"Mums šodien bija sarežģīta spēle, ko arī gaidījām, jo piektdien pret Turciju laukumā atstājām daudz spēka. Zinot pretinieku komandas stilu, šī bija spēle, kurā mums bija jābūt ļoti pacietīgiem. Cerējām uz mūsu maiņas spēlētājiem, jaunajiem spēlētājiem, jo zinājām, ka visu spēli ar tādu pašu sastāvu neizturēsim. Ir vilšanās, jo kaut kur pietrūkst meistarības un šodien arī spēku, lai iegūtu punktus. Visās trijās turnīra spēlēs esam tam bijuši tuvu, tomēr punktu šobrīd nav. Tas, protams, nevar nesarūgtināt. Vienlaikus es saprotu, ka mēs esam posmā, kurā mums – arī man un treneriem – ir jābūt pacietīgiem.

Redzot, kā ritēja atjaunošanās pēc piektdienas spēles, un zinot, kā spēlē Armēnijas izlase, laukumā varēja redzēt to, kas bija manas bažas. Es neteikšu, ka mēs aizvadījām to labāko maču no spēles organizācijas viedokļa, taču starp pirmo un otro spēli mums nebija neviena treniņa, kur šīs lietas un izmaiņas atstrādāt. Šajā ziņā ne viss mums izdevās. Es tomēr gaidīju, ka mēs būsim mazliet vairāk atjaunojušies un būsim agresīvāki ar bumbu, nekā tas sanāca. Mums bija vajadzīga agresīvāka spēle vidējā zonā, pietrūka kustīguma.

Neslēpšu, ka klimatiskais faktors spēlēja savu lomu. Viduskalnes efekts bija jūtams. Pret Velsu mēs varējām sagatavoties un bijām svaigi, pret Turciju mēs bijām svaigi, bet šeit mums bija jāspēlē ar lieliem sastāva iztrūkumiem un vēl uz noguruma fona, turklāt pēdējo gadu mūsu spēles stils diezgan pamatoti ir balstīts uz lielu fizisko aktivitāti. Tomēr mēs krājam savu pieredzi, un arī tie spēlētāji, kuri šajos mačos devās laukumā uz maiņu, nākamajās reizēs varēs sniegt arvien lielāku artavu. Līdz ar to spēlētāju rotācijas iespējas kļūs lielākas. Tāds arī ir mūsu mērķis, sastāvā ieplūdinot jaunos spēlētājus."