņiem esam interesants sparinga partneris. Latvijas izlase iepriekšējā atlases ciklā spēja atņemt punktus Eiropas čempionāta finālturnīra dalībniecēm – Turcijai, Čehijai un Islandei. Acīmredzot, šajā ziņā mēs esam interesants pretinieks viņiem, gatavojoties Eiropas čempionāta finālturnīram.
Arī mums nospēlēt ar Ziemeļīriju būs ļoti interesanti. Šī komanda uzvarēja savā kvalifikācijas grupā. Vēl jo vairāk – šī komanda bija vienā kvalifikācijas grupā ar mūsu nākamajiem pretiniekiem – Fēru salām un Ungāriju. Esmu jau vērojis Ziemeļīrijas izlases spēles ar šīm komandām, tāpēc pēc 13. novembra spēles varēsim salīdzināt, cik ļoti šo divu komandu līmenis ļauj cerēt par to, ka mēs ar viņiem spēsim nospēlēt pozitīvi visos aspektos jaunajā atlases ciklā.
Spēle ar Ziemeļīriju interesanta vēl tāpēc, ka tā ir britu stila komanda. Man simpatizē šādas komandas. Man pašam personīgi bija tikai laika jautājums, kad visas britu komandas iekļūs Eiropas čempionāta finālturnīrā. Skaidrs, ka tādām komandām kā Īrija, Ziemeļīrija, Velsa, Skotija vienmēr ir bijis liels potenciāls to izdarīt. Ar Anglijas Premjerlīgas līmeņa futbolistu klātbūtni sastāvā pašsaprotami, ka šādas komandas allaž stāda mērķi iekļūt Eiropas un Pasaules čempionāta finālturnīrā.
Diemžēl mums neizdevās vienoties ar otru draudzības spēli novembrī. Esmu nedaudz sarūgtināts par to, jo ļoti vēlējāmies tādā spēlē iedot lielāku spēļu praksi tiem futbolistiem, kas to valstsvienībā bija saņēmuši mazāk kvalifikācijas cikla laikā. Mums bija varianti, bet diemžēl vienoties neizdevās. Neko darīt, jāiet uz priekšu. Vismaz šāda viena to līmeņa spēle ar Ziemeļīriju mums būs novembrī. Domāju, ka visa Latvijas futbola prestižam un arī pašiem spēlētājiem individuāli spēle ar nedaudz citādāka stila pretinieku kā Čehija, Turcija vai Nīderlande nāks tikai par labu! Mums kā komandai ir jāaug, jāattīstās un jāiet uz priekšu, mācoties spēlēt pret dažāda stila pretiniekiem. Šāda iespēja 13. novembrī mums būs.”
LFF.lv: Kādi ir galvenie iemesli Artjoma Rudņeva izsaukšanai valstsvienībā šobrīd? Vai, Jūsuprāt, izsaukums izlases rindās palīdzēs viņam atgriezties Hamburgas kluba pamatsastāvā?
Marians Pahars: “Izsaucot spēlētājus valstsvienībā, pirmkārt, es domāju par Latvijas izlases interesēm. Skaidrs, ka spēlētāja sniegums klubā un izlasē ir savstarpēji saistīti, taču šajā gadījumā, atbildot uz otro jautājumu, Artjoma izsaukšanas primārais iemesls nebija viņa personīgo kluba lietu jautājuma sakārtošana. Visu laiku, kopš viņš nebija izlases rindās, es ar viņu runāju un mēs vairākkārt sazvanījāmies. Šobrīd pēc komunikācijas ar Artjomu es redzu un jūtu, ka viņš ļoti vēlas spēlēt Latvijas izlasē. Valstsvienība – tā nav tukša skaņa viņam! Situācijā, kad viņam bija zināmas problēmas ģimenē un arī dvēseles stāvoklis nebija vienkāršs, viņš nevarēja normāli spēlēt nedz Latvijas izlasē, nedz arī savā klubā. Mēs viņu izsaucām, lai paskatītos, kādā formā viņš pašlaik atrodas. Izsaucām, lai - nepieciešamības gadījumā - pārbaudītu un vēlreiz parunāt ar viņu viens pret vienu. Tieši šādā nometnē, gatavojoties draudzības spēlei, mēs varēsim apspriest visas nianses.
Vienlaikus šis izsaukums nedod nekādas garantijas Artjomam par to, ka viņš arī turpmāk būs par Latvijas izlases pastāvīgu spēlētāju... Viņam pašam tas vēl būs jāpierāda! Protams, saprotam, ka šobrīd viņš netiek iekļauts kluba galvenās komandas pieteikumā un viņam pamatā ir tikai treniņu vai spēļu pie dublieriem prakse. Lai spēlētu valstsvienībā pašā augstākajā līmenī, ar to viennozīmīgi nepietiek. Līdz nākamā gada martam valstsvienībai būs pārtraukums. Es ceru un novēlu Artjomam, lai viņš šajā laikā tiek skaidrībā ar savu klubu vai vismaz tiek atkal pieteikumā galvenajā komandā. Ir svarīgi atkal būt tuvu futbolam, būtu tuvu spēļu laukumam. Viss ir atkarīgs tikai no viņa paša!”
LFF.lv: Kandidātu sarakstā spēlei pret Ziemeļīriju iekļauti 18 spēlētāji. Vai tas saistīts ar to, ka būs tikai viena spēle izlasei novembrī?
Marians Pahars: “Jā, tas izriet tieši no šī apstākļa. Mums ir viena spēle, attiecīgi šoreiz nav nepieciešamības izsaukt 23 spēlētājus uz sapārotajām spēlēm, kā tas bija kvalifikācijas cikla laikā. Nedz mums, nedz pašiem spēlētājiem, kas trenēsies, bet netiks laukumā Belfāstā, braukt uz turieni un atpakaļ īpašas jēgas nav. Šobrīd izlasē izsaukti pārsvarā leģionāri, kā arī divi spēlētāji no Virslīgas čempionāta. Iemesls tam ir tāds, ka Latvijas čempionāts šobrīd ir tā finiša taisnē. Šādā situācijā skaidrs, ka spēlētāji emocionāli ir iztukšoti un arī fiziskās kondīcijas nav tik labas. Turpretim tie futbolisti, kas pašlaik spēlē ārzemēs un kuriem ir sezonas vidus, atrodas šobrīd priviliģētākā stāvoklī pamatā tieši šo iemesla dēļ. Tas, ka šajā kandidātu sarakstā nav iekļauti vairāki spēlētāji, absolūti nenozīmē to, ka jau nākamajā izsaukumā viņi atkalt netiks izsaukti. Jebkurā gadījumā, Latvijas izlases sastāva pamatkodols aizvadītā kvalifikācijas cikla laikā jau ir izkristalizējies. Šie spēlētāji ir pierādījuši sevi, iekļuvuši izlasē un katrs no viņiem var tikt iekļauts sastāvā valstsvienības mačā. Es rēķinos ar šiem spēlētājiem.”
LFF.lv: FK “Liepāja” šogad jau nodrošinājusi Latvijas čempionu titulu. Ar ko šī komanda šogad bija pārāka pār saviem konkurentiem?
Marians Pahars: “Atbildot uz šādu jautājumu, man ir jābūt objektīvam. Man ir svarīgs ne tikai FK “Liepāja”, bet arī jebkurš cits Latvijas klubs. Šajos klubos strādā mani draugi un kolēģi. Arī viņi gatavo un strādā ar jaunajiem spēlētājiem, kas vēlāk iekļūst lielajos klubos un Latvijas izlasē. Kopumā aizvadīto sezonu es varu raksturot kā spēcīgāku nekā iepriekšējo – 2014. gada sezonu. Tam ir vairāki iemesli, tostarp, arī komandu skaita samazinājums. Šogad principā nebija tādu spēļu, kur uzvarētājs bija zināms jau iepriekš. Katrai komandai bija jāspēlē par visiem 100 procentiem un katra komanda arī varēja zaudēt svarīgus punktus.
Šogad spēles starp Virslīgas vadošajām komandām bija ļoti interesantas. Esmu runājis iepriekš, tostarp, arī ar treneriem, ka mūsu vadošu klubu savstarpējo spēļu kvalitāte neatpaliek, piemēram, no Polijas Ekstraklases līmeņa. Esmu daudz braukājis un vērojis mūsu izlases spēlētājus, tostarp, arī Polijā... Diemžēl Latvijas čempionātā pietrūkst šobrīd anturāža jeb apkārtējie apstākļi, kas padarītu čempionātu skatāmāku. Pietrūkst gan līdzjutēju interese, gan sponsoru, mediju un TV kompāniju uzmanība... Daudzos momentos mēs šobrīd atpaliekam, bet tīri futbola kvalitātes ziņā šogad mēs bijām ļoti labā līmenī. Tas viennozīmīgi priecē, un arī Latvijas klubu sniegums Eiropas kausos šogad tam bija apliecinājums.
Tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka čempionāts šogad bija interesants. FK “Liepāja” triumfs nozīmē, tas bija pelnīts ne tikai pašiem spēlētājiem, bet arī visam klubam kopumā. Skaidrs, ka komandā nav tikai pamatsastāva futbolisti, bet arī cilvēki kluba sistēmā. Galvenais treneris Viktors Dobrecovs izdarīja lielu darbu. Liepājnieki līdzvērtīgi aizvadīja visu čempionātu, komandā tika izlikti galvenie akcenti. Kluba politika tika virzīta uz pozitīva rezultāta sasniegšanu. To parādīja arī sastāva komplektācija, mērķtiecīgs darbs pie līdzjutēju un sponsoru piesaistes. FK “Liepāja” strādāja stabili, tāpēc tieši savas attieksmes ziņā viņi stingri zināja, ko viņi vēlas. Tāpēc uzvara čempionātā ir pelnīta. Esmu priecīgs gan par kolēģi Viktoru Dobrecovu, gan kluba prezidentu un savu kolēģi valstsvienības štābā Māri Verpakovski.
Nākotnē novēlu veiksmi visām komandām! Kā jau teicu, pārdzīvoju par katru klubu, katru treneri. Man ir labas attiecības ar visiem saviem kolēģiem, mēs bieži runājam savā starpā. Man personīgi ir ļoti patīkami doties uz Latvijas Virslīgas čempionāta spēlēm, patīkami sekot līdzi Latvijas futbolam. Es jūtu līdzi mūsu futbolam!”
LFF.lv: Kāds ir valstsvienības galvenā trenera secinājums par Latvijas U-17 jauniešu futbola izlases spēlēm UEFA Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā savās mājās?
Marians Pahars: “Pirmkārt, domāju, ka šajā vecumā nav būtiski runāt par to, kur labāk spēlēt – mājās vai izbraukumā. Nacionālo izlašu vai klubu līmenī tam jau ir nozīme, jo gūtie vārti izbraukumā pie neizšķirta rezultāta ir divkārši vērtīgi. Skaidrs ir tas, ka puiši guvuši neatsveramu pieredzi – tas ir galvenais, ko var uzsvērt, jo pieredzes šādā līmenī mūsu futbolistiem trūkst un tas ir manāms. Redzams, ka izlases galvenais treneris Igors Stepanovs ir veicis lielu darbu – komanda ir ļoti labi organizēta, futbolisti spēlē ar lielu vēlēšanos – tas ir acīmredzams. Bez attiecīgā noskaņojuma spēlēt pret Spāniju nebūtu iespējams, jo pretējā gadījumā varētu zaudēt vairāk vārtus. Mūsu komanda ar pilnu nopietnību gatavojas spēlēm, treneru štābs veic lielu darba apjomu. Es to vienkārši zinu, jo mēs ar Igoru Stepanovu strādājam kopā. Vienlaikus skaidrs, ka pašreizējā situācijā vēl ir grūti līdzvērtīgi sacensties ar tādām komandām kā Polija un Spānija. Tās ir spēcīgas komandas, kurās notiek ievērojama spēlētāju selekcija un futbolisti jau šādā vecumā spēlē Eiropas vadošajos klubos. Iemesli ir vairāki, arī spēlētāju individuālā meistarība pretiniekiem ir pārāka. Arī tas apstāklis, ka mēs esam ziemeļu valsts, kur cilvēks vēlāk kļūst pieaudzis, ietekmē šos procesus. Nepieciešami vēl pāris gadi, lai mūsu puiši pieaugtu, gūtu pieredzi un atrastos ilgāk šādos konkurētspējīgos apstākļos. Jā, arī mūsu apstākļos tiek rīkoti Baltijas Kausi un citi starptautiski turnīri, kur futbolistiem ir iespēja gūt pieredzi spēlēs ar līdzvērtīgiem pretiniekiem. Šādos apstākļos mūsu reģionā mēs apspēlējam mūsu pretiniekus, bet ar Poliju u Spāniju konkurēt mums ir pagaidām grūti. Ar to visu, spēlējot ar Eiropas futbola modes noteicējiem Spāniju, skaidrs, ka mēs izspiežam no sevis visu, ko mēs varam. No otras puses, mums jāattīstās, jāprogresē un jāpilnveidojas visos aspektos. Primāri, tas ir atkarīgs no ieguldītā darba jaunatnes klubos un treneriem, kas strādā ar šiem puišiem. Ir lietas, kuras izlases nometnes laikā šajā īsajā posmā vienkārši nav iespējams uzlabot. Treneris izlasē var noteikt spēles taktiku un stratēģiju, kā sagatavoties un spēlēt. Treneris izlasē var spēcīgi motivēt un noskaņot futbolistus spēlēm. Turpretim tehniskajiem pamatelementiem treneris izlasē spēlētāju nevar sagatavot. Tam visam jānotiek spēlētāja attīstības agrākos posmos jaunākā vecumā.
Šajā ziņā es novēlu visiem mūsu klubiem gan pilnveidoties pašiem, gan arī izglītot savus spēlētājus. Spēlētājus klubi gatavo pamata diviem mērķiem – spēlēm Latvijas izlasē un iekļūšanai kādā lielākā klubā spēcīgākā čempionātā. Lai mūsu futbolisti tur spēlētu, viņiem jābūt ne tikai konkurētspējīgiem savā līmenī, bet arī viņiem jābūt vispārīgi attīstītiem bez vājām vietām. Tām kvalitātēm, ar ko ir apveltīti futbolisti, tām jābūt apslīpētām pilnībā. Ja spēlētājs ir apveltīts bez kāda konkrēta futbola elementa, var teikt viņš ir nolemts. Tikai pilnvērtīgi un apmācīti spēlētāji tālāk var sastādīt konkurenci pārējiem. Šis jau ir tas vecums, kad futbolistiem praktiski jau ir jābūt gataviem kā profesionāliem spēlētājiem. Protams, lai tos sasniegtu – nepieciešama pacietība, azarts un smags darbs. Es apbrīnoju un cienu trenerus, kas strādā ar jaunajiem futbolistiem. Saprotu, cik ļoti grūts un atbildīgs ir šis darbs. Tas ir interesants darbs, taču tas prasa arī ļoti daudz enerģijas. Protams, Latvijā ir talantīgi jaunie spēlētāji. Taču lai kaut kas no šiem futbolista izdotos, trenējot viņus šādā vecumā, neko faktiski nedrīkst aizmirst.”
LFF.lv: Vai šajās U-17 kvalifikācijas spēlēs Rīgā ir vērojams kādas jaunas tendences Eiropas futbola attīstībā? Vai ir kādi spēlētāji, kuri ir īpaši izcēlušies šajā turnīrā?
Marians Pahars: “Nebūtu pareizi kādu spēlētāju šobrīd varbūt izcelt. Skaidrs, ka ir lietas, kuras ir acīmredzamas. Spānijas izlase ir ļoti organizēta, spēlē ar lielu bumbas kontroli. Varbūt par nožēlu pārējiem pretiniekiem, Spānijas izlase pieļauj ļoti maz kļūdas savās darbībās. Viņu spēlētāji laukumā darbojas brīvi un pārliecinoši – tas savukārt nāk līdz ar pieredzi. Kad mūsu spēlētāji, tiekoties ar Spāniju, spēlēs atraisīti, tad būs labāk. Šajā ziņā mūsu puišiem vēl ir, kur augt. Puišiem nepieciešams mācīties spēlēt atbrīvoti un pārliecinoši. Individuālā spēlētāju meistarība spāņiem ir pārāka. Piemēram, viņu septītais numurs [Jordi Mboula – LFF.lv] jau šobrīd rada pilnvērtīga un pieauguša spēlētāja iespaidu. Neskatoties uz savu vecumu, viņš ir tehniski un taktiski labi apmācīts futbolists. Pēc pāris gadiem, kad viņš pieaudzēs savu muskuļu masu, viņš var spēlēt labā līmenī. Arī Polijas izlases rindās varam izcelt spēlētājus ar 10. un 11. numuru [Mikołaj Kwietniewski un Bartosz Wiktoruk – LFF.lv] attiecīgi. Arī viņi ir gatavi spēlētāji. Šeit mēs runājam par spēlētājiem, kas jau šodien pārstāv spēcīgus klubus.”
Latvijas Futbola federācija
