Pārejas perioda noteikumi paredz, ka klubs, kas izcīnījis tiesības pārcelties uz "Optibet" Virslīgas čempionātu, būs tiesīgs akreditēties dalībai sacensībās ne tikai ar akadēmijas līmeņa jaunatnes struktūru, bet arī kā 1. līmeņa klubs. Šādā gadījumā attiecīgajam klubam būs jāveic papildu 50 000 EUR maksājums, tādējādi sedzot savu neatbilstību akadēmijas prasībai, kas iepriekš bijusi obligāta dalībai virslīgā.

Ja jau esošam "Optibet" Virslīgas čempionāta klubam jaunatnes sistēmas akreditēšanas procesā tiek piemērots 1. līmeņa kluba statuss, tas būs tiesīgs piedalīties sacensībās, veicot papildu 100 000 EUR maksājumu, arīdzan sedzot savu neatbilstību akadēmijas prasībai. Savukārt klubi, kas pretendē uz dalību nākamās sezonas "Optibet" Nākotnes līgas čempionātā, to varēs darīt arī ar vismaz 3. līmeņa kluba statusu, šādā gadījumā veicot papildu 25 000 EUR maksājumu.

Jaunatnes klubu akreditēšanas process 2022. gadam ir jau sācies, bet klubu licencēšanas process dalībai "Optibet" Virslīgā un "Optibet" Nākotnes līgā sāksies šonedēļ. Izmaiņas ieviestas arī licencēšanas procesa noteikumos, paredzot stingrāku klubu finanšu plūsmas un īpašnieku vērtēšanu.

Jaunatnes klubu akreditēšanas un klubu licencēšanas sistēmu pilnveidošanā tālākajām sezonām tiks ņemti vērā vairāki citi aktuālie jautājumi un noteikumi, kuros turpinās diskusiju un priekšlikumu izstrādāšanas process. Tas skar gan citu valstu sagatavoto spēlētāju izmantošanas noteikumus un viņu reģistrēšanas kārtību, gan Virslīgas dublieru čempionāta nākotni.

"Mūsu mērķis šajā periodā un ilgtermiņā ir atbalstīt tos klubus, kas sportiskā ceļā nopelnījuši tiesības pārcelties līmeni augstāk. Vai tas būtu "Optibet" Virslīgas čempionāts, vai "Optibet" Nākotnes līga, klubiem ir nepieciešama pretimnākšana, jo šāda soļa speršana nekad nav viegla un prasa gan ieguldījumus, gan laiku. Tajā pašā laikā mums ir jāstimulē klubi, kas vēlas spēlēt mūsu futbola elitē, strādāt pie savas jaunatnes struktūras attīstības. Esošais risinājums iespējas dod visiem – gan tiem, kuriem jau ir akadēmijas līmeņa struktūra, gan tiem, kuriem līdz tādai vēl ir savs ceļš ejams. Komplektā ar pilnveidotu licencēšanas kārtību mūsu sacensības un klubi būs tikai ieguvēji gan stabilitātes, gan ilgtspējas ziņā," skaidro LFF prezidents Vadims Ļašenko. "Visā šajā kontekstā turpinām darbu pie vairākiem pakārtotiem jautājumiem, viens no kuriem ir Virslīgas dublieru čempionāts. LFF valde ir devusi konceptuālu atbalstu šo sacensību pārstrukturizēšanai, un pašlaik tiek izstrādāts attiecīgs plāns."

Detalizētāk par Virslīgas dubliera čempionāta iespējamo integrēšanu Latvijas čempionātu kopējā sistēmā tiks spriests nākamajā LFF valdes sēdē 14. decembrī, kad aktuāls būs arī jautājums par LFF reģionālo centru iespējamo restrukturizāciju.

Iepriekš šogad LFF valde lēma 3. līgas klubiem-LFF biedriem piešķirt finansējumu 50% apmērā no 2021. gada sezonas dalības maksas, izpildot nosacījumu par spēlētāju vecumā līdz 23 gadiem izmantošanu (75% no spēlēs izmantotā sastāva, ņemot vērā vidējo vecumu), kā arī, ja par attiecīgo LFF biedru nav pieņemti LFF attiecīgo institūciju lēmumi saistībā ar godīgas spēles pārkāpumiem un ja LFF biedram nav aktuālu parādsaistību pret LFF un citiem LFF biedriem uz 2021. gada čempionāta noslēguma dienu. LFF administrācijai uzdots veikt attiecīgos pārskaitījumus kopumā 16 klubiem, kas izpildījuši visas prasības.