Laika posmā no 21. līdz 29.septembrim Ventspilī risinājās treneru izglītības seminārs Kurzemes reģiona treneriem, kura organizēšanas laiks tika izvēlēts saskaņā ar šajā pilsētā notiekošo Latvijas Jaunatnes finālsacensībām U12 vecuma grupā futbolā 8 pret 8.

Semināra dalībnieki tika sadalīti četrās grupās, katrai grupai tika dots uzdevums novērot un analizēt trīs komandas visa finālturnīra gaitā. Pēc finālturnīra treneri prezentēja atskaiti par katru analizēto komandu, norādot uz komandas spēles stilu, kā arī plusiem un mīnusiem spēlētāju tehniskajā, taktiskajā, fiziskajā un psiholoģiskajā sagatavotībā. Īpaša saruna tika atvēlēta trenera darbības analīzei un vērtējumam – „vai trenera darbība spēles laikā palīdz komandai vai traucē?”

Pēdējā semināra diena tika veltīta treneru praktiskajai darbībai. Treneri, ņemot vērā iepriekšējo dienu finālturnīra komandu novērtējumu, plānoja un vadīja treniņu vingrinājumus. Vingrinājumi tika vērsti uz spēlētāju tehnisko un taktisko trūkumu novēršanu. Pēc vingrinājumu vadīšanas, treneri analizēja izmantoto vingrinājumu piemērotību izvēlētā uzdevuma atrisināšanai.

Semināra otrās dienas beigās klātesošajiem treneriem bija iespēja dzirdēt U12 finālturnīra uzvarētāju komandas galvenā trenera Igora Kičigina komentāru par notikušajām sacensībām, komandas sniegumu un treniņu procesa galvenajiem aspektiem. Igors Kičigins strādā ar šo FK „Ventspils OC” komandu tikai gadu, gada laikā izaudzinot jaunos čempionus.

 „Spēlētājiem nepieciešams mācīt ātri pieņemt lēmumus, kā arī mācīt tos realizēt dzīvē. Svarīgākais, ko nepieciešams meklēt un attīstīt savos spēlētājos, ir futbola intelekts, tehnika un ātra lēmuma pieņemšana. Turpretim, spēlējot pret kādu komandu, nepieciešams pēc iespējas samazināt laiku viņiem pieņemt lēmumu,” izteicās Igors Kičigins. „Daudz laika tiek pievērsts tehnikai un spēles izpratnei – futbola spēles taktikas pamata principiem. No fiziskajām spējām attīstām ātrumu un veiklību, parasti nedēļas pirmajā pusē. Daudz tiek strādāts uz spēlētāju psiholoģiskās sagatavošanas,” Uz jautājumu par čempionu treniņu procesu atbild treneris.

 „Bērniem nepieciešams ļaut radoši pieiet spēlei, vajag ļaut viņiem pašiem pieņemt lēmumu. Trenerim nepieciešams ar savu uzvedību laukuma malā palīdzēt spēlētājiem būt pārliecinātiem par savām spējām un savu spēli. Skaļa spēles analizēšana un „jautājumu” uzdošana spēlētājiem traucē,” sava darba panākumu noslēpumu atklāj Igors Kičigins.

Latvijas Futbola federācijas Izglītības daļa vēlas izteikt lielu pateicību Ventspils Olimpiskā centra vadītājam Aleksandram Kohanam par pirmklasīgo organizāciju un rūpēm visa turnīra gaitā, kā arī FK „Ventspils OC” par sniegto infrastruktūru un komandām semināra teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām.

LATVIJAS U12 FINĀLSACENSĪBU KOMANDU ANALĪZES KOPSAVILKUMS

Latvijas Futbola federācija piedāvā Latvijas U12 finālsacensību komandu analīzes īsu kopsavilkumu, kuras autori ir Ventspilī notikušā semināra dalībnieki un LFF izglītības instruktori.

Biežāk izmantotās taktiskās shēmas:
1-3-3-1 izmantoja piecas komandas, tai skaitā, arī turnīra uzvarētāji;
1-2-3-2 izmantoja četras komandas;
un pa vienai komandai izmantoja shēmu 1-1-3-1-2, 1-3-1-3 un 1-2-4-1

Spēles stils komandām bija dažāds un ar dažādiem panākumiem. Komandas, kuras spēja dominēt, izmantot īsās, vidēji garās piespēles pa zemi, kā arī izmantot laukuma plašumu biežāk guva panākumus.

Arī komandas stiprās puses, bija atšķirīgas lielākai daļai komandu. Kopīgā iezīme - treneri šī turnīra laikā centās maksimāli izmantot savu komandu potenciālu. Tāpēc seminārā sagatavotajā analīzē kā stiprās puses tiek minētas – fiziskā sagatavotība, disciplīna un pašatdeve, īsās piespēles, divcīņas, kā arī saskaņota darbība aizsardzībā.

Komandas vājās puses – komunikācijas trūkums starp spēlētājiem, vienpusīga tehniskā sagatavotība, līderu trūkums, standartsituāciju izspēle, lēns lēmumu pieņemšanas ātrums.

Standartsituāciju izpilde lielākajai daļai komandu bija stipri vienveidīga - ar auta metieniem pa līniju uz priekšu divcīņā un centrējumiem soda laukuma vidū. Tomēr bija komandas, kuras standartsituāciju izpildei piegāja radošāk un spēja gūt vārtus. Kā piemēru var minēt, izpildīto stūra sitienu caur īsajām piespēlēm, kas noslēdzās ar brīvu sitiena pozīciju soda laukuma vidū. Atzīstama ir arī dažu komandu soda sitienu izpildītāju precizitāte. Viens no viņiem vienas spēles laikā trāpīja tālajā vārtu augšējā stūrī divas reizes.

Trenera ietekme uz spēles gaitu visām komandām bija liela, bet veids kā treneris ietekmēja savas komandas sniegumu atšķīrās. Vairums treneru vēlējās ar savu darbību pilnībā vadīt visas spēles situācijas un lēmumu pieņemšanas brīžus. Bija treneri, kuri nodarbojās ar skaļu savas komandas sniegumu izvērtēšanu. Tomēr bija arī komandas, kuras treneri vadīja ar pārliecību savā darbā, uzticību spēlētājiem un veicinošu uzvedību laukuma malā.

Analīzes beigās lūdzām trenerus novērtēt komandu sagatavotību četros aspektos – tehniskā sagatavotība, taktiskā sagatavotība, fiziskā sagatavotība un psiholoģiskā sagatavotība. Novērtējot šos aspektus piecu baļļu sistēmā rezultātu kopsavilkums bija:
Tehniskā sagatavotība – 3 balles (3,25)
Taktiskā sgatavotība – 3 balles (3,12)
Fiziskā sagatavotība – 4 balles (3,66)
Psiholoģiskā sagatavotība – 3 balles (3,29)


Latvijas Futbola federācija