Pēc UEFA Nāciju līgas spēles Kišiņevā, kurā Latvijas sieviešu futbola izlase beigās izrāva neizšķirtu 3:3 pret Moldovu, savus komentārus sniedza mūsu valstsvienības aizsardze Anastasija Ročāne un galvenais treneris Romāns Kvačovs.

Anastasija Ročāne:

"Godīgi sakot, man ir grūti kaut ko komentēt pēc šīs spēles. Uzskatu, ka mums šodien laukumā bija jāizdara daudz vairāk. No vienas puses varam priecāties par vienu izcīnīto punktu šajā spēlē, bet ir rūgtums ir lielāks nekā prieks par beigās izrauto punktu. Bijām gatavas cīņai. Pēc uzvaras mājās nelikās, ka te ieradīsimies kā izteiktas spēles favorītes un ka ar vieglu kāju, kā saka, te uzvarēsim. Bijām gatavas, ka būs cīņa. Pieļāvām kļūdas, kādas diemžēl nevajadzēja pieļaut. Laukums šodien abām komandām bija vienāds. Nevajag meklēt vainu laukumā, bet gan citur. Tas jāizanalizē un nedrīkst to pieļaut atkārtoti nākamajās spēlēs."

Romāns Kvačovs:

"Pirmkārt, vēlos pateikt lielu paldies meitenēm par šo fantastisko un ļoti emocionālo spēli. Otrkārt, paldies cilvēkiem, kuri fanoja par mums pie ekrāniem. Runājot par pašu spēli, šī bija ļoti emocionāla spēle, daudz interesantu momentu, daudz nepiekāpīgu divcīņu. Sešu vārtu spēle liecina par to, ka šodien laukumā tikās divas spēkos līdzīgas komandas. Vēlos piebilst, ka, rezultātam esot 1:3, panākt izlīdzinājumu - tas ir uzslavas vērts fakts. Turklāt mums spēles beigās bija arī iespēja izraut uzvaru. Mēs tiešām spēlējām un cīnījāmies līdz pēdējai minūtei.

Šī nebija viegla spēle. Tam principā arī gatavojāmies, rēķinājāmies, ka pretinieces šoreiz spēlēs mājās, savu skatītāju priekšā, ka viņām nav, ko zaudēt. Nokļuvām ne īpaši labā situācijā, spēles gaitā bijām iedzinējos, bet otrais puslaiks un spēles beigas - cepuri nost! Paldies meitenēm par spēli. Tas, manuprāt, ir zelta vērtē.

Jā, ielaidām trīs vārtus pēc standartsituācijām. Tā uz sitiena nevaru nokomentēt, kāpēc tā. Jāpaskatās rūpīgi vēl atkārtojumos. UEFA Nāciju līgā mums ir iekšēji uzdevums nepielāgoties pretiniekiem, bet koncentrēties saviem spēles principiem. Turpināsim strādāt pie tā, kas mums strādā, kas mums padodas labi.

Uzskatu, ka mums ir laba komanda, sapulcētas uz doto brīdi labākās spēlētājas. Taču divi vārti, kas gūti kompensācijas laikā, manuprāt, liecina arī par cīņasgaru, ticību komandas spēkiem un spēles disciplīnas ievērošanu līdz spēles beigām.

Atlikušajos divos mačos turnīrā noteikti neplānojam atteikties no saviem spēles principiem. Vēlamies dominēt, kontrolēt bumbu, spēlēt augstāk, taisīt spiedienu pretinieku laukuma pusē, kā arī jāizmanto spēle viens pret vienu, apspēlēt, ieiet soda laukumā, saasināt situāciju... viss rit pēc plāna. Ir spēles filozofija, pie tās arī pieturēsimies."