1 | Pārkāpējs nepaspēj nospēlēt bumbā un izveido kontaktu ar pretinieka kāju, izmantojot radzes. Ņemot vērā nepilnīgu kontaktu, vidēju intensitāti/ātrumu un to, ka pārkāpējs jau kontakta laikā saliec kāju, cenšoties samazināt kontakta ietekmi uz pretinieku, pārkāpums ir bezatbildīgs. Sagaidāms lēmums būtu dzeltenās kartītes parādīšana šajā epizodē, tomēr tiesnesis tikai fiksēja pārkāpumu bez disciplinārās sankcijas pielietošanas.

2 | Bumbu nekontrolē neviens no spēlētājiem, to vispirms spēlē RFS un uzreiz pēc tam arī "Riga FC" spēlētājs. Pēc nospēlēšanas bumbā "Riga FC" spēlētājs turpina kustību ar bumbu un trāpa ar buci pretiniekam mazliet zem ceļgala, pēc kā uzreiz saliec kāju. Ņemot vērā minēto, ka arī to, ka kontakts nav pilns, pārkāpums ir uz robežas, bet, kā minimums – bezatbildīgs un rupjš, tātad dzeltenās kartītes vērts. Tiesnesis atradās labā pozicijā, tomēr kļūdaini nefiksēja pārkāpumu, bet VAR pareizi, saskaņā ar VAR protokolu, neiesaistījās epizodē.

3 | Tukuma komandas spēlētājs iesaistījās divcīņā ar pretinieku ļoti rupjā manierē, necenšoties spēlēt bumbā, bet lielā ātrumā lecot ar taisnu kāju, izmantojot radzes, ietriecās spēlētāja kājā. Ar savu rīcību pārkāpējs apdraudēja pretinieka drošību un veselību. Tiesnesis bija koncentrējies un pareizi parādīja "Tukuma" spēlētājam tiešu sarkano kartīti.

4 | Nav saprotams, vai uzbrucējs pie vārtu laukuma sitiena brīdī bija aizmugures stāvoklī vai uz vienas līnijas ar priekšpēdējo aizsargu. Ja pieņemam, ka uzbrucējs ir aizmugures stāvoklī, jāsecina, ka viņš pie vārtu laukuma neizdarīja nekādas papildu kustības, kas ietekmētu vārtsarga iespējas reaģēt uz sitienu. Vārtsargs redzēja sitiena brīdi un bumbas trajektoriju visa lidojuma laikā, līdz ar to aizmugures pārkāpuma fiksēšana šeit būtu atbalstāms, bet ne sagaidāms lēmums.

5 | Piespēles brīdī var likties, ka uzbrucējs atradās aizmugures stāvoklī. Tomēr, saskaņā ar tiesnešu vadlīnijām, tiesneša asistents šaubīgā robežsituācijā dod priekšroku uzbrūkošai komandai, kā rezultātā tiek gūti vārti. VAR rūpīgi un profesionāli pārbaudīja situāciju un pareizi apstiprināja vārtu guvumu – aizmugures pārkāpuma nebija.

6 | Tiesnesis kļūdaini nepiešķīra 11 metru soda sitienu šajā epizodē. Bumbas apturēšana ar aizsarga roku savā soda laukumā ir sodāma rīcība, jo aizsarga roka kontakta brīdī ar bumbu tika izstiepta no ķermeņa, palielinot ķermeņa laukumu.

7 | Uzbrucējs ieskrēja ar bumbu soda laukumā un krita, mēģinot maldināt tiesnesi, lai tiktu piešķirts 11 metru soda sitiens. Tiesnesis bija uzdevumu augstumos un modrs – apturēja spēli, piešķirot netiešo brīvsitienu par labu aizsardzības komandai, ka arī parādīja pārkāpējam likumsakarīgu dzelteno kartīti par simulāciju.

8 | Aizsargs kritienā atbalstījās uz vienas rokas, bet ar otru spēlēja bumbā. Acīmredzams pārkāpums. Tomēr 11 metru soda sitienam nav jābūt piešķirtam, jo pirms spēles ar roku uzbrucējs, divcīņā ar aizsargu, iesita aizsargam ar roku kakla rajonā. Pareizs lēmums šajā situācijā būtu piešķirt tiešo brīvsitienu par labu aizsardzības komandai, tomēr tiesnesis ļāva spēlei turpināties.

9 | Saskaņā ar spēles noteikumiem, vārtu guvums tiek ieskaitīts, kad bumba ar pilnīgi visu savu proekciju ir aiz vārtu līnijās. Šajā situācijā ļoti iespējams, ka bumba ar visu savu projekciju nešķērsoja vārtu līniju, līdz ar to tiesnešu lēmums ļaut spēlei turpināties ir apstiprināms.

10 | Tiesneša asistents, atrodoties teicamā pozīcijā, pieņēma teicamu lēmumu. Fakts, ka bumba ar visu savu projekciju ir aiz vārtu līnijas, ir skaidri redzams no tehniskās stadiona kameras. Tomēr no tiem kameru rakursiem, kuri bija pieejami VAR, minēto pierādījumu nevar redzēt. Līdz ar to VAR neiejaucās.