Romāns Kvačovs:

"Visupirms jau vēlos pateikties mūsu spēlētājām par fantastisko spēli. Mača gaitā viss ritēja kā pa amerikāņu kalniņiem, taču ne uz brīdi netikas nolaistas rokas, laukumā tika atstāti visi spēki. Tāpat liels paldies mūsu līdzjutējiem par atbalstu. Gan tiem, kuri skatījās spēli klātienē, gan tiem, kuri atbalstīja pie ekrāniem. Tas mums ir ļoti svarīgi.

Jāsaka, kopumā bija ļoti interesanta spēle, ar daudz vārtu guvumiem un vēl nerealizētiem momentiem. Tikai žēl, protams, ka neizdevās uzvarēt. Mēs ļoti labi zinājām, kā spēlē un spēlēs Ziemeļmaķedonijas izlase, bijām ļoti labi izanalizējuši pretinieces. Šajā spēlē mūsu futbolistes parādīja sevi no vislabākās puses. Visas taktiski-tehniskās lietas, par kurām runājām pirms spēles un ko prasījām no mūsu spēlētājām, spēles laikā tika izpildītas ļoti augstā un profesionālā līmenī. Mēs iesitām trīs labus vārtus, bija ļoti laba bumbas kontrole. Snieguma ziņā tā bija laba spēle, var būt ar to apmierināts."

Sandra Voitāne:

"Es uzskatu, ka mēs labi aizvadījām spēli, bet pietrūka koncentrēšanās pie standartsituācijām. Lielāko daļu spēles mēs kontrolējām bumbu, veidojām bīstamus momentus, tomēr veiksme nebija mūsu pusē vārtu gūšanas iespēju reālizēšanas ziņā.

Pirmie gūtie vārti mums deva pārliecību par to, ka mēs varam kontrolēt spēli, un pie tā arī bija jāpieturas, bet koncentrēšanās zuduma dēļ mums neizdevās to noturēt līdz spēles beigām. Noteikti jāuzlabo sniegums divcīņās un standartsituācijas pie mūsu vārtiem, kā arī momentu realizāciju.

Es gribētu pateikties visam meitenēm par pašatdevi un cīņas sparu, un par to, ka līdz spēles beigām mums joprojām bija ticība un pārliecība, ka mēs varam izlīdzināt rezultātu vai arī pat uzvarēt. Pagājušā gada spēle viesos pret Moldovu pierādīja, ka nav nozīmes, kāds rezultāts uz tablo - degsme cīnīties tālāk nepazūd."