"Jāsaka, ka pirmais puslaiks bija tāds nervozāks un saraustītāks mūsu darbībās. Droši vien tāpēc, ka pretinieces iznāca laukumā ar nedaudz citādāku zīmējumu nekā pēdējos divos gados. Tas mums bija neliels pārsteigums.

Savukārt ja skatāmies uz otro puslaiku, uz spēlētāju maiņām, gribas teiks, ka izdevās šo to parotēt, pielāgot mūsu taktisko zīmējumu tā, lai viss nostrādā. Pret Ziemeļmaķedoniju bija jau gaidāms, ka mačs būs principiāls, spraigs, saspringts un emocionāli ne tas vienkāršākais. Tā arī bija. Par pretiniecēm varu teikt, ka viņas ļoti izteikti spēlēja uz tām savām līderēm, kas savā ziņā ir arī saprotams. Galu galā uzvarējām, tātad varam teikt, ka mūsu plāns izdevās. Protams, ielaistajos vārtos neizsekojām pretinieču darbībām, neizpildījām uzdevumu. Bet pozitīvi ir tas, ka iesitām par vieniem vārtiem vairāk. Tas nav maznozīmīgi.

Priecēja Karlīnas gūtie divi vārti. Sevišķi, ņemot vērā, ka otrais posms klubā viņai ir nedaudz sarežģītāks, un tas varēja atsaukties arī uz viņas pārliecību. Tiešām prieks, ka caur izlases prizmu varējām dot viņai iespēju atgūt pārliecību.

Tāpat ļoti stabils sniegums vārtos Elzas [Strazdiņas - LFF.lv] izpildījumā. Tāpat varam izcelt arī Olgas Ševcovas un Gabrielas Andersones sniegumu, bet, protams, kopumā patika visa komanda, kā tā funkcionēja. Ir lietas, ko vēl varam uzlabot, bet izskatās, ka spēles zīmējums sāk likties kopā.

Nākotnes sakarā gan jākonstatē, ka ir viens aspekts, kurā noteikti visām mūsu spēlētājām ir jāliek klāt. Tā ir fiziskā sagatavotība. Ticu, ka meitenes to apzinās, saprot un sāks pie tā strādāt."