Iepriekš šogad UEFA apstiprināja izmaiņas savā ieņēmumu sadales modelī, cita starpā paredzot palielināt solidaritātes maksājumus klubiem, kas nepiedalās UEFA klubu sacensību līgas fāzē. Ja iepriekš ārpus Eirokausiem palikušie klubi caur solidaritātes maksājumiem varēja pretendēt uz 4% no ienākumiem, kurus ģenerē Čempionu līga, Eiropas līga un Konferences līga, tad tagad šie līdzekļi ir auguši līdz 7% atzīmei jeb 308 miljoniem EUR ikgadēji.

UEFA apstiprinātie kritēriji finansējuma sadalei nosaka, ka piecu vadošo valstu (Anglija, Spānija, Itālija, Vācija un Francija) klubiem tiks novirzīta nemainīga summa – 10 miljoni EUR katrai valstij, bet pārējo 50 UEFA dalībvalstu finansējuma portfelis būs audzis no 135 līdz 258 miljoniem EUR.

Noteikts, ka 70% no šīs summas tiks sadalīti, pamatojoties uz attiecīgo UEFA valstu reitingu, bet 30% būs proporcionāli summām, ko sacensību naudas balvās saņems katras federācijas pelnošākais klubs. Līdzekļi ir paredzēti valstu augstāko līgu klubiem, kas nepiedalās UEFA klubu sacensību līgu fāzē, bet daļa no līdzekļiem ar augstākās līgas klubu piekrišanu var tikt novirzīti attiecīgās valsts pēc spēka otrās līgas klubiem.

Sekojoši par 2024./2025. gada sezonu fiksētā summa Latvijas klubiem saskaņā ar reitingu būs 3 134 000 miljoni EUR (līdz šim 1 371 000 miljoni EUR), bet mainīgā summa būs atkarīga no veiksmīgākā kluba sekmēm Eirokausos, tomēr zināms, ka tie būs vismaz 500 000 EUR. Iepriekš, radot īpašu mehānismu, kas sasaistīts ar klubu sportisko līmeni un atbilstību LFF izvirzītajiem jaunatnes sistēmas kritērijiem, tika nodrošināts, ka visi šie līdzekļi nonāk klubu rīcībā un tiek ieguldīti to jaunatnes segmenta attīstībā.

Arī turpmāk LFF ar šī UEFA atbalsta instrumenta palīdzību ir ieinteresēta klubu jaunatnes un citu svarīgu segmentu stiprināšanā, kā arī piedāvā virslīgas klubiem vienoties par maksimāli iespējamās līdzekļu daļas - 15% - novirzīšanu 1. līgas klubiem. Pārējie līdzekļi vienādās daļās tiktu sadalīti visiem virslīgas klubiem, turklāt arī gadījumos, ja kāds virslīgas vai 1. līgas klubs neatbildīs prasībām, summa tiktu sadalīta proporcionāli pārējiem virslīgas klubiem.

Lai klubi kvalificētos līdzekļu saņemšanai, tiem ir jāatbilst noteiktiem UEFA klubu licencēšanas kritērijiem, starp kuriem noteicošās ir jaunatnes futbola attīstības prasības.

Klubu atbilstība finansējuma saņemšanai no LFF puses tiktu vērtēta pakāpeniski, katrā no sezonām motivējot klubus pilnveidot savu darbību. Ja 2024./2025. gada sezonai no klubiem tiek gaidīta LFF apstiprināta jaunatnes futbola attīstības programma un atbilstība minimālajām juridiskajām prasībām, tad 2025./2026. gada sezonā klāt nāktu konkrētas prasības par jaunatnes komandu skaitu, treneru kvalifikāciju, medicīnisko nodrošinājumu, kavēto maksājumu citiem klubiem neesamību un attiecīga mehānisma ieviešanu, lai aizsargātu un nodrošinātu jauno spēlētāju labklājību un nodrošinātu viņiem drošu vidi, piedaloties kluba organizētajās aktivitātēs.

Attiecīgi 2026./2027. gada sezonā jau esošās prasības papildinātu prasības par ikgadējiem finanšu pārskatiem, treniņu laukumu atbilstību LFF prasībām, līdzjutēju koordinatora esamību, futbola sociālās atbildības stratēģijas ieviešanu un sieviešu futbola attīstību.

"Esam pateicīgi UEFA par būtisko atbalsta pieaugumu, kas sniedz jaunas iespējas mūsu futbola klubiem. Šie līdzekļi palīdzēs veicināt jaunatnes futbola attīstību un nodrošināt kvalitatīvāku futbola vidi visos līmeņos. Turpināsim strādāt ciešā sadarbībā ar klubiem, lai garantētu, ka pieejamie resursi tiek izmantoti atbildīgi un stratēģiski, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību gan mūsu klubiem, gan futbolam kopumā," pauž LFF prezidents Vadims Ļašenko.