1 | Brīdī, kad vārtsārgs pieskarās bumbai ar rokām, asistents bija apmēram piecus metrus pat no aizsargājošās komandas priekšpēdējā spēlētāja, kaut gan asistentam bija visas iespējas, lai tiktu līdz, kā minimums, aizsargam. No savas pozīcījas asistents nevarēja precīzi noteikt, vai bumba nija iekšā soda laukumā, vai ārpus tā, tomēr asistents deva šādu informāciju komunikācijā. VAR rūpīgi pārbaudīja situāciju, tomēr no pieejamo kameru rakursiem nebija iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka visa bumbas projekcija būtu ārpus soda laukuma līnijas, līdz ar to VAR pareizi neiesaistījās un apstiprināja tiesneša lēmumu laukumā.

2 | Pārkāpums savā soda laukumā vārtsarga izpildījumā pret uzbrucēju. Tomēr piespēles brīdī uzbrucējs atradās aizmugurē. Līdz ar to tiesnesis, saskaņā ar VAR protokolu, nosvilpa un ar žestu parādīja, ka viņa lēmums ir 11 metru soda sitiens, un, redzot, ka asistents šajā situācijā nofiksējā aizmuguri, uzreiz pacēla roku – aizmugures pārkāpums. VAR pārbaudīja situāciju un apstiprināja, ka uzbrucējs bija aizmugurē, līdz ar ko spēle tika atsākta ar netiešo brīvsitienu par labu aizsargājošajai komandai. Ja aizmugures pārkāpuma nebūtu, stātos spēkā tiesneša lēmums par 11 metru soda sitiena piešķiršanu. Ņemot vērā, ka pārkāpums atbilstu DOGSO (acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšana) kritērijiem, tiesnesis parādītu vārtsargam dzelteno kartīti, jo vārtsargs pārkāpa noteikumus, mēģinot spēlēt bumbā.

3 | Uzbrucējs mēģinājā spēlēt bumbā, tomēr aizsargs fokusējās nevis uz to, lai spēlētu bumbā, bet uz pretinieka apturēšanu. Aizsargs iniciēja kontaktu kājās, klupinot pretinieku. Tiesnesim, atrodoties rekomendējamā pozīcijā, jāsaprot divcīņas būtība un jāpieņem attiecīgs lēmums – 11 metru soda sitiens, kas šajā situācijā, diemžēl, netika izdarīts.

4 | Uzbrucējs nospēlēja bumbā pretinieku soda laukumā un saņēma sitienu pa kāju no aizsarga. Tiesnesis nepareizi ļāva spēlei turpināties. Šajā spēlē tika izmantota VAR tehnoloģija. VAR tiesnesis, pārbaudot dīvcīņu, pareizi rekomendēja tiesnesim pārskatīt epizodi pie monitora, pēc kā tiesnesis pareizi izmainīja savu sākotnēji kļūdaino lēmumu un pareizi lēma par 11 metru soda sitienu.

5 | Uzbrucējs, kustoties uz bumbu, gatavojās pieņemt to no partnera. Aizsargs kavēja nospēlēšanu bumbā un uzsita uzbrucējam pa kāju, kas ir pārkāpums neuzmanības dēļ. Tiesnesis kļūdaini ļāva spēlei turpināties. Pareizs lēmums būtu paziņot par 11 metru soda sitienu bez disciplināras sankcijas pielietošanas.

6 | Uzbrucējs sit bumbu pa vārtiem, bumba skar aizsarga roku. Tiesnesis komunikācijā informē, ka, viņaprāt, aizsarga roka ir lejā, līdz ar to, pat ja bija bumbas kontakts ar roku, tiesneša ieskatā tas nav pārkāpums. VAR pārbaudīja situāciju un kļūdaini nerekomendēja tiesnesim epizodes pārskatīšanu pie monitora, uzskatot, ka nav pierādījumu, ka aizsargs nospēlēja bumbu ar roku. Tomēr kreisās aizvārtu kameras rakurss un īpaši labās aizvārtu kameras rakurss skaidri parāda, ka bumba skar aizsarga roku un maina lidojuma virzienu. Ņemot vērā, ka aizsarga roka bumbas un rokas kontakta brīdī ir daļēji izstiepta un padara ķermeni lielāku, pareizs lēmums būtu 11 metru soda sitiena piešķiršana.

7 | Neskatoties uz to, ka bumbas kontakts ar aizsarga roku notika pēc komandas biedra sitiena, tiesnesis pareizi lēma par 11 metru soda sitienu, jo bumba lidoja diezgan garu distanci vidējā ātrumā, un, kas galvenais, aizsargs izdarīja acīmredzamu papildu kustību pretī bumbai.

8 | Aizsargs, skrienot aiz uzbrucēja, ar savu celi iniciēja kontaktu ar uzbrucēja kāju, izdarot klupināšanu. Tās ir sodāms kontakts, bet diemžēl ne tiesnesis, ne VAR nespēja pareizi interpretēt šo situāciju.

9 | Aizsargs bezatbildīgi kā instrumentu izmantoja savu roku gaisa divcīņā, rupji pārkāpjot noteikumus. Tiesnesis bija modrs un pareizi parādīja pārkāpējam par to otro dzelteno un sarkano kartīti.

10 | Tukuma komandas spēlētājs iestājās divcīņā ar pretinieku ļoti rupjā manierē, necenšoties spēlēt bumbā, bet, lielā ātrumā lecot ar taisnu kāju, izmantojot radzes, ietriecās spēlētāja kājā virs potītes. Ar savu rīcību pārkāpējs skaidri apdraudēja pretinieka drošību un veselību. Tiesnesis parādīja pārkāpējam tikai dzelteno kartīti, kat gan pareizs lēmums būtu noraidīt pārkāpēju no laukuma, parādot viņam sarkano kartīti.

11 | "Apzināta spēle" (izņemot apzinātu spēli ar roku) ir tad, kad spēlētājs kontrolē bumbu ar iespēju:

• piespēlēt bumbu komandas partnerim;
• iegūt kontroli pār bumbu; vai
• izsist bumbu (piemēram, ar kāju vai galvu)

Ja piespēle, mēģinājums iegūt pozīciju vai bumbas izsišana, ko veic spēlētājs, kurš kontrolē bumbu, ir neprecīza vai neveiksmīga, tas nenoliedz faktu, ka spēlētājs 'apzināti spēlēja' bumbu. Attiecīgi būtu jāizmanto šādi kritēriji kā rādītāji, ka spēlētājs kontrolēja bumbu, un līdz ar to 'apzināti spēlēja' bumbu:

• Bumba virzījās no attāluma un spēlētājam bija skaidrs skats uz to
• Bumba nekustējās ātri
• Bumbas virziens nebija negaidīts
• Spēlētājam bija laiks koordinēt ķermeņa kustības, t.i., tas nebija instinktīvas stiepšanās vai lēkšanas gadījums, vai kustība, kas veidoja nepilnīgu kontaktu/kontroli
• Bumbu, kas kustas pa zemi ir vieglāk spēlēt nekā bumbu gaisā.

Pēc esošo kameru rakursa nav saprotams, kurš pēdējais nospēlēja bumbā. Tomēr, ja bumbu pēdējais skāra aizsargs, tad, saskaņā ar Spēles Noteikumu 11. punktu, šādu pieskārienu nevar kvalificēt kā apzinātu spēli.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamo aizmugures pārkāpumui šajā situācijā jāvertē no pēdējā uzbrukošās komandas spēlētāja pieskāriena. Šādā situācijā tiesneša un asistenta komunikācijai ir svarīga ietekme pareizā lēmuma pieņemšanai.

12 | Acīmredzams grūdiens mugurā, tomēr tiesnesis nefiksēja pārkāpumu.

Ņemot vērā uzbrucēja ātrumu, bumbas kontroli, pozīciju laukumā, attālumu no vārtiem un abu tuvāku aizsargu pozīciju un ātrumu, šīs pārkāpums ietilpst "pierobežas" kategorijā starp SPA (daudzsološa uzbrukuma apturēšana) un DOGSO (acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšana). Ņemot vērā minēto, VAR neiesaistījās pie jebkādā tiesneša lēmuma, kas šajā epizodē bija pareizi.