1 | Aizsargs cīņā ar pretinieku savā soda laukumā, cenšoties nospēlēt bumbā, to neizdara, bet izveido acīmredzamu kontaktu ar uzbrucēja kāju, izdarot bezatbildīgu pārkāpumu. Grūtā situācijā tiesnesis pareizi traktē divcīņu un piešķir 11 metru soda sitienu. Svarīgākais, ka tika piešķirts 11 metru soda sitiens, tomēr par rupju (bezatbildīgu) pārkāpumu pārkāpējam vajadzēja piešķirt dzelteno kartīti.

2 | Vārtsargs spēlē bumbā un pēc tām klupina uzbrucēju. Klupināšana nav rupja vai ļoti rupja, tāpēc tiesnesis pareizi ļauj spēlei turpināties un nepiešķir 11 metru soda sitienu.

3 | Aizsargs ar divām rokām grūž pretinieku, kas acīmredzami ietekmē viņa spēju cīnīties par bumbu. Pārkāpums, 11 metru soda sitiens ir piešķirts pareizi.

4 | Akcentēts grūdiens mugurā pirms uzbrucējs var izmantot savu acīmredzamo iespēju gūt vārtus. Tiesnesis diemžēl neatrodas optimālā pozīcijā un neidentificē pārkāpumu. Diemžēl VAR nekorekti pārbauda incidentu, neizanalizē visas pieejamās kameras un nepareizi nerekomendē tiesnesim epizodes pārskatīšanu ar nolūku izmainīt savu lēmumu ļaut spēlei turpināties. Pareizs lēmums būtu 11 metru soda sitiena piešķiršana par acīmredzamu vārtu gūšanas iespējas liegšanu. Ņemot vērā, kā aizsargs pārkāpa noteikumus, nemēģinot cīnīties par bumbu, aizsargam būtu jāpiešķir tiešā sarkanā kartīte.

5 | Grūtā situācijā tiesnesis pieņēma nepareizu lēmumu piešķirt 11 metru soda sitienu. Pirmais pie bumbas ir aizsargs, un uzbrucējs pats iniciē kontaktu uz aizsarga kāju brīdī, kad tā jau pieskaras bumbai.

6 | FS "Jelgava" komandas spēlētājs sit ar roku pa seju pretiniekam, kad tiesneša uzmanība loģiski ir pievērsta situācijai un vietai, kur tajā brīdī notiek cīņa par bumbu. Pirmais tiesneša asistents redz situāciju un nodod nepareizu informāciju tiesnesim par nepieciešamību sodīt pārkāpēju ar dzelteno kartīti par nesportisku uzvedību.

Spēles noteikumi paredz, ka agresīva uzvedība ir, ja spēlētājs pret pretinieku, komandas biedru, komandas oficiālo personu, spēles oficiālo personu, skatītāju vai jebkuru citu personu pielieto vai mēģina pielietot pārmērīgu spēku vai brutalitāti brīdī, kad necīnās par bumbu, neatkarīgi no tā, ir vai nav bijis kontakts. Tāpat spēlētājs, kurš, necīnoties par bumbu, apzināti ar roku vai plaukstu sit pretiniekam vai jebkurai citai personai pa galvu vai seju, ir vainīgs agresīvā uzvedībā, ja vien pielietotais spēks nav bijis niecīgs.

Ņemot vērā minēto, pareizs lēmums šajā situācijā būtu nozīmēt tiešo brīvsitienu par labu BFC "Daugavpils" no pārkāpuma vietas un parādīt tiešo sarkano kartīti FS "Jelgava" spēlētājam par agresīvu uzvedību.

7 | Spēlētājs iesaistās divcīņā ar pretinieku lēcienā, pielietojot radzes un pārmērīgu spēku, ko tiesnesis diemžēl neidentificē. Pārkāpums nepārprotami apdraud pretinieka drošību, kaut arī pretinieks par laimi izvairās no pārkāpuma pilnas ietekmes. Šādos gadījumos pārkāpējam jāpiešķir tiešā sarkanā kartīte par ļoti rupju spēli.

8 | Aizsargs bezatbildīgi pārkāpj noteikumus pret uzbrucēju, vienlaikus, ņemot vērā spēlētāja ar bumbu ātrumu, pārkāpuma vietu un attālumu no vārtiem, ka arī uzbrūkošo un aizsargājošo spēlētāju kustību un izvietojumu, liedzot uzbrucējam acīmredzamu iespēju gūt vārtus. Tiesnesis laukumā parāda dzelteno kartīti. VAR pareizi iesaistās epizodē, rekomendējot tiesnesim epizodes pārskatīšanu. Tiesnesis pareizi atcēla iepriekš parādīto dzelteno kartīti un pareizi parādīja tiešo sarkano kartīti par acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšanu.

9.1, 9.2 | Līdzīgas sarežģītas epizodes, kur tiesneši pieņēma kļūdainus lēmumus, sodot pārkāpējus ar dzeltenajām kartītēm par daudzsološa uzbrukuma pārtraukšanu. Abās situācijās pārkāpumi atbilst acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšanas kritērijiem - spēlētāja ar bumbu ātrums, pārkāpuma vieta un attālums no vārtiem, uzbrūkošo un aizsargājošo spēlētāju kustība un izvietojums. Svilpe, tiešais brīvsitiens un sarkanā kartīte abās epizodēs ir sagaidāmais lēmums.

10.1, 10.2 | Pretēji iepriekšējām situācijām, šajās epizodēs pārkāpumi atbilst daudzsološa uzbrukuma apturēšanas kritērijiem, jo vismaz viens aizsargs, ņemot vērā spēlētāja ar bumbu ātrumu, pārkāpuma vietu, attālumu no vārtiem, uzbrūkošo un aizsargājošo spēlētāju kustību un izvietojumu, var iejaukties un iesaistīties divcīņā ar uzbrucēju. Abās situācijās sagaidāmais disciplinārais lēmums ir dzeltenā kartīte pārkāpējam, tomēr 10.2 situācijā tiesnesis diemžēl kļūdījās, parādot tiešo sarkano kartīti.

11.1, 11.2, 11.3 | Visās situācijās komandu oficiālās personas (11.1) un spēlētāji (11.2, 11.3) uzvedas nesportiski, necienot tiesnešus, ar vārdiem un žestiem apstrīdot viņu lēmumus. Tiesneši ir instruēti šādos vai līdzīgos gadījumos pielietot nulles toleranci, disciplināri sodot pārkāpējus ar abu krāsu kartītēm, ņemot vērā pārkāpuma nopietnību. Diemžēl 11.1 un 11.2 situācijā pēc atklātiem nesportiskiem žestiem tiesnešu virzienā spēlētāji izvairās no dzeltenajām kartītēm.

12 | Centrējuma brīdī uzbrucējs pie vārtu līnijas atrodas aizmugures stāvoklī. Aizsargs neapzināti nospēlēja bumbā, jo viņam nebija laika koordinēt ķermeņa kustības, pēc kā bumba atleca pie aizmugures stāvoklī esoša uzbrucēja, kurš iesaistījās aktīvā spēlē, gūstot priekšrocību no savas pozīcijas. Saskaņā ar noteikumiem par aizmugures stāvokli un vadlīnijām šādu epizožu vērtēšanā tiesneša asistents bija uzmanīgs un modrs, pareizi šajā situācijā nofiksējot aizmugures pārkāpumu.