Lai mērotu ceļu līdz pilnvērtīgai iekļaušanai Latvijas futbola ekosistēmā, sieviešu futbolam Latvijā bija vajadzīgs daudzu entuziastu ieguldījums gan komandu veidotāju, gan treneru, gan spēlētāju un tiesnešu lomās. Lai sieviešu futbols šodien būtu tur, kur ir tagad, tam bija nepieciešami vairāki ledlauži. Cienot vēsturi un visu iepriekš iesaistīto ieguldījumu sieviešu futbola attīstībā Latvijā, atskatīsimies uz pagātni, izceļot svarīgākos notikumus Latvijas sieviešu futbola izlases vēsturē un galvenos personāžus.

Starp citu, zīmīgi, ka jau šomēnes mūsu dāmām gaidāmi UEFA Nāciju līgas mači par iekļūšanu B līgā tieši pret Slovākiju, kas bija viena no mūsu dāmu pretiniecēm arī pirmajā oficiālajā turnīrā 1993./1994. gadā. Varēsim pie reizes salīdzināt, kā abām valstīm sekmējies ar sieviešu futbola attīstīšanu trīsdesmit gadu laikā.

Pirmais turnīrs un sekojošā nolikšana malā

Uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas gan sprunguļi netika likti, un jau 1993./1994. gadā Latvijas sieviešu izlase piedalījās UEFA Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Debiju starptautiskā līmenī Latvija piedzīvoja 1992. gadā ar pārbaudes spēli pret Baltkrieviju (0:0). Treneris Viktors Lukins pārliecināja LFF vadību, ka uz Jelgavas RAF sieviešu komandas bāzes ir iespējams izveidot arī Latvijas sieviešu futbola izlasi, kas būtu konkurētspējīga. Izloze grupā piespēlēja Slovākiju un Zviedriju. Pirmās tikšot apspēlētas noteikti, bet ar zviedrietēm varot cīnīties - tādas bija prognozes un izvirzītie mērķi pirms kvalifikācijas turnīra...

Debija Eiropas čempionātos beidzās ar 0:9 pret Zviedriju. Mēnesi vēlāk mājās atzīts arī Slovākijas pārākums (0:1). Ar to arī beidzās trenera Viktora Lukina trīs spēļu ilgā ēra pie Latvijas sieviešu futbola izlases vadības grožiem. Grupas otrajā aplī izlase tika uzticēta Vladimiram Serbinam. Rīgā zviedrietēm zaudēts ar 0:5, bet izbraukumā Slovākijai - ar 1:3. Pirmos vārtus Latvijas sieviešu futbola izlases labā guva Aleksandra Bezmenova. Pēc šiem mačiem LFF noņēma komandu no starptautisko turnīru aprites. Tā teikt, tika pieņemts lēmums nevis attīstīt sieviešu futbolu un palīdzēt tam, bet gan nolikt to malā.

Latvijas sieviešu futbola izlase 1993. gadā. Pirmā no labās - Latvijas izlases pirmo vārtu guvēja Aleksandra Bezmenova.

Eiropas čempionāta kvalifikācijā izlase atgriezās vien 2006. gadā. Bet līdz tam mūsu labāko dāmu izlasei bija tikai pārbaudes spēles ar kaimiņiem: Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju.

Bez dalības kvalifikācijā

Laika posmā no 1996. līdz 1998. gadam mūsu sieviešu futbola izlase aizvadīja vēl sešas spēles. Visas no tām - Baltijas kausa ietvaros. Grigorija Rožkova vadībā mūsu dāmas izcīnīja trīs uzvaras, vienu neizšķirtu un piedzīvoja divus zaudējumus. Līdz ar to Rožkovs ir statistiski veiksmīgākais treneris sieviešu futbola izlases vēsturē, bet jāpatur prātā, ka šajā periodā spēlēts tikai un vienīgi Baltijas valstu konkurences apstākļos. Pēc diviem 0:2 zaudējumiem 1998. gadā Lietuvai un Igaunijai sekoja piecu gadu pauze bez nevienas pašas spēles.

2003. gadā sieviešu futbola izlase tika atjaunota, tās vadīšana tika uzticēta Agrim Bandolim. "Šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal tika sapulcināta Latvijas sieviešu futbola izlase, kuras kodolu gan veidoja U-19 izlases spēlētājas," rakstīts "Sporta Avīzes" 2003. gada 23. septembra numurā (35. lpp.). Viena no tādām futbolistēm bija Katrīne Verreva, kura 2003. gadā uzspēlēja Latvijas WU-19 izlases sastāvā Eiropas čempionāta kvalifikācijā, kā arī nacionālās izlases rindās. Verreva izlases labā guvusi vismaz piecus vārtus (ne visu spēļu protokoli un vārtu guvēji ir mūsu rīcībā) un ir viena no rezultatīvākajām savas paaudzes spēlētājām. Tāpat rezultatīva bijusi arī Jeļena Duluba.

Arī pēc izlases atjaunošanas un "jaunās maiņas" iepludināšanas tajā rezultāti nebija spīdoši. No 2003. līdz 2009. gadam 36 mačos gūtas tikai trīs uzvaras un viens neizšķirts. Baltijas kausa ietvaros vienreiz ar 3:1 uzveikta Igaunija, pārbaudes spēlēs ar 4:3 pārspēta Lietuva un Agra Bandoļa pēdējā spēlē pie izlases vadības grožiem 1:0 pār Luksemburgu.

Latvijas sieviešu futbola izlase galvenā trenera Agra Bandoļa vadībā.

Šajā periodā jāizceļ arī 2006. gads, kad Latvija atgriezās Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Mini turnīrā Bosnijā un Hercegovinā tika piedzīvoti trīs zaudējumi trīs spēlēs: 0:3 pret Izraēlu, 1:4 pret Bosniju un Hercegovinu (vienīgie vārti komandas kapteinei Katrīnei Verrevai) un 0:1 pret Armēniju.

Pilnvērtīgā starptautisko maču apritē

2010. gadā LFF pieņēma stratēģisku lēmumu mērķtiecīgi attīstīt sieviešu futbolu. Par izlases galveno treneri kļuva Didzis Matīss, kurš šajā amatā nostrādāja vienpadsmit gadus. Šajā ērā Latvijas izlase ik pēc diviem gadiem piedalījās UEFA Eiropas čempionātu un FIFA Pasaules kausu kvalifikācijas priekšsacīkšu kārtās, regulārāk aizvadīja starptautiskās spēles ne tikai Baltijas valstu ietvaros, paralēli tam visam tika sekmēta arī pašmāju klubu ieinteresētība uzturēt sieviešu komandas un trenēt jaunās meitenes. Tas bija ilgstošs darbs un ilgtermiņa investīcijas no visu iesaistīto puses, un pakāpeniski izdevās arī uzlabot vietējo sieviešu futbola saimniecību.

Tūlītējus uzlabojumus rezultātu izteiksmē tas gan uzreiz nedeva, jo arī citas valstis lika lielāku akcentu uz sieviešu futbola segmenta attīstīšanu. Didža Matīsa ēras sākumā tika piedzīvotas sāpīgas sakāves pret Igauniju ar 1:7 un 0:5, bet pakāpeniski šo aizu līmenī izdevās samazināt.

Jau gadu vēlāk Latvijas nacionālā sieviešu izlase svinēja savu pirmo uzvaru oficiālajos kvalifikācijas ciklos - ar 1:0 uzveiktas dienvidu kaimiņienes lietuvietes. Vēl četrus gadus vēlāk jeb nākamajā EČ kvalifikācijā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai pārvarētu priekšsacīkšu kārtu. Grupā ar Moldovu, Luksemburgu un Lietuvu mūsu meitenes ieguva otro vietu, bet uz kvalifikācijas pamatkārtu tika tikai grupas uzvarētāja. Toreiz tā bija Moldova, kuru Latvija, pateicoties Lienes Vācietes gūtajiem vārtiem, pārspēja ar 1:0. Grupas liktenis, visticamāk, izšķīrās jau pirmajā spēlē, kad ar 3:4 tika atzīts Luksemburgas pārākums. Mača gaitā Latvijai bija 2:1 vadība, izdevās arī atspēlēties un panākt 3:3, bet kompensācijas laika piektajā minūtē luksemburgietes izrāva laimīgu uzvaru.

Vēl sāpīgāk vilciens gar degunu aizgāja 2017. gada pavasarī. FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas priekšsacīkšu kārtu Latvija iesāka ar 4:0 uzvaru pār igaunietēm, otrajā spēlē pret Kazahstānu mūsu dāmas otrā puslaika vidū panāca 2:0 savā labā, bet galu galā spēle beidzās ar 2:2. Tieši Kazahstāna vēlāk uzvarēja grupā un iekļuva nākamajā kārtā.

Didža Matīsa vadīšanas laikā Latvijas sieviešu futbola izlase sāka spēlēt regulāri gan kvalifikācijas turnīros, gan pārbaudes mačos arī ārpus Baltijas robežām. Konkrētā bilde no pārbaudes spēles Maltā. 

Toties būtisks bija progress vispārējos rezultātos - sākām ar 1:7 pret igaunietēm, turpinājām ar Igaunijas regulāru graušanu. No 2016. līdz 2019. gadam igaunietes tika pārspētas piecreiz pēc kārtas, turklāt allaž ar vairāk nekā vienu vārtu pārsvaru. Tobrīd Latvija bija sieviešu futbola līderis Baltijas reģionā. To lielā mērā sekmēja vairāku individuāli meistarīgu jaunās paaudzes spēlētāju ienākšana futbolā - Olga Ševcova, Anastasija Ročāne, Renāte Fedotova, Liene Vāciete, vēlāk līdera lomas uzņēmās arī gados jaunākās Sandra Voitāne, Viktorija Zaičikova, Karlīna Miksone. Īsāk sakot - izveidojās vesela paaudze ar labām sieviešu futbola meistarēm un pat pakāpenisks tās turpinājums.

Didža Matīsa vadībā mūsu sieviešu valstsvienība pieredzēja savus līdz šim labākos laikus. 2017. gadā tika aizvadīta astoņu nezaudētu spēļu sērija. Tās ietvaros gūtas četras uzvaras (divreiz pār Igauniju, pa reizei pār Maltu un Kipru) un četri neizšķirti (Igaunija, Kazahstāna, Gruzija, Lietuva).

Ielaušanās elitārā kompānijā

Sportiskā izaicinājuma ziņā absolūti lielākais notikums Latvijas sieviešu futbolā tika piedzīvots 2019. gada rudenī, kad jaunā Eiropas čempionāta kvalifikācijas formāta ietvaros Liepājā tika uzņemtas zviedrietes, kuras ir vienas no labākajām sieviešu futbola meistarēm pasaulē. Svētku dienu uzlaboja fakts, ka tieši Latvija izvirzījās vadībā. 14. minūtē Olga Ševcova raidīja bumbu pretinieču vārtos, bet galu galā piedzīvots zaudējums ar 1:4. Pret tik spēcīgu pretinieku tas gan likās ļoti labs iznākums.

Tiesa, tā spēle iesāka arī citu zīmīgu notikumu Latvijas sieviešu futbolā - ar to maču sākās rekordgarā 16 zaudējumu sērija un 18 spēļu sērija bez uzvarām. Zaudējumu sērijas pēdējais mačs bija 0:20 pret Angliju. Eiropā par futbolu atbildīgie saprata, ka lēmums pielīdzināt kvalifikācijas sistēmu tai, kāda ir vīriešiem, bijis vēl pāragrs.

Sieviešu futbola karognesējas

Lai gan informācija par sieviešu futbola izlases spēlēm līdz šim ir kopumā paskopa un atsevišķiem puzles gabaliņiem iztrūkstoša, "lielajā bildē" izdevies izkristalizēt Latvijas valstsvienības rekordistes aizvadīto spēļu un gūto vārtu ziņā. Anastasija Ročāne ar 72 spēlēm izlases kreklā ir pamanījusies aizvadīt vairāk nekā pusi no visām Latvijas sieviešu futbola izlases spēlēm. Viņai ar 60 mačiem seko tikai 2015. gadā izlasē debitējusī Karlīna Miksone, bet 58 mači ir Sandras Voitānes rēķinā. Pēdējai no viņām pieder arī cits būtisks ieraksts Latvijas sieviešu futbola vēsturē - ilūkstiete 2021. gadā debitēja spēcīgajā Vācijas Bundeslīgā, kļūstot par pirmo Latvijas futbolisti tik spēcīgā klubu čempionātā.

Visu laiku rezultatīvākās Latvijas izlases spēlētājas godu pēc LFF rīcībā esošajiem datiem šobrīd dala trīs spēlētājas. Renāte Fedotova, Sandra Voitāne un Karlīna Miksone valstsvienības labā guvušas pa 15 vārtiem. Viņas trijatā guvušas trešo daļu no visiem vārtiem Latvijas sieviešu futbola izlases vēsturē. Vēl 13 precīzi sitieni ir Olgas Ševcovas rēķinā. Savukārt vidēji spēlē gūto vārtu ziņā no jaunākajiem laikiem izceļama Lienes Vācietes rezultativitāte. Viņai izlases kreklā ir septiņi vārti 19 mačos.

 

Latvijas sieviešu futbola izlases statistika

Treneris	S	U	N	Z	GV	ZV	P	PvS	GVvS	ZVvS
Viktors Lukins	3	0	1	2	0	10	1	0.33	0	3.1
Vladimirs Serbins	2	0	0	2	1	8	0	0	0.5	4
Grigorijs Rožkovs	6	3	1	2	5	5	10	1.67	0.83	0.83
Agris Bandolis	36	3	1	32	25	124	10	0.28	0.69	3.44
Didzis Matīss	68	14	13	41	70	160	55	0.81	1.03	2.35
Romāns Kvačovs	25	5	4	16	33	83	19	0.76	1.32	3.32
Kopā	140	25	20	95	134	390	95	0.68	0.96	2.79

Būtiskākais gan ir tas, ka ledus ir sakustējies un ledus "iet". Savulaik novārtā atstātais sieviešu futbola segments pēdējās desmitgadēs ieguvis sistēmiskas aprises, nevis vairs tikai gadījuma raksturu. Pateicoties pašmāju klubiem, ik gadu būtiski aug jauno spēlētāju skaits, pieaug komandu skaits, veidojas un attīstās pašmāju līgu sistēma, mūsu futbola sistēmas labākās audzēknes pelna ar futbolu ārzemju klubos, jaunā maiņa starptautiskā mērogā kļūst konkurētspējīgāka, apstākļi sieviešu futbolam tiek uzlaboti. Šobrīd sieviešu futbols jau ir nonācis tajā punktā, kurā varam skaidri identificēt visas ledlauzes, kas izkaroja sieviešu futbolam vietu pašmāju saimniecības ekosistēmā, pašķīra ceļu nākamajām paaudzēm. Tie ir gan entuziasti deviņdesmito gadu sākumā, tās ir pašas futbolistes, kuras rādīja priekšzīmi, ka sievietei ir vieta futbolā. Tās ir spēlētājas, kuras ar savu piemēru iekārtoties ārzemju klubos parādījušas ceļu nākamajām paaudzēm. Tie ir treneri, kuri visā Latvijā gatavo un trenē jaunās spēlētājas, tie ir arī LFF Futbola attīstības departamenta darbinieki ar vadītāju Ņinu Travkinu priekšgalā. Visi iepriekš minētie tā vai citādi ir sieviešu futbola leģendas Latvijā. Tālākie panākumi un attīstība, ticam, vēl tikai sekos.