"Latvijas saknes esmu mantojusi no mātes puses. Mana vecmāmiņa bija latviete, pēckara laikā viņa ar savu mammu un mazo brāli bēga no Latvijas. Nodzīvoja septiņus gadus bēgļu nometnē Vācijā, kur viņas māte stāstīja savus stāstus par dzimteni. Vēlāk viņi pārcēlās uz ASV, kur arī es piedzimu. Esmu vienmēr apbrīnojusi savu vecmammu, tādēļ vēlētos tuvāk iepazīt savas saknes," stāsta Nebraskas štatā dzimusī A. Gornela, kuras vecāki ir kvēli futbola fani.

"Trenēties futbolā sāku piecu gadu vecumā, bet jau no deviņiem gadiem gāju pretim mērķim kļūt par profesionālu spēlētāju. Šo sapni piepildīju šogad, parakstot līgumu ar "Sundsvalls DFF" komandu Zviedrijā. Pirms tam ASV četrus gadus spēlēju koledžas futbolu Orāla Robertsa universitātē, bet pirms Zviedrijas spēlēju pusprofesionālā komandā ASV," par sevi ko vairāk atklāj 24 gadus vecā futboliste.

Par Latvijas pārstāvēšanu Anna bija domājusi jau iepriekš, bet šī iespēja kļuva reālāka, kad viņa fiziski pārcēlās uz Eiropu, lai spēlētu Zviedrijas klubā. "Palūdzu savam aģentam, vai ir iespēja sazināties ar Latvijas izlases galveno treneri. Laika ziņā viss sakrita. Manā klubā sezona tuvojās beigām, zināju, ka Latvijas izlasei vēl priekšā smaga spēle pret Angliju. Šī bija mana pirmā reize Latvijā. Ar komandu biju nelielās pastaigās pa Rīgu, izlases meitenes bija ļoti pretimnākošas, tāpēc iejusties komandā nebija grūti. Grūtākais ir latviešu valoda. Ceru to kādreiz iemācīties. Sportiskajā ziņā, pievienojoties jaunai komandai, vienmēr grūtākais ir iemācīties izjust vienam otru laukumā, lai rastos saspēles ķīmija."

"Esmu redzējusi visas Latvijas izlases spēles Pasaules kausa atlases sacensībās – pret Austriju, Ziemeļīriju, Ziemeļmaķedoniju un Angliju. Man patīk komandas gars un šī cīņa līdz pēdējām minūtēm dueļos ar tik spēcīgiem pretiniekiem," pauž aizsardze. "Vai esmu gatava uzreiz iziet laukumā? Protams! Tāpēc es te esmu. Būšu ļoti pagodināta, ja man būs iespēja iet laukumā. Cīnīšos kopā ar  savām komandas biedrenēm līdz galam."