Šobrīd ir apokopta statistika par periodu no 2011. gada (šajā periodā LFF rīcībā ir visu spēļu ieraksti), un pēdējos piecpadsmit gados visvairāk rezultatīvu piespēļu Latvijas izlases labā ir Robertam Savaļniekam. Viņš asistēja vismaz 9 Latvijas izlases vārtu guvumos, vēl divas reizes pēc viņa aktivitātēm pretinieki raidīja bumbu savos vārtos. Un te tad sākas uzskaites pirmās grūtības nepietiekamas skaidrības un vienotības apstākļos par to, kas ir un kas nav uzskatāma par asistēšanu futbolā. Kliedējot neskaidrības, meklējām asistēšanas definīcijas un FIFA praksi.

ASISTĒŠANAS DEFINĪCIJA

Starptautiskā Futbola federāciju asociācija jeb FIFA oficiāli uzskaitīja asistēšanu sākot ar 1986. gada Pasaules kausu Meksikā. FIFA Tehniskā darba grupa nolēma izcelt arī visu vārtu asistentus. Lai noteiktu, kas ir un kas nav asistēšana vārtu guvumā, FIFA Tehniskā darba grupa nonāca pie šādiem kritērijiem:

• vārtu guvumā asistē pēdējās piespēles autors,
• turklāt par asistentu var uzskatīt arī spēlētāju, kurš veica piespēli pirms rezultatīvās piespēles autora, ja viņa darbība bija izšķiroša vārtu gūšanā,
• ja vārti tika gūti pēc atlēkušās bumbas, asistenta statuss pienākas spēlētājam, kura sitiens bija vārtu rāmī,
• pēc vārtiem, kas gūti no 11 metru soda sitiena vai ar realizētu tiešo brīvsitienu, par asistentu uzskatāms spēlētājs, pret kuru tika izdarīts pārkāpums,
• ja vārtu guvējs patstāvīgi izkārtoja sev vārtus (ar apspēlēšanu un/vai solo reidiem), nav identificējams asistents
• tāpat vārtu guvumam nav asistenta, ja vārtu guvējs izmanto pretinieku kļūdaino piespēli.

No augstāk minētajiem FIFA darba grupas noteiktajiem kritērijiem izriet vairākas būtiskas nianses. Pirmā no tām - nav korekti asistēšanu futbolā dēvēt par rezultatīvu piespēli, kā tas pamatoti iegājies basketbolā un hokejā, jo futbolā asistēt vārtu guvumā iespējams arī ar nopelnītu sodu, nevis tikai ar piespēli. Otrā nianse, ko izgaismo FIFA definīcijas - vienam vārtu guvumam ir iespējami pat vairāki asistenti, ja viņa darbība bija izšķiroša vārtu gūšanā. Tiesa, mūsdienās šāda pieeja futbolā netiek piekopta.

Visplašāk pieņemtais regulējums neparedz noteikt asistentus vārtu guvumos, kad aizsardzības komandas spēlētājs raida bumbu savos vārtos, lai gan fantāziju līgās un atsevišķos portālos asistēšanu mēdz saskatīt arī tādās epizodēs. Robertam Savaļniekam būtu par divām asistēšanām vairāk, ja mēs skaitītu viņa neapstrīdamos nopelnus vēl divos vārtu guvumos: 2023. gadā Armēnijā un 2021. gadā Rīgā pret Turciju. Taču, atbilstoši vispārpieņemtajiem regulējumiem, tajos vārtu guvumos nepienākas asistēšanas statuss.

Pat bez to divu epizožu uzskatīšanas par asistēšanu Savaļnieks ir pēdējo 15 gadu laika labākais rezultatīvo piespēļu autors Latvijas izlasē, tuvākos konkurentus apsteidzot pat par trim asistēšanas epizodēm. Un viņa gadījumā nav vairs aplami teikt rezultatīvas piespēles.

No augstāk minētā saraksta visai droši var teikt, ka Aleksejs Višņakovs un Aleksandrs Cauņa, visticamāk, asistējis vairāk vārtu guvumos, jo Aleksejs līdz noteiktajam 2011. gada periodam paguva aizvadīt 35 spēles izlases kreklā (tajās spēlēs Latvija guva 41 vārtus), savukārt Aleksandrs 21 spēli valstsvienībā aizvadīja līdz 2011. gadam.

No citiem futbolistiem, kas, visticamāk, ir vieni no visu laiku labākajiem asistentiem Latvijas izlasē, varam minēt Māri Verpakovski (asistējis vismaz 7 reizes), Andreju Rubinu (vismaz 6), Juri Laizānu (vismaz 5), varbūt arī Imantu Bleideli, Vitāliju Astafjevu. Identificēt labākos asistentus par periodu līdz 2011. gadam būtu nākamais uzdevums, lai iegūtu precīzākus datus par periodu pēc neatkarības atjaunošanas.

Tikmēr šobrīd varam pateikt, ka Roberts Savaļnieks ir labākais asistents Latvijas izlasē vismaz pēdējos 15 gados. Ar pirmo rezultatīvo piespēli viņš izcēlās Latvijas izlases pirmajā spēlē pēc atgriešanās "Daugavas" stadionā - 2018. gada vasarā 1:0 uzvarā pār Igauniju, asistējot Jānim Ikauniekam. Vēl pēc dažām dienām viņš turpat "Daugavas" stadionā izkārtoja pirmos vārtus izlasē Robertam Uldriķim spēlē Latvija - Azerbaidžāna. Uldriķim Savaļnieks asistēja vēl divas reizes 2022. gada mājas spēlē pret Andoru.

Ja skatāmies uz sportiski svarīgākajām asistēšanām Savaļnieka izpildījumā, jāmin viņa rezultatīvās piespēles uzvarās pār Austriju (1:0), pērn izbraukumā pār Andoru (1:0) un šī gada martā pār Gibraltāru (1:0). Interesanti, ka pirmo rezultatīvo piespēli "Skonto" stadionā pieredzējušais aizsargs veica tikai šī gada martā pret Gibraltāru.