Sandra Voitāne:

Esam noteikti gandarītas par sniegumu šodienas mačā, lai vai kāds būtu rezultāts. Uzskatu, ka spēle bija diezgan skatāma, bija daudz diezgan pozitīvu lietu mūsu izpildījumā. Pirmās guvām vārtus. Tas bija pozitīvs lādiņš turpināt spēli, nenosēsties [aizsardzībā]. Esmu ļoti lepna šodien par savu komandu, šodien laukumā bijām kā vienota komanda.

Analizējām pretinieces, zinājām viņu vājās vietas. Centāmies izdarīt visu, ko mums treneris lika. Domāju, ka diezgan labi izdevās. Jā, beigās ielaidām divus vārtus, bet, domāju, tas arī uz noguruma fona.

Pēc spēles Ziemeļmaķedonijā bija skumji. Domāju, tā bija spēle, kurā mums bija jāuzvar. Veiksme nebija mūsu sabiedrotā. Bija noguruma sajūtas, [mentāli] bija grūti saņemties nākamajai spēlei, bet tai pat laikā mums bija pietiekami daudz laika, lai atjaunotos un sagatavotos šim mačam. Visa komanda saņēmās, un mēs nospēlējām labi.

Romāns Kvačovs:

Visupirms gribu pateikt paldies līdzjutējiem, kuri šodien ieradās tribīnēs. Viņu bija diezgan daudz, un mēs jutām to atbalstu. Otrkārt, liels paldies cilvēkiem, kuri šodien spēli vēroja pie TV ekrāniem un datoriem. Treškārt, paldies visiem treneriem, kuri šajā ciklā strādāja ar mani. Un ceturtais – vislielākais paldies visām meitenēm par pagājušo un šo gadu. Progresējām kā komanda, un par to liels paldies meitenēm. Šodienas mačā un iepriekšējā [pret Ziemeļmaķedoniju] bija redzams mūsu progress.

Runājot par šodienas spēli ar Ziemeļīriju, protams, ir rūgtums par rezultātu. Bijām ļoti tuvu gan uzvarai, gan neizšķirtam, bet galu galā zaudējām. Manuprāt, tieši šī kvalifikācijas cikla otrajā pusē jūtams liels progress gan komandai, gan individuāli meitenēm. Pēdējos mačos gandrīz visu laiku gūstam vārtus. Tas, domāju, nav slikts rādītājs. Skaidrs, ka taktiskajās darbībās ir vēlami vēl daudzi uzlabojumi, bet šodien esmu pateicīgs meitenēm par jau paveikto.

Pie rezultāta 1:2 sākām spēlēt aktīvāk, lai pamēģinātu atspēlēties. Paši redzējāt – bija lieliska iespēja atspēlēties, pretinieču vārtsardze uztaisīja tiešām varenu seivu. Vēl neskatījos video atkārtojumu ar zaudētajiem vārtiem, bet man likās, ka tas bija veiksmes trūkums mums par sliktu.

Protams, ka meitenes pārdzīvo pēc šādas spēles. Bet mums nav iemeslu kaunēties par laukumā parādīto. Jā, rezultāta ziņā mērķis mums bija cits, bet no spēlei plānotā laukumā izdevās visu izpildīt. Gribējām nezaudēt, un bijām ļoti tuvu tam.