- Ideja bija tāda, ka mums vajadzēja gūt vārtus. Rēķinājāmies ar to, ka mums labvēlīga rezultāta panākšanai būs nepieciešami vārti. Izrietot no tā, izvēlējāmies ļoti aktīvu stratēģiju šai spēlei, tostarp arī uzbrūkošāku sastāvu. Domāju, pretinieks to ne pārāk gaidīja. Tāda bija mūsu iecere. Skaidrs, ka tās īstenošanai puišiem bija jāpaveic liels darba apjoms, bija nepieciešama pārvietošanās, skriešana, mobilitāte – daudz pie tā strādājām, un, kas svarīgi, puiši ļoti labi to uztvēra, visu informāciju, ko viņiem devām, uzsūca. Bija svarīgi ievērot arī spēles balansu, lai mēs nejoztu šurpu turpu bez jēgas, lai mēs gan savlaicīgi atgrieztos pozīcijās un būtu gatavi zemajam blokam, gan gaidītu savas iespējas. Bija uzdevums – ja ir iespēja presingot pretinieku, mēs to darījām. Man ir gandarījums, ka puiši to ļoti labi uztvēra un arī izpildīja. Zinājām, pret ko spēlēsim, ka pretiniekiem ir individuāli spēcīgi izpildītāji. Taču man personīgi vissvarīgākais ir tas, ka ar kvalitatīvu sniegumu panācām vēlamo rezultātu. Spēles kvalitāte gandarīja. Puiši malači.

Reinis Pāls pret Lietuvu spēlēja kā uzbrucējs, bet pret Zviedriju – kā viens no centra pussargiem. Viņš ir viens no tiem uzskatāmajiem piemēriem, kas liecina par uzbrūkoša sastāva izvēli šim mačam?

Jā, jā! Ideja bija tāda, ka laukumā jāsūta spēcīgākie futbolisti, un tādēļ varbūt dažiem futbolistiem bija jāpiemeklē mazliet citas funkcijas. Pret Lietuvu komandai nevarēja pievienoties Kristaps Grabovskis, tāpēc toreiz izmantojām Reini kā uzbrucēju. Tagad pret zviedriem gribējām izmantot visus trīs uzbrucējus. Viņi visi ir spēcīgi futbolisti. Pāla funkcijas bija tādas, ka viņš faktiski bija trešais uzbrucējs, kurš darbojas no laukuma dziļuma. Un viņš to arī ļoti labi un efektīvi izdarīja. Spēlējām ar diviem centra pussargiem, no kuriem viens bija izteikti uzbrūkošs, otrs bija atbildīgs par balansu aizsardzībā.

Maču Zviedrijā sākām ļoti aktīvi, taču vienā no zviedru pirmajām pāriešanām pār centra līniju ielaidām vārtus. Vai tai epizodei izšķirošā kļūda bija taktiskā soda neuztaisīšana laukuma centrā?

Es teiktu tā – veidojot uzbrukumu, mūsu aizsargi ne pārāk labi nospēlēja aizsardzībā. Tas ir daļēji arī balansa jautājums, arī disciplīnas. Bija niansītes, kuras labi izrunājām puslaiku pārtraukumā. Zviedriem ir ļoti spēcīga uzbrūkošo spēlētāju grupa, tur bija jāspēlē konkrētāk, ciešāk, kontaktā. Tajā epizodē mēs… aizspēlējāmies, tā var teikt.

Puslaiku pārtraukumā ģērbtuvēs bija doma par atspēlēšanos un divu vārtu gūšanu?

Es pēc savas pieredzes zinu – 2:0 ir ļoti slidens rezultāts. Vieni vārti var mainīt spēles ritējumu. Gūti vārti vieniem dod emocionālu pacēlumu, otriem – nervozitāti. Par to arī teicu puišiem – vajadzīgi vieni vārti, lai atgrieztos spēlē. Tas arī izdevās, guvām vārtus, un zviedri… teiksim tā, nebija tam gatavi. Mēs savukārt bijām uz viļņa, turpinājām pildīt spēles plānu, un ar savām aktīvajām darbībām, ar presingu piespiedām viņus kļūdīties, pēc kā guvām otros vārtus.

Daži noteikti teiks, ka zviedriem šajā spēlē vairs neko nevajadzēja, tāpēc viņi nebija motivēti. Taču redzam, ka sākumsastāvā zviedriem bija vairums to pašu spēlētāju, kuri ar 8:0 pārbrauca pāri Lietuvai. Kā no laukuma malas jums šķita – cik motivēti bija zviedru futbolisti?

Skaidrs, ka viņi spēlēja savās mājās, savu skatītāju priekšā – noteikti viņi gribēja uzvarēt. Esmu par simt procentiem pārliecināts, ka viņi negaidīja no mums tādu aktivitāti. Analizējām pretiniekus, skatījāmies, kā viņi spēlēja ar čehiem un lietuviešiem, un tajās spēlēs zviedri spēlēja ļoti pārliecinoši un mierīgi. Mēs ar savu aktivitāti neļāvām viņiem būt savā komforta zonā. Ja viņiem ļauj spēlēt, viņi izvērš ļoti kvalitatīvu kombinacionālo spēli un sagādā daudz problēmu, mierīgi kontrolē bumbu, veido iespējas… Mēs viņiem to neļāvām. No savas puses viņi centās spēlēt savu futbolu, taču mēs to viņiem neļāvām.

Kvalifikācijas pirmo spēli pret čehiem zaudējām, taču otrajā puslaikā radījām diezgan lielu spiedienu uz pretiniekiem, un bija pat spēles nogriežņi, kuros čehi vienkārši sita bumbas ārā no savas laukuma puses. Vai otrais puslaiks pret čehiem bija tāds pavērsiena punkts mūsu puišiem, kuri tad saprata, ka var spēlēt drosmīgi un bez lieka respekta?

Mēs par to vienmēr runājam ar puišiem. No treneru štāba puses vienmēr akcentējam – vienalga, pret ko spēlējam, svarīgi ir tas, lai puiši pildītu mūsu spēles plānu. Jātic sev, jāspēlē kvalitatīvs futbols. Ļoti bieži uzsveru, ka tikai demonstrējot kvalitatīvu futbolu var stiprināt pārliecību. Jābūt spēcīgam darbībās ar bumbu, jābūt organizētiem bez bumbas. Labi jāizpilda taktiskie un tehniskie uzdevumi. Izlašu līmenī jābūt arī individuālai meistarībai, un mūsu puiši šai ziņā ir tiešām spēcīgi. Viņiem tikai nepieciešama pārliecība, un tad viņi var spēlēt ļoti labi. Jā, pirmajā puslaikā pret čehiem varbūt nedaudz bijāmies pretinieka. Taču esmu pārliecināts – pieredze, kādu mūsu puiši iegūst šajās spēlēs, sekmē viņu individuālo progresu. Otrais puslaiks ar čehiem jau bija labāks, spēle pret Lietuvu arī bija laba, lai gan, protams, bija arī kļūdiņas. Tomēr turpinājām pieturēties pie plāna, pie mūsu prasībām spēlēt aktīvi un pārliecinoši ar un bez bumbas. Un iepriekšējos mačos uzkrātā pieredze un pārliecība pret zviedriem jau ļāva spēlēt droši, pārliecinoši, mums jau bija iespēlēti varianti, aktīvas spēles iestrādnes. Tikai tā mēs varam kaut ko panākt. Jā, ielaidām vārtus pretuzbrukumā, jā, bija kļūdas. Tā gadās. Arī lielajām komandām tā mēdz gadīties. Taču galvenais vēstījums – mēs gribējām būt aktīvi un spēlēt kvalitatīvi.

Kā vērtējat kvalifikācijas pirmo kārtu kopumā? Kādu vērtējumu komandai varat ielikt?

Atzīmes es īsti nevēlētos likt, taču vēlētos izcelt komandas progresu – gan kopīgo, gan individuālo. Tas, kā komanda uztver informāciju un prasības, mūsu iestrādnes, tas priecē. Ir ļoti spēcīgi futbolisti, plus viņi atbildīgi izpilda treneru ieceres, pievienojot tam arī savu radošo devu – paldies puišiem par to! Viņi ir baigie malači.