Pasaules kausa izcīņa šovasar vēlreiz apliecina, kāpēc futbols ir pasaulē populārākā spēle. Es Pasaules kausam sekoju kopš 1994. gada, un ilgu laiku tieši mans pirmais pa naktīm vērotais čempionāts man šķita etalons emociju, zvaigžņu un neaizmirstamu spēļu ziņā. Taču šis turnīrs ir pārsniedzis manas ekspektācijas gan ar spēļu kvalitāti un atmosfēru, gan to, kā futbols spēj vienot cilvēkus dažādās pasaules malās.
Turnīra norise trīs valstīs ir apliecinājums tam, cik daudzveidīgs un globāls ir kļuvis futbols. Katra no rīkotājvalstīm turnīram piešķir savu raksturu, bet kopumā ir izdevies radīt notikumu, kas piesaista miljardiem līdzjutēju. Meksikā futbols ir kā reliģija. ASV prot pārvērst futbolu par pasaules līmeņa notikumu, savukārt Kanāda, lai gan futbols tur nav populārākais sporta veids, pēdējos gados ir paveikusi milzīgu darbu tā attīstībā. To apliecina gan spēlētāju kvalitāte, gan infrastruktūra, gan spēja uzņemt augstākā līmeņa sacensības. Šir ir retais Pasaules kauss, kura vajadzībām nav bijis nepieciešams speciāli būvēt nevienu stadionu. Tas apliecina ilgtspējīgu pieeju un esošās infrastruktūras efektīvu izmantošanu. Neraugoties uz sarežģīto fonu, ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un dažādajiem viedokļiem, futbols atkal pierāda savu spēju saliedēt un ļaut sportam kļūt par galveno.
Pirms turnīra netrūka skeptiķu, kuri uzskatīja, ka paplašinātais formāts samazinās spēļu kvalitāti. Manuprāt, noticis ir tieši pretējais. Konkurence ir kļuvusi plašāka, turnīrs devis iespēju sevi apliecināt jaunām futbola valstīm, netrūkst pārsteigumu un spilgtu stāstu. To apliecina arī skatītāju interese, jo grupu turnīra spēles vien klātienē apmeklēja aptuveni pieci miljoni līdzjutēju, stadioni ir piepildīti, turnīra norisē iesaistīti ap 300 000 akreditētu cilvēku. Neviens cits sporta notikums pasaulē apjoma un intereses ziņā tam nelīdzinās.
Protams, neiztiek bez diskusijām par tiesnešu lēmumiem un citām pretrunām. Tā ir neatņemama futbola sastāvdaļa. Arī tiesneši ir cilvēki un pieļauj kļūdas. Tāpat kā pasaules labākie uzbrucēji mēdz neiesist tukšos vārtos. Emocijas, spriedze un milzīgā atbildība ir daļa no šīs spēles, un tieši tas futbolu padara tik aizraujošu līdz pat pēdējai sekundei.
Šis ir pirmais Pasaules kauss ar 48 komandām, un tas jau ir pārrakstījis vairākus rekordus. Futbols mūsu acu priekšā turpina attīstīties, un šādu turnīru panākumi nozīmē arī lielākas investīcijas futbola attīstībā visā pasaulē – infrastruktūrā, jaunatnes futbolā, treneru izglītībā un sociālajos projektos. No tā iegūst visi, tostarp arī Latvijas futbols, jo spēcīgāka starptautiskā futbola vide rada vairāk iespēju attīstīt futbolu arī pie mums.
Manuprāt, finālā tiksies divas objektīvi labākās šī turnīra izlases. Man šajā spēlē nav favorītu, vienkārši jābauda augstākās klases futbols. Kopumā uzskatu, ka šis ir veiksmīgākais un interesantākais Pasaules kausa turnīrs, kāds jebkad ir bijis. Tieši šādos turnīros dzimst jaunas futbola zvaigznes, neaizmirstami stāsti un iedvesma nākamajai paaudzei. Esmu pārliecināts, ka arī Latvijā šīs emocijas iedvesmos arvien vairāk bērnu un jauniešu izvēlēties futbolu.
Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko
