Ja iepriekš ārpus Eirokausiem palikušie klubi caur solidaritātes maksājumiem varēja pretendēt uz 4% no ienākumiem, kurus ģenerē Čempionu līga, Eiropas līga un Konferences līga, tad turpmāk šie līdzekļi būs auguši līdz 7% atzīmei jeb 308 miljoniem EUR ikgadēji (iepriekš – 175 miljoni EUR). Līdz ar to kopējais solidaritātes maksājumu apmērs, ieskaitot līdzekļus klubiem, kas piedalījušies Eirokausu kvalifikācijas sacensībās, būs audzis līdz 440 miljonu EUR atzīmei.

Līdztekus tam palielināsies arī kopējie prēmiju apmēri par dalību Eiropas klubu sacensībās.

Šīs izmaiņas tiks ieviestas no 2024./2025. gada sezonas, kas sakrīt ar izmaiņām Čempionu līgas formātā, un būs spēkā līdz 2027. gadam.

"Eiropas klubu futbolā kopējai izaugsmei un tā pienesumam pārējai sabiedrībai ir svarīgs progress un tiekšanās un pilnveidošanos visos līmeņos. Jaunumi, kurus esam saņēmuši no UEFA puses, runā tieši par to – Eiropas futbolam ir jāaug visos līmeņos un lielo turnīru panākumiem ir jāpalīdz progresēt visai šī sporta veida piramīdai," pauž LFF prezidents Vadims Ļašenko. "Latvijā no šī ieguvēji būs gan virslīgas un 1. līgas klubi, gan akreditētās akadēmijas, kam tiks dotas plašākas iespējas ieguldīties savā nākotnē un jauno spēlētāju sagatavošanā."

Šis ir UEFA atbalsta instruments klubu jaunatnes sistēmu attīstībai. Radot īpašu mehānismu, kas sasaistīts ar klubu sportisko līmeni un atbilstību LFF izvirzītajiem jaunatnes sistēmas kritērijiem, visi šie līdzekļi nonāk klubu rīcībā un tiek ieguldīti to jaunatnes segmenta attīstībā.

Līdzās akadēmijām finansējums pienākas arī 1. līmeņa klubiem, turklāt garantētā daļa no finansējuma pienākas ne tikai Latvijas virslīgas klubiem, bet arī 1. līgas pārstāvjiem. Mainīgā daļa ir atkarīga no attiecīgā kluba jaunatnes sistēmas kritēriju izpildes jeb klubu akreditēšanas rezultātiem. Tāpat atsevišķa daļa no kopējā finansējuma tiek rezervēta klubu atbalstam, kuriem nav pārstāvniecības virslīgā vai 1. līgā, bet ir attiecīga jaunatnes sistēmas kritēriju izpilde.