Vispirms vēl atcerēsimies izlases iepriekšējo nometni jūnijā, kad Latvija izcīnīja četras uzvaras četrās spēlēs. Cik labs toreiz bija mūsu komandas sniegums un kas bija galvenie iemesli tik labiem rezultātiem?

Izdevās maksimāli labākais rezultāts, uz kādu tajā nometnē bijām cerējuši. Vēl labāku iznākumu droši vien grūti iedomāties. Galvenais iemesls, domāju, bija vienota komanda ģērbtuvē un saliedēta spēle laukumā. Visi cīnījās par katru bumbu. Pirmās spēles varbūt nebija tās acij tīkamākās, bet tobrīd rezultāts bija galvenais. Es uzskatu, ka ar katru nākamo spēli bija uzlabojumi sniegumā, un katra nākamā spēle bija aizvien pārliecinošāka.

Tagad septembrī mums ir divas spēles pret pretiniekiem, ar kuriem nesen jau tikāmies. Vai tagad gaidām spēles pēc līdzīga scenārija? Vai katrs mačs sākas kā no baltas lapas?

Skaidrs, ka esam izanalizējuši iepriekšējās spēles, tuvākajās dienās mums vēl izcels svarīgākās nianses par jūnija mačiem. Jau šobrīd zinām, ka ir daudzas lietas, kur varam uzlabot sniegumu, esam skatījušies video. Tagad būs divas citas spēles, par iepriekšējām vairs nedomājam. Skaidrs, ka Moldova ieradīsies Rīgā ļoti motivēta ieķerties pēdējā cerību salmiņā. Paredzu, ka viņi spēlēs aktīvāk un presingos vairāk. Mums jābūt tam gataviem.

Tu esi viens no tiem spēlētājiem, kurus Latvijas izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs apciemoja vēl pirms nometnes. Pārrunājāt taktiskās nianses?

Runājām par daudzām lietām – gan par komandas sniegumu kopumā, gan par manām individuālajām darbībām. Runājām par to, kas man jāuzlabo snieguma ziņā. Tāpat pārrunājām plānu šai nometnei, lai nav jāvelta laiks tam tagad. Šobrīd mēs visi ārzemēs spēlējošie izlases futbolisti jau varam koncentrēties iepriekš izstrādātam plānam.

Kā tu kā spēlētājs juties par to, ka izlases treneris apciemo tevi klubu sezonas laikā?

Tas, manuprāt, ir apsveicams solis no trenera puses. Tas, pirmkārt, lieku reizi apliecina, cik lielu darba apjomu ikdienā paveic mūsu treneris, un ne tikai izlases nometņu laikā. Nometnes ir tikai plānu īstenošanas laiks, bet viss melnais darbs tiek izdarīts starp nometnēm. Ļoti super, ka treneris tā apciemo futbolistus. Manā klubā daudzi futbolisti bija patīkami pārsteigti par to, ka izlases treneris apmeklē savus spēlētājus arī klubos. Kā spēlētājs es šādā situācijā jūtos kā komandai svarīga un nozīmīga figūra. Arī no pārējiem džekiem dzirdēju apmēram to pašu domu. Jūtamies novērtēti. Skaidrs, ka, klubā esot, tu vairāk koncentrējies kluba lietām, taču pārsvarā šādas sarunas notiek dienās pēc spēlēm. Un tad jau var runāt arī par izlases lietām.

Šosezon tu klubā atsāki spēlēt kā centra pussargs, nevis kā centra aizsargs, kā iepriekšējā sezonā?

Tur vēl notiek visādi meklējumi. Tiekam rotēti. Vispirms vairākas spēles aizvadīju kā centra pussargs. Tad galveno treneri atlaida, atnāca jauns treneris, un pēdējo spēli pirms pievienošanās izlasei aizvadīju jau kā centra aizsargs. Tā ka laikam vēl nav atrasta man īstā vieta Polijā.

Cik būtiski atšķiras tavas funkcijas katrā no pozīcijām?

Pie katra trenera ir savas nianses, katrs treneris nedaudz citādi redz pussargu darbības un funkcijas. Visbiežāk man jāpalīdz gan aizsardzībā, gan uzbrukumu ievadīšanā, bet mēdz būt arī citādi. Kad UEFA Eiropas Konferences līgas kvalifikācijā izbraukumā spēlējām pret Vīnes "Rapid", mana galvenā funkcija bija aizsardzība. Par uzbrukumu man nebija jādomā. Daudz kas atkarīgs arī no spēles ritējuma un no pretinieka.

Kāds būtu pozitīvs rezultāts gaidāmajā spēlē ar Moldovu?

Pozitīvs rezultāts būtu trīs punkti mums.

Kā Latvijai jāspēlē, lai īstenotu uzdevumu?

Pirmais, domāju, mēs nedrīkstam ļaut moldāviem sajust savu spēli. Mums jāuzspiež sava spēle, jāievirza spēle sev vēlamā gultnē. Tas ir presings, tas ir agresīvs futbols, divcīņas. Jāpanāk, lai par katru bumbu un piespēli viņiem vispirms ir jāpacīnās. Jāparāda viņiem, ka spēlējam mājās, ka šis ir mūsu stadions. Gaidām līdzjutējus stadionā! Labi zinām, ka "Skonto" stadionā aktīva fanošana palīdz veidot ļoti patīkamu atmosfēru. No savas puses centīsimies sarūpēt patīkamu rezultātu.

Ko gaidīt no Moldovas izlases? Kādi ir viņu trumpji un ieroči?

Viņiem ir pietiekami labi spēlētāji ar individuālo meistarību. Viņiem ir, piemēram, ļoti labs kreisās malas aizsargs [Oļegs Rjabčuks no grieķu kluba "Olympiacos" – LFF.lv]. Uzskatu, ka viņu kreisais flangs ir viņu galvenais ierocis, no tās malas sākas visi bīstamākie uzbrukumi. Tur ir tehniski spēlētāji. Viņi cenšas presingot, spēlēt "augstu". Tam gan ir monētas divas puses, un ir nianses, kur viņiem šajā elementā ir robi, bet sīkāk to neapspriedīšu. Uzskatu, ka Moldova ir cienījama izlase ar pietiekami labiem spēlētājiem.