Nacionāla mēroga futbola stadiona trūkums ir nu jau gadiem ilgi sasāpējis jautājums. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav sava augstākajām UEFA prasībām atbilstoša futbola stadiona. Kādu laiku Latvijas izlases mājvieta bija 2000. gadā izbūvētais "Skonto" stadions, taču pēdējos desmit gados tas netika modernizēts atbilstoši starptautiskajām prasībām, un jau vairāk nekā piecus gadus UEFA sacensības tur iespējams aizvadīt tikai izņēmuma kārtā.

Kopš 2018. gada Latvijas futbola izlasei mājas spēļu aizvadīšanai pieejams arī renovētais "Daugavas" stadions, kas prasību ziņā ir tuvu UEFA 4. kategorijai. Taču tas ir vienīgais nacionālo izlašu stadions Eiropā, kurā absolūts vairums skatītāju vietu nav apjumtas, turklāt viens no nedaudziem, kur skatītāju tribīnes ir tik tālu no spēles laukuma. Latvijas simtgadei veltīto projektu "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkārtnē" īstenoja "Daugavas" stadions sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu. Projekts tika īstenots no pieejamajiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, ko papildināja valsts un pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Arī LFF veikusi būtiskas investīcijas stadiona labiekārtošanā, piemēram, laukuma kopšanā un jumta izbūvē pār daļu no centrālās tribīnes pirmo līmeni.

LFF neapšaubāmi ir gandarīta par "Daugavas" stadiona pieejamību un atvērtību Latvijas futbola valstsvienībai un klubiem, taču tai pat laikā LFF un visas pašmāju futbola sabiedrības nepārprotama vēlme ir nodrošināt līdzjutējiem 21. gadsimtam atbilstošu pieredzi - iespēju vērot spēli zem jumta, neraizējoties par laikapstākļiem, un redzēt pašmāju un dažkārt pat pasaules mēroga zvaigznes cienījamā attālumā, nevis tik sīkus kā debesu spīdekļus augusta naksnīgās debesīs.

"Skonto" stadionā Latvijas futbola izlase un līdzjutēji pieredzēja daudz skaistu un vēsturisku mirkļu.

LFF vadība sarunās ar saviem starptautiskajiem partneriem guvusi UEFA un FIFA (Starptautiskā Futbola federāciju asociācija) atbalstu un gatavību līdziesaistīties jauna futbola stadiona būvniecības finansēšanā. Taču plānu īstenošanai nepieciešams arī valsts un pašvaldības atbalsts. Pretēji sabiedrībā dažkārt sastopamam viedoklim, ka futbola stadions Latvijā nepieciešams tikai futbolistiem vien, realitātē šādas modernas būves parādīšanās Rīgā būtu vērtīgs ieguvums daudz plašākam sabiedrības lokam. Vērts atgādināt, ka "Skonto" stadions uzņēmis ne tikai futbola mačus ar pasaules mēroga zvaigznēm, bet arī pulcējis desmitiem tūkstošu mūzikas baudītāju koncertos. "Skonto" stadionā savus priekšnesumus snieguši tādi mūziķi, kā Džo Kokers un Eltons Džons, "Depeche Mode", "Metallica", "Aerosmith" un pašmāju mūziķu apvienība "Prāta Vētra". 2003. gadā tur notika arī Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku deju koncertuzvedums, arī citus gadus tur notikuši dažādi ar Dziesmu un Deju svētkiem saistīti pasākumi. Tāpat futbola hallēs divreiz Rīgā uzņemti pasaules čempionāti hokejā, notikuši arī citi masu pasākumi un to mēģinājumi.

Prakse un līdzšinējā pieredze Latvijā un ārzemēs liecina, ka valstij ir noderīgi mūsdienīgi infrastruktūras objekti, kas spēj pulcēt lielas ļaužu masas un efektīvi kontrolēt cilvēku plūsmu uz un no pasākuma norises vietas, tāpēc ir maldīgi uzskatīt, ka nacionāla mēroga futbola stadions ir tikai vieta, kur atlētiski kungi vai dāmas varētu spārdīt bumbu. Šim mērķim visā Latvijā jau kalpo daudzskaitlīgie infrastruktūras objekti, kuru izbūvi LFF un atsevišķi LFF biedri finansēja, pārraudzīja un uzturēja - skolu laukumi, futbola halles, treniņu laukumi u. c. Vairāku gadu gaitā LFF un tās biedri aktīvi strādāja, lai Latvijā netrūktu vietu, kur visdažādākā vecuma un meistarības līmeņa futbola entuziasti varētu ievērot veselīgu dzīvesveidu un būt aktīviem, tādā veidā kalpojot arī sabiedrības interesēm. Nacionāls stadions ir viena no valsts vizītkartēm, kas spēj pulcēt vienkopus mūsu tautiešus, apvienojot tos vienotā dziesmā, kā arī vairot tūrisma, izklaides un sporta izaugsmes potenciālu.

Pēdējos gados "Daugavas" stadionā viesojās pasaules mēroga futbola zvaigznes, atvedot uz Rīgu tūkstošiem ārzemju līdzjutēju, un arī mūsu valstsvienības rezultātu un snieguma progress uz stadionu vilina vietējo iedzīvotāju masas.

2018. gada rudenī UEFA prezidents A. Čeferins jau viesojās Latvijā, pārrunājot ar valdības pārstāvjiem UEFA GROW veiktā pētījuma rezultātus. Pētījuma mērķis bija izanalizēt datus, kas ļautu precīzi novērtēt futbola ietekmi uz Latvijas ekonomiku un sociālo vidi. Šo pētniecisko modeli izveidojuši sporta, sociālo zinātņu un ekonomikas eksperti no 13 Eiropas universitātēm, un tas guvis gan Eiropas Padomes, gan Pasaules Veselības organizācijas oficiālu atzinumu. Latvija bija tikai trešā valsts Eiropā, kurā tika pabeigts šāds pētījums. Pētījumā iegūtie dati apliecināja, ka investīcija futbolā ienes ievērojamus līdzekļus valsts ekonomikā – piemēram, rada jaunas darba vietas, un reizē ļauj valstij ietaupīt miljonus veselības aprūpē, noziedzības apkarošanā un citos būtiskos segmentos.

"Esmu patiesi aizkustināts par to, cik daudz cilvēku publiski izteikušies, ka labprāt redzētu mūsdienīgu stadionu Uzvaras parkā. Turklāt pārsteidz, ka šādu viedokli pauduši arī tādi, kuri nav saistīti ar sportu. Godīgi sakot, man personīgi ļoti patika doma, ka tajā konkrētajā lokācijā nekas nevarētu būt skaistāks par vietu, kur ir iemesls regulāri skandēt kopīgu "Latvija! Latvija!", un arī es patiešām nespēju iztēloties vēl labāku risinājumu Uzvaras parka teritorijā. Tai pat laikā mana kā LFF prezidenta prioritāte ir mūsdienīgs stadions Rīgā. Skaidrs, ka ideālā variantā man gribētos, lai pie stadiona ir maksimāli laba satiksmes infrastruktūra, kas ļautu cilvēkiem ērti piekļūt teritorijai un tikpat ērti arī izkļūt no tā pēc masu apmeklēta pasākuma, taču precīzas vietas izvēle nav manā jurisdikcijā. Esmu atvērts diskusijām un gatavs sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm, lai rastu visām iesaistītajām pusēm maksimāli labu risinājumu," norāda LFF prezidents Vadims Ļašenko. "Atbilstošas vietas izvēle savā ziņā ir sabiedrības lēmums, par to var diskutēt, uzklausīt dažādus viedokļus un argumentus, bet pati nepieciešamība pēc mūsdienīga stadionā Latvijā, manuprāt, nav apšaubāma. Ieguvēji no tā būs visi."

- - - - -

Pateicoties LFF pēdējo gadu ieguldījumiem Latvijas sporta infrastruktūrā un uzsāktajām futbola infrastruktūras programmām, federācijai ir izveidojušās labas darba attiecības pašvaldību un valsts līmenī. LFF tuvākajā nākotnē cer uz attiecīgiem lēmumiem, lai stadiona būvniecība Rīgā iegūtu vēl skaidrākas aprises gan no lokācijas, gan finansējuma viedokļa.

Periodā no 2017. gada LFF ieguldījumi futbola un sporta infrastruktūras uzlabošanā sasniedz sešus miljonus eiro – vairāk nekā 30 laukumu ar sintētisko segumu izbūve, "Daugavas" stadiona Rīgā pilnveidošana, laukumu kopšanas tehnikas nodrošināšana, automātisko laistīšanas sistēmu izbūvēšana un citu LFF futbola infrastruktūras atbalsta programmas projektu realizēšana.

Tāpat veiksmīgi uzsākta vērienīgā slēgto futbola haļļu būvniecības programma, kas paredz uzstādīt septiņas šādas futbola mītnes dažādās Latvijas vietās sadarbībā ar vietējām pašvaldībām. Pirmā jau atklāta Rēzeknē, otra šomēnes vērs savas durvis Liepājā, bet trešā nākamgad ir ieplānota "Daugavas" stadiona teritorijā Rīgā.

Ilustrācija no Fiebiger GMBH prezentācijas vienā no izskanējušajām stadiona iespējamajām atrašanās vietām Lucavsalā