Līdz šim futbolā esi bijis iesaistīts daudzos līmeņos – sākot no Grassroots un telpu futbola un turpinot ar sacensību pārraudzīšanu un UEFA delegāta pienākumu pildīšanu. Pastāsti par šo pieredzi, kā arī izcel katrā no šiem darbības laukiem tev pašam svarīgāko no paveiktā.

LFF sāku strādāt 2008. gadā kā Sacensību nodaļas speciālists. Tolaik nodaļas vadītājs bija nopelniem bagātais Jānis Skredelis, no kura esmu daudz mācījies. Tā bija mana laime uzsākt savas darba gaitas LFF šāda profesionāļa un futbola fanātiķa vadībā. Jau no pirmās darba dienas esmu izkopis sevī kompromisa mākslu, kas, strādājot tik lielā organizācija, ir ļoti svarīga – darbs ar klubiem un dažādiem viedokļiem, strādāšana pie reglamentiem palīdz ikdienā neatslābt un pieņemt svarīgus lēmumus.

Pildīju arī menedžera pienākumus Latvijas telpu futbola izlasē, ar kuru kopā izdevās sasniegt augstus sportiskos rezultātus. Pēc savām gaitām klasiskajā futbolā biju pievērsies telpu futbolam, kopā ar LSPA komandu arī izcīnot Latvijas čempionāta bronzu, un darbs ar izlasi mani šim sporta veidam pietuvināja vēl vairāk. Tā rezultātā vēlāk kā LFF pārstāvis darbojos arī Latvijas Telpu futbola asociācijas valdē, iepazīstoties ar plašo Latvijas futbola saimi vēl ciešāk.

Kad sāku strādāt kā klubu licencēšanas menedžeris, veicām pirmos soļus, lai ieviestu stingrākas prasības virslīgas klubu licencēšanai. Palīdzējām klubiem kļūt stabilākiem un organizētākiem, iestrādājot klubos prasības, kādas ir citviet Eiropā. Pēc tam jau 2013. gadā kļuvu par Sacensību nodaļas vadītāju, un starp pirmajiem darbiem bija gan teksta tiešraižu ieviešana augstāko līgu sacensībās, gan visu ar sacensībām saistīto procesu pakāpeniska digitalizēšana, kas nedaudz vēlāk pārauga COMET sistēmas ieviešanā. Aktīvi iesaistījos godīgas spēles jautājumos, kā rezultātā varējām identificēt diezgan garu sarakstu ar klubiem un personām, bez kuru klātesamības Latvijas futbols pakāpeniski ir uzlabojis savu vidi.

UEFA delegāta pienākumus sāku pildīt 2014. gadā, un jau pati pirmā pieredze bija ļoti simboliska, jo tā ļāva uzreiz iekāpt dziļos un izaicinošos ūdeņos. Saņēmu nozīmējumu uz UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas spēli Čehijā, kur nācās saskarties gan ar dabas stihijas radītajiem izaicinājumiem, gan ar fanu uzvedību un pirotehniku. Trūka laikam tikai kādas nekārtības laukumā. Tās bija kārtīgas ugunskristības, kuras izturēju un spēju pieņemt loģiskus, pārdomātus lēmumus. Līdz šodienai esmu iekrājis jau aptuveni 90 spēļu pieredzi izlašu un klubu turnīros.

Šajā laikā esmu bijis arī LFF valdē, tāpēc varu teikt, ka ceļš līdz ģenerālsekretāra amatam ir bijis ļoti bagātīgs un daudzpusīgs, lai tagad, pildot ģenerālsekretāra pienākums, es būtu labs palīgs prezidentam, valdei, LFF biedriem un darbiniekiem.

Latvijas futbolā un LFF darbā tu esi bijis iesaistīts jau ilgāku laiku, bet tuvu visu centrālo lēmumu pieņemšanai esi bijis pēdējos divus gadus. Kas šajā izpilddirektora amatā pavadītajā laikā ir mainījies LFF un kā mainījusies kopējā situācija Latvijas futbolā?

Galvenais noteikti ir pašsakārtošanās un stabilitātes atgūšana, kas bija ļoti nepieciešams, kā arī attiecību uzlabošana un stiprināšana ar visām futbolā iesaistītajām pusēm. Situācija 2019. gadā, kad sāku darboties kā izpilddirektors, bija sarežģīta – bija jūtama neuzticība sabiedrībā, organizācija bija bez prezidenta, bija vairākas pārbaudes, kā arī jautājumi no UEFA un FIFA. To situāciju nevar salīdzināt ar šodienu, kad visos tobrīd sāpīgajos jautājumos ir panākts vai nu atrisinājums, vai acīmredzams progress. Šeit vietā ir pateicība arī Edgaram Pukinskam, bez kura pašreizējo stabilitāti būtu bijis daudz sarežģītāk panākt.

Īpašs gandarījums ir par attiecībām ar mūsu biedriem, kā arī ar UEFA un FIFA. Uzlabojot dialogu ar Latvijas futbola ģimeni un rezultātā apstiprinot jaunos LFF statūtus, mēs mūsu sadarbības partneriem apliecinājām, ka esam uz sakārtošanās ceļa. Problēmai skatījāmies acīs, un tā rezultātā šodien varu teikt, ka vēl nekad Latvijas futbolam nav bijušas tik labas attiecības ar mūsu starptautiskajiem un vietējiem partneriem, kā arī ar mūsu biedriem. Viņu izaugsmei bija svarīga Klubu ilgtspējīgas attīstības atbalsta programmas saglabāšana, un tas tika paveikts, pārliecinot FIFA par tās nepieciešamību un augsto tās izstrādes līmeni.

No jaunajām iniciatīvām gribu izcelt piepūšamo haļļu projektu, kas jau šogad ļaus vērt Rēzeknes halles durvis. Liepājas halles atvēršana ir mazliet aizkavējusies, taču pati konstrukcija jau atrodas tur un atliek tikai pabeigt dažādus pašvaldības dokumentācijas darbus. Esmu pārliecinās, ka visas septiņas halles šo četru gadu laikā tiks uzceltas.

Atskatoties uz pēdējiem diviem gadiem, vēlos paust prieku arī par Latvijas nacionālās izlases sniegumu. Šobrīd ar lielu nepacietību tiek gaidīta katra nākamā valstsvienības spēle, jo visi redzam, ka komanda progresē un aug. Progresē arī jaunatnes izlases, taču šeit, protams, stāsts ir dziļāks, jo rezultāti laukumā allaž lielā mērā ir rādītājs iepriekš pirms laika veiktajam darbam.

Kā redzi savu pienesumu LFF un Latvijas futbolam, pildot LFF ģenerālsekretāra pienākumus? Kas ir tās stiprās puses, kuras būs lielākais palīgs ikdienas darbā, un principi attiecībās ar LFF darbiniekiem un futbola sabiedrību?

Skaidrs, ka LFF ir liela organizācija ar plašu atbildību, tāpēc uz mums vienmēr skatīsies un prasīs darba rezultātu, prasīs labu pārvaldību un caurspīdīgumu. To prasām arī mēs paši. Mūsu stiprā puse ir spēcīgs profesionāļu kolektīvs federācijas iekšienē, kura kodols kopīgi strādā jau vairākus gadus. Lai LFF funkcionētu vēl efektīvāk, mums ir jāveic zināmas strukturālas izmaiņas, samazinot to nodaļu skaitu, kurās darbojas viens vai divi darbinieki. Tā manā skatījumā tomēr nav pilnvērtīga nodaļa. Tāpēc vairāk ir jārunā par funkciju, nevis par nodaļu vai amatu. Gan pēdējie gadi, gan īstenotais iekšējais funkcionālais audits rāda, ka ir nepieciešama zināma funkciju pārdale federācijas iekšienē. Ir izkristalizējies plāns, kādā veidā uzlabot ikdienas procesus.

Sevi varu saukt par disciplinētu un atbildīgu. Esmu orientēts uz rezultātu. Ja man ir kāds mērķis, cenšos izdarīt maksimāli daudz, lai to sasniegtu. Ticu, ka tā ir svarīga īpašība katram, kurš savā darbības sfērā vēlas kaut ko sasniegt. Vēlos palīdzēt futbolā iesaistītajiem redzēt plašo Latvijas futbola attīstības bildi, lai mūsu katra loma futbolā būtu mums pašiem pēc iespējas skaidrāka. Katra futbolā iesaistītā izdarītais ir ļoti svarīgs, virzoties ar kopīgajiem mērķiem. Ceru, ka ar dažādos futbola segmentos uzkrāto pieredzi spēšu sniegt savu pienesumu.

Kas ir galvenie tuvākās nākotnes akcenti tavā ikdienas darbā un kādus galvenos mērķus liec sev priekšā?

Mums ir gan īstermiņa mērķi, kuru centrā pašlaik ir restrukturizācijas process, budžeta veidošana un biedru revīzijas process saskaņā ar jaunajiem statūtiem, lai esam gatavi nākamā gada LFF kongresam, gan ilgtermiņa plāni. Šeit ļoti vēlamies realizēt futbola mājas projektu, slēgto futbola haļļu iniciatīvu un elites spēlētāju atbalsta mehānismu. Spējīgākajiem jauniešiem ir vajadzīgs lielāks atbalsts un īpaša apmācība, un to bieži dzirdu no Latvijas izlašu treneriem. Ir vitāli svarīgi strādāt pie elites futbolistu attīstīšanas.

Ikdienas darbā daudz kas ir atkarīgs no darba reģionālajos centros. Kā attīstās reģioni, tā attīstās viss Latvijas futbols. Domājam par nepieciešamību arī šeit veikt nelielu restrukturizāciju, un tā labad pašlaik apkopojam faktus un ciparus, lai varam nonākt pie labākajiem ilgtermiņa risinājumiem.

Kā LFF ģenerālsekretārs vēlos izrādīt rūpes par visu Latvijas futbolu, lai komfortabli darba apstākļi ir gan pieaugušo un sieviešu, gan jauniešu un meiteņu izlasēm, kā arī lielajiem un mazajiem klubiem.

Kādu tu redzi LFF un Latvijas futbolu 2024. gadā, kad beigsies pašreizējais darba termiņš esošajai federācijas vadībai?

Arī turpmāk centīšos būt palīgs LFF valdei tās 11 punktu programmas realizēšanā. Tas ir galvenais atskaites punkts skatam nākotnē, jo programmā ir apkopotas patiešām labas idejas un aktuālas vajadzības, pie daudzām no kurām jau esam ķērušies klāt. Mērķtiecīgi ejam uz to, lai no šīs programmas realizētu maksimāli daudz.

Svarīga ir arvien lielāka saliedēšanās gan federācijā, gan plašajā futbola sabiedrībā, bez kā attīstība nebūtu iedomājama. Lai mums izdodas vairāk koncentrēties uz futbola attīstību, nevis uz krīzes menedžmenta situācijām!

Vēlos izmantot iespēju un sveikt Latvijas futbola sabiedrību ar gaidāmajiem svētkiem! Lai gaišs šis laiks un lai izdevies nākamais gads!