Pēdējos gados, lai arī līmenis vietējā čempionātā ir cēlies, UEFA Čempionu līgas grupu turnīrs šķiet kā teju vai neaizsniedzams sapnis. Arī atkārtotai nokļūšanai UEFA Eiropas līgā, šķiet, mūsdienās vajadzīgs krietni lielāks spēks, nekā agrāk. Kā glābiņš paildzināt Eiropas klubu sezonu mazajām valstīm nāca UEFA Eiropas Konferences līgas izveide. Ir pierādījies, ka arī mazās futbola valstis vairs nav tādas, kā agrāk, un nerespektēt jebkuru pretinieku būtu milzīga kļūda.

Tuvu šim mērķim 2021. gadā bija "Riga FC", kas paklupa pēdējā barjerā pret Gibraltāra "Red Imps". Taču tagad soli no iekļūšanas grupu turnīrā ir nonākusi RFS komanda, kas pēc 2:2 neizšķirta Rīgā ceturtdienas vakarā aizvadīs atbildes spēli izbraukumā pret Ziemeļīrijas "Linfield". Mača tiešraide "Viaplay".

Kādas sajūtas ir mūsu vietējiem spēlētājiem īsu mirkli pirms kājas speršanas uz zaļās salas, kurā futbols noteikti ir vadošais sporta veids? Mūsu futbolisti ir ar ambīcijām, jo pēdējā laikā kopējais Latvijas futbola noskaņojums ir ar augšupejošu līkni.

ELVIS STUGLIS:

Pirms spēles Ziemeļīrijā ir interesanta sajūta. Gribas paveikt kaut ko lielu, lai cilvēki vēl ilgāku laiku atcerētos to, ko mēs esam izdarījuši. Var just, ka komandas biedri uzvedas nedaudz citādāk, kādam noteikti ir arī iekšējs satraukums, jo ieslēdzas atbildības sajūta. Tāpat arī apkārtējie cilvēki manāmi runā vairāk par futbolu kā tādu. Treniņos dažādās epizodēs var just, ka jaunie spēlētāji vairāk uztraucas, ģērbtuvē viņi pēkšņi ir klusāki un noslēgtāki - nejoko kā parasti, salīdzinoši ar pieredzējušajiem spēlētājiem, kuri ir spēlējuši svarīgās spēlēs.

Noteikti pozitīvu grūdienu mums ir devusi pirmā spēle "Skonto" stadionā, jo pirms tam savā ziņā spēlējām kā pa kalniem un lejām. Psiholoģiski ir jāpārslēdzas no virslīgas uz Latvijas kausa izcīņu, tad Eirokausi - katrā turnīrā ir savas nianses. Un tad pēkšņi milzīgs dopings ar 5000 skatītājiem! Kādā brīdī kādam nostrādā psiholoģiskais faktors, kādam vēl kaut kas cits, taču mēs spējām parādīt savu raksturu un vēlmi cīnīties līdz galam. Tas viennozīmīgi izpaudās pašā spēles galotnē.

Kad izgāju uz maiņu, pirmajās pāris minūtēs bija sajūta, ka galīgi neiet, bet tad tāda pēdējā elpa, guvām pirmos vārtus, uzreiz emocijas. Jutām, ka ir vēl laiks, ka varam un vajag. Spēlē bija vairākas epizodes, kur bija vienkārši jāiesit, it īpaši šādā līmenī ar tādu spēles nozīmi. Pēc spēles ģērbtuvē bija divējādas sajūtas – kāds priecīgs, kāds bēdīgs, jo bija sajūta, ka varējām uzvarēt. Pašam bija prieks. Izvilkām divas spēles desmit minūšu laikā, un atkal bija sajūta, ka iepriekšējā spēlē vajadzēja un varējām izdarīt visu daudz ātrāk.

Es ceru, ka izšķirošajā spēlē neparādīsies mūsu pēdējo spēļu rokraksts, kad mēģinām sasmelt visu pēdējā mirklī un svarīgajos brīžos esam pārāk saspringti. Taču šajā spēlē man vairs nav svarīgi, kurā minūtē viss sakārtojas. Galvenais, lai komandas biedri atdod visus spēkus un mēs piepildām savu sapni.

Latvijas izlases spēlētājiem pozitīvs rezultāts šajā spēlē var dot pārliecību par saviem spēkiem un kvalitātēm. Es uzskatu, ka iepriekšējie, nesenie negatīvie rezultāti bija saistīti ar pārliecības trūkumu, kas ļoti trūka Latvijas futbolā. Nevis spēlētāji un treneri slikti, bet tieši pārliecība. Tā atbilstošās devās ir ļoti nepieciešama īpašība sportā kopumā. Izlasē čaļi vairāk tic, ka varam darīt lietas, ka varam atnest pozitīvu rezultātu, un tas arī notiek. Tas noteikti ir vairāku elementu kopums – trenera faktors, komandas gars un kodols, spēlētājiem sakārtojas privātā dzīve, karjera… Tas viss ir tik komplicēti, ka beigās tas veido to, kādu sniegumu spēlētājs rāda laukumā.

KASPARS DUBRA:

Uz Belfāstu dodamies ar domu pārrakstīt kluba vēsturi. Kluba vadība un spēlētāji grib iegūt to pieredzi, ko var sniegt UEFA Eiropas Konferences līgas grupu turnīrs. Pašlaik man ir sajūta, ka visi ir mierīgi, visi koncentrējas. Ļoti svarīgi un ļoti gribas - tā es varētu aprakstīt savas sajūtas. Darīsim visu, lai tas sanāktu, lai būtu patīkami faniem, ģimenēm un visai Latvijas futbola sabiedrībai.

Iepriekšējās spēles rezultāts ir vērtējams ar plusa un mīnusa zīmēm, jo neviens negaidīja, ka spēle izvērtīsies tieši tā. Šodien jau atkal esam 50 pret 50 pozīcijās. Bet beigās tā spēle deva pozitīvu dopingu, parādījās atkal cerība, jo ar 0:2 braukt uz Belfāstu būtu ārkārtīgi grūti.

Mums būs laba iespēja sevi pierādīt, kā arī ir lieliska iespēja atvest uz Rīgu kādu zināmu pretinieku. Grupu turnīrā vismaz viena komanda būs izteikti spēcīga, un tā ir iespēja sniegt Rīgas un arī Latvijas līdzjutējiem vēl vairākas interesantas spēles. Arī pašiem spēlētājiem, spēlējot jau uz lielās skatuves, ir iespēja sevi parādīt kā labiem futbolistiem. Pozitīvais efekts var turpināties dažādos virzienos. Personīgi man gribas tāda veida pozitīvo dopingu paņemt līdzi arī uz izlasi, jo tur mums priekšā vēl divas ļoti svarīgas spēles septembrī.

Klubā spēles mums tiešām ir kā pa kalniem un lejām. Izdodas vairākas labas spēles, atkal kāda slikta, tad atkal laba, bet ceru, ka treneri šo uzdevumu atrisinās, jo mums uzdevums ir katrā spēlē iziet maksimāli gataviem, atdot savus spēkus un parādīt vēlmi uzvarēt. To arī centīsimies izdarīt izšķirošajā spēlē Belfāstā. Ceru uz skaļu līdzjutēju atbalstu stadionā, kā arī pie TV ekrāniem.

Foto: Nora Krevņeva-Baibakova / RFS