- Cik lielu gandarījumu jūti par uzvaru pār Luksemburgu un saviem uzvaras vārtiem?

- Ļoti lielu! Tādu gandarījumu nebiju izjutusi labu laiciņu. Šis ir tas, kā dēļ strādājām ar komandu. Esmu ļoti, ļoti priecīga.

- Par vārtu guvumu – vai tu plānoji sist tālajā "devītniekā" vai tā vienkārši sanāca?

- Godīgi sakot, treniņos biju pie tā piestrādājusi. Nebiju gaidījusi, ka tieši es sitīšu, bet, piegājusi pie bumbas, sev teicu: "Labi, man ir iespēja." Un es iesitu!

- Visās līdzšinējās spēlēs mums ļoti grūti klājās tieši otrajos puslaikos. Kas bija tas, kas mums palīdzēja šodien nospēlēt labāk, noturēt rezultātu un beigās ļaut gavilēt līdzjutējiem?

- Domāju, ka, pirmkārt, mēs spēlējām "Daugavas" stadionā mājās. Otrkārt, ļoti gribējām šo uzvaru. Un, treškārt, mācījāmies no iepriekšējām kļūdām. Šoreiz spēlējām disciplinēti līdz galam.

- Šodien gandrīz četrsimt līdzjutēju bija stadionā klātienē. Vai sajuti atbalstu un enerģiju?

- Noteikti sajutu! Domāju, arī līdzjutēji sajuta, ka šeit ir spēks, ka jānāk atbalstīt. Un nākamajās spēlēs gaidām vēl vairāk atbalstītāju.

- Kā vispār jūties par spēlēšanu valsts lielākajā stadionā?

- Ļoti patīkami. Viss apmierināja.

- Vai pēc šīs uzvaras un vārtiem vēlies ko pateikt saviem treneriem, komandas biedrenēm?

- Es vēlos pateikt lielu paldies visiem treneriem, kuri ar mani ir strādājuši. Bet īpaši pateicības vārdi ir jāvelta izlases štābam – it īpaši Romānam Kvačovam un Lienei Vācietei. Tas darbs, kas mūsos tika ieguldīts, ir acīmredzams. Paldies viņiem!