"Sapratām, ka pretinieks ir komanda, kas labi un ātri strādā ar bumbu, labi pārvietojas un rotē pozīcijas. Mūsu mērķis bija radīt spiedienu, izvirzoties uz spēlētāju ar bumbu. Abi ielaistie vārti radās no darbībām centrālajā zonā, un tajos nebija pietiekoša savstarpējā palīdzība, kad kāds no spēlētājiem ir izvirzījies pret pretinieku ar bumbu. Divi ātri ielaistie vārti ietekmēja spēles ritējumu – pretinieks, iespējams, mazliet samazināja tempu un iedeva mums iespēju spēlēt. Ar plusa zīmi varu atzīmēt, ka mēs gribējām spēlēt aktīvāk un agresīvāk, gribējām būt tuvāk pretiniekam. Tas ļāva piespiest viņus kļūdīties. Spēles organizācijā nospēlējām daudz labāk nekā pirmajā mačā. Otrajā puslaikā centāmies būt pacietīgi un disciplinēti, meklējot savas iespējas uzbrukumā.

Ir divējāda sajūta. No vienas puses mums izdevās izveidot diezgan daudz priekšnosacījumu labiem uzbrukumiem, tomēr fināla stadijā… Tik labu iespēju, kādas mums bija izbraukumā, šoreiz mums nebija, taču momentu, kuros ar precīzāku spēli iespējas varēja rasties, mums bija daudz vairāk. Spēlē pret ļoti motivētu un spēcīgu pretinieku laukumā tika atstāti visi spēki. Meistarības starpība parādījās šajās niansēs, kurās momenti tika pārvērsti vārtu gūšanas iespējās. No centrējumu un standartsituāciju iespējām neizveidojām to, ko varējām. Pretinieks lika mums spēlēt daudz ātrāk nekā ierasts, un mēs nespējām pietiekoši ātri pieņemt lēmumus vai izpildīt kvalitatīvas darbības.

Īpaši gribu izcelt līdzjutējus un pateikt paldies par atbalstu. Bija ļoti laba atmosfēra! Brīdī, kad pēc diviem ielaistajiem vārtiem mums klājās grūti, tas mums palīdzēja atgriezties spēlē, to izlīdzināt un pretendēt uz kvalitatīvas pretspēles veidošanu.

Šobrīd tā spēlētāju daļa, kas bija uz rezervistu soliņa, šajā konkrētajā spēlē un pie šīs stilistikas, acīmredzot, nepārliecināja, ka viņi var spēli pastiprināt. Tā šobrīd ir realitāte. No spēles uz spēli situācijas ir dažādas. Iepriekšējā spēlē pret Turciju līdzīgā situācijā riskējām, lai mēģinātu atspēlēties, izdarītu spiedienu. Spēlētāju un struktūras ziņā risinājums nenostrādāja. Lai šādas darbības veiktu, tam apakšā jābūt ir kādam objektīvam rāmim, kā tas bija jūnija spēlēs, kad spēlētāju kondīcija bija citā līmenī.

Gribējām kustīgāku centra aizsargu pāri, tāpēc bija šāda izvēle, bet kreisajā malā abi mūsu kreiļi mums deva labas iespējas it īpaši pretspēlē un uzbrukuma darbībās. Abas izvēles sevi attaisnoja.

Šis cikls bija emocionāli smags. No iegūto punktu viedokļa rezultāts ir viduvējs, jo arī iepriekšējos ciklos, neskaitot mačus pret sestā groza komandām, kādu mums šoreiz nebija, pret pārējiem pretiniekiem parasti tika izcīnīti viens līdz četri punkti. Paši sev izvirzījām mērķi pretendēt uz punktiem pret visām komandām. Pret Horvātiju mēs objektīvi tam nebijām tuvu, bet pret Velsu un Turciju, jā, tas ir mūsu mīnuss, jo šajās spēlēs punktus varējām iekrāt. Rezultāts nav ļoti labs, bet nav arī katastrofāls. Komanda cikla laikā piedzīvoja lielas pārmaiņas, un uz tā beigām mums sastāvā ir parādījušies jau trīs jaunie spēlētāji, kuri savu vietu ir izcīnījuši – Balodis, Saveļjevs un Dašķevičs. Vēl vairāki tam ir tuvu.

Mums vajadzētu lielāku lepnumu par saviem čaļiem, jo šis emocionālais fons mums nav palīdzējis. Kā komanda esam vienoti, darām visu, lai parādītu savu labāko sniegumu pēc labākās sirdsapziņas un iepriecinātu līdzjutējus. Ceru, ka ar savu darbu spēsim pārliecināt arī lielākos skeptiķus."