Latvijas nacionālās izlases galvenā trenera Daiņa Kazakeviča teiktais preses konferencē pēc uzvaras pār Armēniju.
"Šī noteikti bija ļoti emocionāla spēle. Saturiski tas, kas mums izdevās, bija divas būtiskas lietas – centāmies daudz vairāk spēlēt ar bumbu un to pieturēt, kā arī izdevās diezgan agresīva spēle bez bumbas. Eduards Dašķevičs mums laukuma malā iedeva labu ātrumu un dinamiku, kas pie Armēnijas izlases taktiskās shēmas ar Andreja Cigaņika piespēlēm bieži ļāva izvirzīties spēlei pret viņu centra aizsargu. Izdevās pretinieku mazliet pārsteigt, un tam pamats droši vien bija tas, ka šodien uzvarēt gribējām vairāk. Visu cieņu spēlētājiem par parādīto meistarību un attieksmi. Šoreiz tas beidzot deva arī pozitīvu rezultātu. Šī viennozīmīgi ir liela viņu uzvara. Emocionāla uzvara grūtā brīdī, bet es ceru, ka lielākās uzvaras ir vēl tikai priekšā.
Mums šodien ļoti, ļoti bija nepieciešama uzvara. Vienalga – kāda. Bet tieši šāda uzvara ir ļoti vērtīga spēlētāju pārliecībai un pašapziņai. Vairākiem jaunajiem spēlētājiem šī starptautiskā līmenī bija lielākā spēle priekš viņiem pašiem. Es ceru, ka komanda ir parādījusi to, ka tā ir pelnījusi atbalstu visas spēles garumā.
Mums bija vajadzīgi risinājumi uzbrukumu veidošanā, tāpēc sastāva izvēlē kreisajā malā gājām uz zināmu risku. Cigaņiks un Dašķevičs sevi pilnībā attaisnoja un ar uzdevumiem tika galā. Priekšējā līnijā liela loma bija Jānim Ikauniekam, jo viņš radīja daudz situāciju, kurās pretinieku uzmanība bija jādala starp viņu un Robertu Uldriķi. Tas iedeva mums telpu variācijām, turklāt Roberts aizvadīja ļoti labu maču, spējot uzspiest divcīņas un bieži ieķeroties bumbā. Grūtākā izvēle bija par centra aizsargu pāri, kur lēmām par labu lielākai iespējai uzspiest fizisku spēli.
Atsevišķi jāizceļ arī Aleksejs Saveļjevs, kurš aizvadīja lielisku spēli. Viņš ir ļoti talantīgs puisis, kurš savu potenciālu līdz šim nav realizējis. Es ceru, ka šādas spēles dos viņam izrāvienu karjerā."