"Koncentrējāmies uz savu spēli. Esmu apmierināts ar savas komandas sniegumu un pašatdevi. Mūsu mērķis ir pašiem progresēt, neiedziļinoties pretinieku komandas izredzēs turnīra tabulā.

Nekādu īpaši lielu pārsteigumu pretinieku sniegumā mums nebija. Es uzskatu, ka tā ir laba, sabalansēta komanda ar daudziem spēlētājiem. Esmu pārliecināts, ka viņu šīs paaudzes futbolistiem priekšā ir lielas uzvaras un turnīri. Laba līmeņa komanda. Tāpat kā pirmajā mačā Rīgā šī spēle mums nebija vienkārša.

Pirmkārt, mūsu uzdevums bija veidot pietiekami kompaktu bloku aizsardzībā, neļaut spēlēt starp līnijām caur centrālo zonu. Kamēr mūsu uzbrucēji bija pietiekami svaigi un mobili, viņi tika galā ar uzdevumu radīt spiedienu uz pretiniekiem. Kas mums varbūt nedaudz pietrūka, it sevišķi otrajā puslaikā, kad zuda spēki, bija pietiekami kvalitatīva pretspēle. Tur, domāju, mums vajadzēja nospēlēt kvalitatīvāk.

Otrajā puslaikā diezgan daudz spēlējām bez bumbas. Nācās daudz pārvietoties, lai saglabātu skaitlisko pārsvaru konkrētās zonās. Spēlējot ar diviem uzbrucējiem, gājām uz zināmu risku. Gribu uzteikt puišus par labu un pašaizliedzīgu sniegumu.

Kad spēle beidzās, ienācu ģērbtuvē un teicu: "Parasti pēc šādām spēlēm neizceļ konkrētus spēlētājus, bet gan komandu, taču šoreiz vēlos izcelt tieši Robertu [Ozolu]." Viņa palikšana spēlē deva emocionālu pacēlumu.

Kopumā šis gads mums ir liels mācību gads. Man ir vislielākais prieks par to, ka paši puiši notic sev, saviem spēkiem, ka viņi atdod visus spēkus laukumā. Jā, reizēm varbūt pietrūkst meistarības, bet man vislielāko gandarījumu sniedz tieši puišu progress.

Pirms spēles bija situācija, ka abi mūsu malējie pussargi bija uz dzelteno kartīšu limita. Tas bija viens moments. Plus - pēc treniņos redzētā mums šajā pozīcijā bija labas izvēles iespējas. Kamešs ļoti labi sevi parādīja treniņos, vēlējāmies ar viņa sūtīšanu laukumā uz maiņu pastiprināt uzbrukumu tieši tajā malā."