Taču par Renāra pieredzi futbola laukumos ar traumām – mazliet vēlāk. Vispirms atskatīsimies uz 16 gadu vecumā Mančestras "United" skautu redzeslokā pabijušā Renāra ceļu līdz valstsvienībai. Varslavāns neapšaubāmi ir viens no savas paaudzes talantīgākajiem Latvijas futbolistiem, bijis viens no līderiem visa vecuma jauniešu izlasēs, sākot jau no U-17 vecumposma. U-21 izlasē gan Renārs neuzkavējās ilgi, jo ātri vien tika piesaistīts nacionālās izlases nometnēm.

Debija Latvijas izlasē Renāram padevās visādā ziņā neaizmirstama. 2021. gada 7. jūnijā pārbaudes spēlē Diseldorfā pussargs nospēlēja 11 minūtes, kad mūsu valstsvienība Manuela Neijera simtajā mačā izlases kreklā iesildīja pirms Euro 2020 Vāciju.

Renārs Varslavāns debitēja Latvijas izlasē 2021. gada 7. jūnijā pārbaudes spēlē pret Vāciju.

"Visas superzvaigznes pretī. Devos laukumā jau pie rezultāta 1:7, bet gribēju parādīt sevi pēc iespējas labāk, gribēju labi nospēlēt ar bumbu. Bija diezgan liels stress. Skaidrs, ka tā ir tikai draudzības spēle, tomēr tā ir nacionālā izlase – augstākais, ko var sasniegt," par savu debiju valstsvienības kreklā saka pats Renārs.

2022. gada marta nometnē Varslavāns pārbaudes mačā pirmoreiz izlases rindās devās sākumsastāvā, bet to sezonu pabojāja traumas. Vēl pēc gada marta nometnē pussargs pirmoreiz izlasē izbaudīja kvalifikācijas spēļu garšu (vienu minūti uzvarētā spēlē Gibraltārā neskaitīsim!). Vispirms viņš nospēlēja 20 minūtes 41 tūkstoša skatītāju priekšā pret Īriju, bet vēl pēc dažām dienām – 21 minūti 30 tūkstošu fanu priekšā pret Velsu, tiekot arī pie labas sitiena iespējas.

"Tu redzēsi, šosezon Renārs būs viens no virslīgas atklājumiem, šis būs viņa gads. Viņš ir atguvies un uzņēmis patiešām labu formu," šo rindu autoram pēc spēles Velsā teica Latvijas izlases iepriekšējais galvenais treneris Dainis Kazakevičs.

Pēc mača Kārdifā Renārs tosezon nospēlēja vairs tikai četras spēles kluba rindās, tad guva nopietnu traumu, kas viņu izsita no ierindas līdz gada beigām.

2024. gada marts. Latvijas izlasei pirmā treniņnometne jaunā galvenā trenera Paolo Nikolato vadībā Kiprā. Pēc pirmā treniņa visi pūš un elš, gados vecākie futbolisti smejoties jautā, vai šī ir pirmssezonas nometne. Jaunākie futbolisti, Renāru ieskaitot, jūtas labi, strādājot šādā intensitātē. Sākas otrais treniņš Kiprā, un drīz vien pēc iesildīšanās nākas attapties, ka lielā grupa trenējas bez Varslavāna. Deja vu! Renārs, pagalam sašļucis un domīgs, sēž uz soliņa un vēro, kā pārējā komanda trenējas. Viņš te iestrēdzis uz vismaz nedēļu bez iespējām trenēties vai jebkā palīdzēt komandai.

Renārs Varslavāns Latvijas izlases pirmajā un otrajā treniņā 2024. gadā.

Treniņa laikā pie garā sašautā Varslavāna pieskrēja viens no izlases trenera asistentiem Masimo Paganīns, lai izrādītu rūpes par savainoto. Tāpat taču skaidrs, ka Renārs tajā brīdī bija morāli sagrauts, un galvā varēja šaudīties tikai viens jautājums: "Kāpēc atkal?"

"Nesatraucies, tu atgriezīsies atpakaļ un būsi vēl labāks!" Paganīns centās uzmundrināt Latvijas futbolistu.

"Okei," Renārs atmeta.

"Nē, šis nav okei, bet tu atgriezīsies labāks. Saprati?"

Par laimi, šoreiz savainojums nebija tik nopietns, un Renārs jau pēc mēneša atgriezās spēļu apritē. Savā sezonas pirmajā spēlē sākumsastāvā viņš guva vārtus "Valmiera FC" uzvarā pār FK "Tukums 2000"/"Telms". Un līdz izlases nometnei jūnijā paguva aizvadīt desmit spēles kluba rindās. Baltijas kausa izcīņā Varslavāns atkal tika uzaicināts uz izlasi. Un divās spēlēs Liepājā viņš pierādīja, ka ir pelnījis vietu valstsvienības sākumsastāvā.

Baltijas kausa pirmajā mačā pret Lietuvu Renārs nāca laukumā uz maiņu uz 28 minūtēm, bet jūnija duelī pret Fēru salām bija sākumsastāva spēlētājs un rezultatīvas piespēles autors Andreja Cigaņika vārtu guvumā.

Paolo Nikolato apmierināts ar Renāra Varslavāna sniegumu šovasar Baltijas kausa izcīņā.

UEFA Nāciju līgas pirmajā mačā Armēnijā Varslavāns iesaistījās spēlē tikai no soliņa uz deviņām minūtēm, bet turpinājumā viņš bija sākumsastāvā četrās no piecām spēlēm, rudenī kļūstot par vienu no Latvijas izlases galvenajiem spēlētājiem vidējā līnijā. Pēc atgriešanās no Armēnijas Varslavāns Rīgā guva savus pirmos vārtus Latvijas izlases labā, taču viņa pienesums komandas sniegumā bija plašāks un daudzpusīgāks.

Aizvadīto minūšu ziņā Varslavāns varbūt arī nebija Latvijas izlases līderis šajā UEFA Nāciju līgā, bet vairākos citos aspektos – gan. Ar 1,8 dribliem vidēji spēlē viņš bija labākais mūsu valstsvienībā. Ar 1,8 atņemtām bumbām vidēji spēlē viņš ir dalītā trešā vietā mūsu izlasē (tikpat arī Aleksejam Saveļjevam). Varslavāns šoruden bija trešais aktīvākais sitienu izpildītājs mūsu izlasē (1,2 sitieni vidēji spēlē), atpaliekot tikai no Jāņa Ikaunieka un Dario Šita, trešais labākais izšķirošo piespēļu autors (0,7 vidēji spēlē) un otrs aktīvākais izprovocētajos pārkāpumos (1,5 reizi vidēji spēlē pretinieki apturēja Varslavānu tikai ar noteikumu pārkāpumu).

Ja ar to kādam vēl nav gana, nevar neizcelt Varslavāna veikto fiziskā darba apjomu. Tajās trīs spēlēs, kurās Renārs nospēlēja pa 90 minūtēm, latviešu pussargs bija visvairāk noskrējušais futbolists abu komandu rindās. Fēru salās Renārs tika nomainīts pirms kompensācijas laika, tāpēc divi fērieši sakrāja par simt metriem vairāk. Taču būtību tas nemaina – Renārs laukumā atstāj visus spēkus par Latvijas izlasi, viņš skrien daudz un ātri (allaž viens no ātrāko sprintu autoriem mūsu komandā), paveic milzu darba apjomu un šoruden bija produktīvs komandas spēlētājs.

"Jānospļaujas trīsreiz pār plecu un jāpiesit trīsreiz pie kādas koka virsmas (smaida) – es ceru, ka jā, sliktākais jau ir aiz muguras. Tā sanācis, ka lielākas un mazākas traumas traucējušas, sevišķi izlasē," par savām pērnajām traumām oktobrī teica Varslavāns.

Jautāts par savainojumu periodā gūtajām mācībām, Renārs apliecina, ka radis savus secinājumus. "Noteikti tas, ka jāizbauda futbols, jāizbauda katra spēle, katrs treniņš. Nekad nevari būt drošs, vai negadīsies vissliktākais no variantiem. Futbola dzīve var beigties ļoti ātri un negaidīti, tāpēc cenšos katru dienu baudīt treniņu, visu procesu, it īpaši izlasē. Ar laiku un pieredzi esmu iemācījies arī neskriet ar galvu sienā, bet visu darīt prātīgāk. Stiepties, atjaunoties, iesildīties – tas viss ir ļoti svarīgi. To iemācās tikai ar traumām, kas atsēdina."

Varslavānam šis bija labs gads. Atliek vien novēlēt vēl labāku nākamo gadu, kurā pieredzēt vēl vairāk priecīgu brīžu un baudīt futbolu ar jaunu pārliecību. "Man pašam par lielu pārsteigumu tieši šajā brīdī es visvairāk izbaudu tieši taktiskos treniņus. Iepriekš man tas mazāk patika, gribēju tikai vairāk darboties ar bumbu, spēlēt, sist pa vārtiem, bet šobrīd man ļoti patīk taktika, citādākas idejas, ko dod katrs treneris. Arī izlasē ir daudz savādāki taktiskie manevri, kas ir jāmācās, un tieši šobrīd es to izbaudu treniņos daudz vairāk nekā agrāk."