"Protams, vienmēr ir patīkami uzvarēt spēles un turnīrus, arī futbolistus vienmēr jāmotivē tiekties pēc uzvarām. Pirmās bažas pirms šīs nometnes bija par to, ka daudzi spēlētāji, kurus vēlējāmies redzēt pie sevis, šoreiz bija aizņemti ar vidusskolas eksāmenu kārtošanu. Nācās meklēt alternatīvus risinājumus, meklēt papildu spēlētājus, tāpēc šajā nometnē tika uzaicināti vairāki gadu jaunāki spēlētāji.

Pēc spēles čaļiem godīgi pateicu - pat tad, ja nebūtu uzvarējuši lietuviešus, futbolisti parādīja, ka ir spējīgi izpildīt to, ko no viņiem prasa. Vai futbola Dievs atdarīja par centību, vai tiešām bijām pelnījuši gūt otros vārtus - tas jau otršķirīgi.

Kopumā vērtējot, tieši jaunākie puiši sevi ļoti labi pierādīja. Kas mums un, es uzskatu, arī visam Latvijas futbolam kopumā ir svarīgi, lai mums būtu ātri un tehniski spēlētāji. Ja esam spēcīgāki apspēlēšanā viens pret vienu, tad kādā no laukuma daļām varam izveidot skaitlisko pārsvaru.

Es ieraudzīju tādus futbolistus, pats viņus neatradu. Daži no viņiem ir, kā mēs sakām, leģionāri. Viņiem ir britu īpašības - vienmēr izsalkuši. Ne tikai spēlē, bet katrā treniņā. Domāju, ka arī pārējie čaļi, to redzot, katrā treniņā velkas viņiem klāt.

Man ļoti patika ideja, ka šajā nometnē mēs mācījāmies un gatavojāmies nākamajiem eksāmeniem. Uzskatu, ka eksāmenu nokārtojām. Spēlē pret igauņiem, manuprāt, bijām labāki ar bumbu. Divus golus paši sev atvedām, bet tā ir daļa no mācību procesa. Ar Lietuvu kļūdiņu varbūt bija vairāk, bet pelnīti uzvarējām."