Latvijas Futbola federācija (LFF) pēdējās desmitgadēs veikusi būtiskas investīcijas futbola infrastruktūras uzlabošanā visos futbola līmeņos. Laukumu nomaiņas un izbūves programmas ietvaros paplašināta futbola spēlēšanas pieejamība ģeogrāfiski un brīvi pieejamā laika ziņā, taču aizvien nepieciešams vēl vairāk jaunu futbola laukumu visā Latvijā, jo esošo noslodze ik gadu ir pietiekami liela. Tāpat nepieciešams godprātīgāks un labāks darbs laukumu kopšanā.

Aizvadītajā kalendārajā gadā uz četriem futbola laukumiem Latvijā aizvadīts vairāk nekā simts LFF rīkotu spēļu. Uz vēl 12 laukumiem aizvadīts vairāk nekā 50 spēļu gadā. Tas viss – neskaitot treniņus, izlašu un Grassroots līmeņa spēles. Latvijā ir laukumi, uz kuriem tiek aizvadīti mači statistiski katru trešo dienu visa gada garumā. Ņemot vērā spēļu iztrūkumu ziemas periodā, sezonas intensīvajā posmā spēles notiek pat vēl biežāk. Tas ietekmē seguma kvalitāti un viena laukuma kalpošanas ilgumu.

Visvairāk spēļu 2022. gadā Latvijas futbolā aizvadīts uz Rīgas Hanzas vidusskolas futbola laukuma – kopumā 119 LFF sacensību maču. Tikai nedaudz mazāk spēļu aizvadīts RTU un Salaspils stadionos, kā arī FK "Jelgava" Sporta bāzes mākslīgajā laukumā.

Mākslīgo segumu laukumi gan ir tikai daļa no vietām, kur tiek spēlēts futbols. Dabīgā seguma laukumos tik lielu slodzi nemaz nebūtu iespējams nodrošināt, tāpēc uz zāliena aizvadīto maču skaits ir ievērojami mazāks, bet arī tā ieteicamās noslodzes robežas ir ievērojami mazākas.

Uz dabīgā seguma laukumiem visvairāk spēļu aizvadīts Iecavas novada stadionā, kur gada laikā nospēlētas 47 LFF spēles. Virs 40 mačiem uzņēmuši Saldus pilsētas stadions un "Velnciema" stadions Liepājā. Vērts piebilst, ka visos trijos laukumos būtiski palielinājies spēļu skaits, ja salīdzina ar 2021. gadu. Iecavā spēļu skaits gada laikā pieauga no 29 līdz 47, Saldū no 21 līdz 41, bet Liepājā – no desmit uz 41 spēli.

"Skatoties uz aizvadīto spēļu skaitu Latvijas futbola laukumos, no vienas puses ir prieks, jo redzams - futbols tiek spēlēts. Daudz, visos līmeņos un plašā ģeogrāfijā. No otras puses – ir acīmredzama nepieciešamība aktualizēt laukumu kopšanas nepieciešamību. Ņemot vērā noslodzi, nepieciešama kvalitatīvāka un biežāka laukumu kopšana, semināru organizēšana no LFF puses, kuros piedalītos stadionu apsaimniekotāji," saka LFF Infrastruktūras un saimniecības nodaļas vadītājs Haralds Gudermanis. "Jāņem vērā, ka uz tiem laukumiem notiek ne tikai spēles vien, bet arī treniņi. Uz mākslīgā seguma laukumiem pie skolām notiek arī sporta stundas. Tos pašus laukumus mēdz izmantot arī citu sporta veidu pārstāvji. Taču, ja laukumi tiek atbilstoši kopti un aprūpēti, tai nevajadzētu būt problēmai, uz tiem varētu spēlēt pat vēl vairāk maču. Diemžēl nereti tas ir liels "ja", kas paliek uz laukuma apsaimniekotāju atbildību."

Tai pat laikā ir virkne dabīgā un mākslīgā seguma laukumu, kuros gada laikā nav notikusi neviena LFF sacensību spēle. Stadionos, kuros nav pietiekami liela noslodze, LFF plāno aktivāk runāt ar sporta dzīves organizatoriem, lai stadioni tiktu aktīvāk lietoti. Viens no risinājumiem būtu Grassroots līmenī organizēti LFF pasākumi, ar kuriem varētu pievērst uzmanību futbolam konkrētās ģeogrāfiskās vietās.

"Optibet" virslīgā vislielākā slodze aizvadītajā gadā bija "Skonto" stadionam, kas uzņēma 20 mačus. Par diviem mazāk aizvadīts Salaspils stadionā, bet Mežaparks SV uzņēma 15 spēles. Nākamie šajā sarakstā ir: LNK Sporta parks (13), "Daugavas" stadions Liepājā, Tukuma pilsētas stadions, Jūrmalas pilsētas stadions "Sloka" (visi pa 12), Jāņa Daliņa stadions (11) un Rīgas Hanzas vidusskolas futbola laukums.

Ar pilnu pārskatu par laukumu noslogojumu Latvijas futbolā 2022. gadā iespējams iepazīties šeit.