1 | Uzbrucējs pretinieka soda laukumā pirmais spēlē bumbu ar kāju, toties aizsargs nokavē un iesit ar kāju pa pretinieka kāju no mugurpuses. Tas ir sodāms kontakts, tomēr tiesnesis ļauj spēlei turpināties, jo neredzēja pārkāpumu spēlētāja Nr. 14 dēļ, kurš pārkāpuma brīdī aizsedza skatu tiesnesim. VAR pareizi pārbaudīja situāciju un rekomendēja tiesnesim vēlreiz novērtēt iepriekš minēto divcīņu, pārskatot to pie monitora. Pēc pārskatīšanas tiesnesis izmainīja savu sākotnējo lēmumu un pareizi piešķīra 11 metru soda sitienu.

2 | Aizsargam un uzbrucējam ir vienāds attālums līdz bumbai. Abu spēlētāju kājas tiecas pēc bumbas un izveido kontaktu, līdz ar to nav pamata jebkādam pārkāpumam no abu spēlētāju puses. Tiesnesis pareizi ļāva spēlei turpināties. VAR pārbaudīja epizodi un pareizi apstiprināja tiesneša lemumu.

3 | Vārtsargs slikti apstrādā bumbu un attlaiž to no sevis. Uzbrucējs uzreiz iestājas cīņā par bumbu un uz īsu brīdi to kontrolē, kad saņem sitienu no vārtsarga pa kāju, un abi krīt. Pārkāpums. Tiesnesis kļūdaini ļāva spēlei turpināties. Būtu jābūt piešķirtam 11 metru soda sitienam.

4 | Pieskaršanās bumbai ar aizsarga roku savā soda laukumā nav sodāma, jo spēlētāja roka atradās dabiskā stāvoklī, nepalielinot ķermeni, ka arī bumbu no ļoti neliela attāluma virzīja pretinieku spēlētājs, un tas bija negaidīti aizsargam, tāpēc viņam nebija fizisku iespēju izvairīties no saskares ar bumbu, kā arī nelielā rokas kustība bija dabiska, un to izraisīja spēlētāja ķermeņa biomehaniskās kustības, piezemējoties laukumā pēc lēciena. Ņemot vērā šos kritērijus, tiesneša lēmums ļaut spēlei turpināties ir pareizs.

5 | Tiesneša asistents centrējuma brīdī saskaņā ar VAR protokolu pielieto "kavēto karogu" (delayed flag), jo uzskata, ka uzbrucējs atrodas aizmugurē. Seko vārtu guvums, un asistents paceļ karogu, fiksējot aizmuguri. Saskaņā ar VAR protokolu tam jāpārbauda, vai pirms vārtu guvuma bija aizmugures pārkāpums, tomēr pirms to pārbaudīt VAR ir jāsaprot, kāds lēmums tika pieņemts laukumā. Lēmums laukumā – vārtu guvums un aizmugures pārkāpums pēc "kavēta karoga". VAR kļūdījās jau no paša sākuma, saprotot, ka ir gūti vārti, un nekoncentrējoties uz to, ka laukuma lēmums ir "aizmugure", un līdz ar to no tā sakot pārbaudīt, vai vārti bija gūti pareizi.

Ņemot vērā lielo spēlētāju burzmu soda laukumā, VAR tehnoloģija ļāva uzzīmēt tikai līniju pēc priekšpēdējā aizsarga (pēdējājs ir vārtsargs). Ņemot vērā, ka nav iespējams uzzīmēt otro līniju (pēc uzbrucēja), no šī kameras rakursa nav iespējams pierādīt, vai uzbrucējs atrodas aizmugures stāvoklī. Līdz ar to saskaņā ar VAR protokolu tam jāakceptē lēmums, kāds ir pieņemts laukumā, tātad - "aizmugure". Kā minēts iepriekš, VAR no paša sākuma koncentrējās uz to, ka ir gūti vārti, palaižot garām, ka lēmums laukumā ir "aizmugure". Rezultātā VAR kļūdaini paziņo tiesnesim, ka "vārtu guvums ir apstiprināts", un tiesnesis laukumā to arī parāda. Pēc īsa brīža AVAR vērš VAR uzmanību uz to, ka lēmums laukumā ir "aizmugure", līdz ar to, ja VAR nevar pierādīt pārkāpumu, ir jāakceptē tiesnešu lēmums laukumā - "aizmugure". Apzinoties notikušo, VAR vēlreiz sazinājās ar tiesnesi un pateica tagad jau pareizu informāciju, ka vārtu guvums nav jāieskaita, jo laukuma lēmums - "aizmugure" - ir apstiprināts. Pēc tam tiesnesis vēlreiz ar žestiem parāda VAR ekrānu un nofiksē aizmugures pārkāpumu. 

6 | Uzbrucējs pirmais spēlē bumbā ar kāju un tiek klupināts no aizsarga puses. Tiesnesis kļūdaini ļauj spēlei turpināties un nesaskata pārkāpumu. VAR pareizi pārbauda situāciju un konstatē, ka bijis pārkāpums no aizsarga. Ņemot vērā to, ka pārkāpuma brīdī uzbrucējs kontrolēja bumbu un viņam bija acīmredzama iespēja gūt vārtus, jo citi aizsargi nebija tuvumā, VAR rekomendē tiesnesim epizodes pārskatīšanu laukumā, lai vēlreiz novērtētu situāciju. Pēc pārskatīšanas tiesnesis pareizi nozīmē tiešo brīvsitienu no pārkāpuma vietas un parāda sarkano kartīti aizsargam par acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšanu.

7 | Uzbrucējs pirmais spēlē bumbā ar galvu un tiek aizturēts no aizsarga puses. Tiesnesis, atrodoties optimālā pozīcijā, pareizi izvērtē situāciju un pareizi parāda sarkano kartīti par acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšanu. VAR pārpauda epizodi un pareizi akceptē tiesneša lēmumu.

8 | "Riga FC" komandas spēlētājs Nr. 3, kuram jau ir dzeltenā kartīte, klupina pretinieku. Pārkāpēja pretinieks pats iedod intensitāti epizodei un pārkāpumam. Pats pārkāpums - klupināšana - nedod pamatu kvalificēt to kā bezatbildīgu, līdz ar to brīdinājums, īpaši otrais, būtu kļudains. Tiesnesis pareizi izvērtē epizodi un nozīmē tiešo brīvsitienu par labu BFC "Daugavpils" bez disciplinārām sankcijām.

9 | Grobiņas SC/LFS spēlētājs Nr. 20 bīstami paceļ kāju ar nolūku nospēlēt bumbā. Redzot, ka bumbu ar galvu nospēlē FS "Metta" spēlētājs Nr. 20, viņš aptur kājas kustību, paspējot izvairīties no kontakta. Šajā brīdī FS "Metta" spēlētājs Nr. 20, nospēlējot bumbā, simulē pārkāpumu pret viņu, un tiesnesis kļūdaini brīdina Grobiņas SC/LFS spēlētāju, kuram šis brīdinājums ir otrais spēlē, un noraida viņu. Pārkāpējs neizdara neko, lai būtu brīdināms, nerunājot par otro dzelteno kartīti. Šādos gadījumos, ja tiesnesim ir pārliecība, jāsoda FS "Metta" spēlētājs par simulāciju ar dzelteno kartīti. Dinamikā grūta epizode, kas neatceļ nepareizu tiesneša lēmumu šajā situācijā.

10 | Pārkāpējs nokavē un, pielietojot radzes, izveido kontaktu ar pretinieka kājas augšējo daļu. Salīdzinoši zema intensitāte, taču slikta kontakta vieta. Tiesnesis parāda pārkāpējam dzelteno kartīti, kas šādā robežsituācijā tiek atbalstīta. VAR pareizi neiesaistās un apstiprina tiesneša lēmumu.